Par Eiropas Parlamenta Eiropas Nāciju grupas deputātu gatavoto rezolūciju par Molotova–Ribentropa paktu

Eiropas Parlamenta (EP) sesijas laikā Strasbūrā Eiropas Nāciju grupas deputāti nolēma, ka jaunā Eiropas Parlamenta sastāvā nopietni ir jāizvērtē tie vēstures fakti, kas savulaik radīja noziedzīgu Eiropas sadalīšanu interešu sfērās un tālāk jau atsevišķu valstu, tajā skaitā Latvijas, ilgstošu okupāciju, nodarot to iedzīvotājiem neatgūstamus, smagus zaudējumus un sekas.
Atsaucoties uz to, Ģirts Valdis Kristovskis kā Latvijas deputāts ir sagatavojis TB/LNNK deputātu grupas projektu rezolūcijai “1939.gada 23.augusta komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas neuzbrukšanas līgums un slepenie protokoli. Sekas”. Sagatavojot minēto rezolūciju, Ģirta Valda Kristovska mērķis ir bijis parādīt to, ka tieši 1939.gada 23.augusta noziedzīgais līgums un tā slepenie protokoli ne tikai bija pamats Polijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Besarābijas sadalīšanai PSRS un Vācijas starpā, bet arī to suverenitātes, politisko un civilo tiesību iznīcināšana, kas Latvijas gadījumā turpinājusies pusgadsimta garumā padomju okupācijas laikā, kad papildus tika pastrādāti neskaitāmi komunistiskā režīma noziegumi. Ģ.V.Kristovskis parāda, ka tā laika starptautiskā sabiedrība pat pēc nacistiskās Vācijas sagrāves savu drošības interešu vārdā vienpusīgi vērtēja Otrā pasaules kara cēloņus un pieļāva, ka komunistiskā PSRS saglabā Staļina–Hitlera noziedzīgo vienošanos rezultātā nelikumīgi inkorporēto Eiropas valstu teritorijas un tautas (tajā skaitā Latviju un Baltijas valstis).
Tā kā šiem noziedzīgajiem PSRS un Vācijas darījumiem ir ievērojamas sekas, Eiropas Nāciju grupas deputāti vēlas veidot politiku, lai tās mazinātu. Uzsākot šo darbu, jaunajiem EP deputātiem ir jāvienojas par tiem faktiem un principiem, kurus turpmāko gadu gaitā izmantos, gan strādājot pie padomju okupācijas un komunistisko noziegumu izgaismošanas, gan arī ietekmējot Eiropas Savienības kopējo un, protams, paša Parlamenta politiku. Īpaši svarīgi tas ir ES tuvējo robežu politikas, tajā skaitā attiecību ar Krieviju veidošanas, sakarā.
Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska sagatavotās rezolūcijas tekstā ir parādīti gan vēstures fakti, kas nepārprotami atspoguļo 1939.gada notikumus un to ietekmi uz turpmāko vēstures gaitu, gan arī principi, kas būtu jāņem vērā, mazinot komunistiskā režīma pastrādāto noziegumu sekas.
Iecerēts, ka, ņemot par pamatu šo rezolūciju, Eiropas Parlamenta Eiropas Nāciju grupa aicinās Eiropas Parlamenta deputātus vispusīgi nopietni izvērtēt pašreizējos politiskos procesus, kurus pret savulaik PSRS okupētajām teritorijām joprojām izvirza tās morālā un juridiskā mantiniece Krievija.