Redzēt sabiedrību un valsti kā savas mājas

Reģionālie NVO pārstāvji un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, atklājot vides stendu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijā atbilstoši Eiropas demokrātijas tradīcijām aizvien stiprāka kļūst pilsoniskā sabiedrība. Tas nozīmē, ka pilsoņi nevis akli paklausa varas pieņemtiem likumiem, bet gan aktīvi piedalās to izstrādē un pieņemšanā. Pilsoniskās sabiedrības intereses pārstāv nevalstiskās organizācijas (NVO), kurās pulcējas domu un interešu biedri. To darbības virzieni ir visdažādākie – no kordziedāšanas līdz palīdzībai vardarbībā cietušiem bērniem. NVO darbība visvairāk pamanāma tajās jomās, kur tās vienīgās pārstāv sabiedrības intereses, piemēram, pacientu tiesības pārstāv Pacientu tiesību birojs. NVO arī uzrauga politiskos procesus un to, vai politiķi nedarbojas pretēji vēlētāju interesēm. Ne velti daudzviet rietumvalstīs NVO tiek dēvētas par “demokrātijas sargsuņiem”.
Latvijas valsts savā likumdošanā ir nodrošinājusi NVO visas tiesības piedalīties lēmumu izstrādē un pieņemšanā, to pārstāvji var līdzdarboties Valsts sekretāru sanāksmē un dot savu atzinumu par vienu vai otru likumprojektu. Likumdošana arī pieļauj pašvaldībām vairākas savas funkcijas deleģēt NVO. Visvairāk tas jūtams tieši sociālajā jomā, piemēram, Rīgas dome ir noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākām NVO. Sabiedriskajām organizācijām ir ne tikai iespēja piedalīties Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē, bet arī tiesības vadības komitejās pārraudzīt Eiropas naudas sadalīšanas procesu.
Un tomēr, pēc NVO centra savulaik veiktā pētījuma datiem, lielai daļai iedzīvotāju nav pietiekamu zināšanu par NVO darbu un, galvenais, savām iespējām tajās iesaistīties. Tādēļ NVO centrs ir sācis sabiedrisko organizāciju popularizēšanas projektu.
Tā ietvaros vakar, 24.augustā, Kronvalda parkā notika NVO mērķus simbolizējošā koka atklāšana. Koka zarus apvij logo: nevalstiskais sektors – labākais sabiedrībai. Jo, tikai iesaistoties valsts dzīvē, rodas piederības un atbildības sajūta, mazinās plaisa starp varu un tautu. Vides stenda radīšanā piedalījās 14 Latvijas reģionālie centri: Rīga, Jelgava, Liepāja, Alūksne, Valmiera, Talsi, Tukums, Madona, Daugavpils, Jēkabpils, Cēsis, Preiļi, Rēzekne un Ventspils. Katra centra NVO stendā pauda savu vēstījumu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā, piemēram, daugavpilieši raksta: “Katram indivīdam jāapzinās savas iespējas iedzīvināt demokrātijas principus Latgalē. Mēs palīdzam, risinot mazāk aizsargāto sociālo grupu problēmas, lai arī viņi šo sabiedrību ieraudzītu kā savas mājas.”
Apliecinot NVO nozīmi tiesiskas un pilsoniskas valsts veidošanā, pasākumā piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas atzina, ka pati sabiedriskās organizācijās darbojas kopš 18 gadu vecuma. Prezidente arī teica: “Brīvā vārda tiesības ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem” (pilns runas teksts A1. lpp.). Runu gan neviennozīmīgi uztvēra paši NVO pārstāvji, kas tās laikā uzlika mutes apsējus, tādējādi protestējot pret Valsts prezidentes nesen teikto, ka NVO, ja tās vēlas ietekmēt politiskos procesos, jāpārtop par politiskām partijām. Sabiedrības politikas centra “Providus” direktore Vita Tērauda arī nolasīja V. Vīķei-Freibergai adresētu vēstuli, kuru parakstījušas 38 NVO. Tajā tās pauž sarūgtinājumu par prezidentes izteikumiem un aicina uz atklātu diskusiju par pilsonisku sabiedrību un demokrātiju.
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrības integrācijas departamenta direktors Reinis Āboltiņš atzina, ka šis ir pārbaudījumu pilns laiks sabiedriskajām organizācijām, jo līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā tām savu finansējumu pārtrauc ārvalstu donori. Kā uzsvēra R. Āboltiņš, valstij ir jānodrošina, lai naudas trūkuma dēļ neiznīktu nevalstiskais sektors. Viņš arī aicināja pašas NVO izšķirties, vai tās paliks par biedru labuma organizācijām vai kļūs par sabiedriskā labuma organizācijām, saņemot ziedojumu atlaides.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv