
Pašvaldību pārstāvji pauda gandarījumu par valdības veikumu, strādājot pie šā gada valsts budžeta grozījumiem. O.Spurdziņš piebilda, ka šajos grozījumos papildus paredzēti trīs miljoni latu pašvaldību aizņēmumu limita palielināšanai.
Pašvaldību vadītāji norādīja, ka pašlaik Latvija ir vienīgā Viduseiropas un Austrumeiropas valsts, kas nav ratificējusi Eiropas pašvaldību hartas 9.panta astoto daļu: “Lai varētu izdarīt aizņēmumus kapitālieguldījumu finansēšanai, vietējām varām likumā noteiktās robežās jābūt pieejamam nacionālajam kapitāla tirgum.” Līdz ar to pašvaldībām būtu iespēja investīciju projektiem veikt aizņēmumus bez īpašas finanšu ministra atļaujas, kā tas ir pašlaik. O.Spurdziņš uzsvēra – lai hartas pantu varētu ratificēt un īstenot, vispirms jānodrošina skaidra pašvaldību aizņēmumu kontroles un atskaites sistēma, un tas tikšot veikts.
Jautājumā par t.s. īres griestiem LLPA aicināja valdības pārstāvjus atkārtoti vērsties Saeimā ar priekšlikumu saglabāt īres griestus vēl uz trijiem gadiem. Valdības pārstāvji apgalvoja, ka sagatavos un iesniegs Saeimā attiecīgus priekšlikumus.
Runājot par grozījumiem pašvaldību likumā, LLPA norādīja, ka tā “atbalsta pirmajā lasījumā Saeimā pieņemto likumprojektu”. Tāpat asociācija iesniegusi priekšlikumus otrajam lasījumam un uzsvēra, ka tos “nepieciešams pamatīgi un nesasteigti izvērtēt”. Puses bija vienisprātis, ka jāturpina diskusija par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem.
Noslēgumā Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Strode un Liepājas mērs valdības pārstāvjiem pastāstīja, ka drīzumā sāksies apkures sezona un šajās divās pilsētās, tāpat kā vēl daļā Latvijas pašvaldību, varētu būt sarežģījumi sakarā ar atmaksas procedūrām un termiņiem par gāzi. I.Emsis aicināja iesaistīto pašvaldību pārstāvjus iesniegt konkrētus priekšlikumus un apņēmās būt par vidutāju sarunās starp pašvaldībām un gāzes piegādātāju “Latvijas gāzi”.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments