Kopīgas rūpes, kopīga atbildība

Senators Džons Makkeins Foto: Ints Kalniņš, “LV”

Rīgā...

Sestdien, 21.augustā, beidzās ASV senatoru delegācijas oficiālā vizīte Latvijā. Delegāciju vadīja pazīstamais ASV politiķis senators Džons Makkeins, republikānis no Arizonas štata. Delegācijas sastāvā bija arī senatori Sjūzena Kolinsa, republikāniete no Menas štata, Lindsijs Greiems, republikāņu pārstāvis no Dienvidkarolīnas, un Džons Sanans, republikānis no Ņūhempšīras. Delegācija tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ārlietu ministru Arti Pabriku un citām augstām Latvijas amatpersonām, pārrunājot Latvijas un ASV sadarbības jautājumus. Uzmanības centrā bija arī abu valstu kopīgās intereses demokrātijas stiprināšanai reģionā. Īpašu impulsu šīs problēmas apspriešanai bija devis senatora Makkeina neveiksmīgais mēģinājums pirms Rīgas un Tallinas apmeklēt Minsku – Baltkrievijas varas iestādes atteicās ASV delegācijai izsniegt vīzas.
Vizītes izskaņā notika ārlietu ministra Arta Pabrika un ASV senatoru preses konference, kurā piedalījās arī Baltkrievijas opozīcijas spēku pārstāvji – ģenerālis Valērijs Frolovs un Baltkrievijas darba partijas priekšsēdētājs Aleksandrs Buhvostovs – abi Baltkrievijas parlamenta deputāti – un Baltkrievijas Tautas frontes priekšsēdētājs Vincuks Viačorka.
Ievadot preses konferenci, ārlietu ministrs A. Pabriks uzsvēra, ka Latvijas un ASV draudzība balstīta kopīgās vērtībās. Latvijas ārlietu ministrs arī pauda cerību, ka šārudens parlamenta vēlēšanas mūsu kaimiņvalstī nesīs demokrātijas principu nostiprināšanos.
Senators Makkeins savā uzrunā uzsvēra, ka Latvija ir viens no lielākajiem Savienoto Valstu draugiem, nosaucot mūsu valsti par veiksmes stāstu. “Jūsu valsts kopš neatkarības atjaunošanas sasniegusi patiešām daudz,” teica Dž. Makkeins, kā vissvarīgākos panākumus minot iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
“Diemžēl jūsu sasniegumus esmu spiests minēt kontrastā ar trauksmaino situāciju Baltkrievijā,” turpinājumā teica ASV delegācijas vadītājs, veltījot kritiskus vārdus prezidenta Lukašenko “manipulācijām ar konstitūciju”. Senators arī pauda ticību demokrātijas spēku uzvarai Baltkrievijā. Šādu pārliecību, viņaprāt, stiprina arī trīs Baltijas valstu dinamiskais demokrātijas atjaunošanas ceļš pēc padomju režīma sabrukuma – jo neviens, pēc senatora vārdiem, pirms piecpadsmit gadiem, “Baltijas ceļa” laikā, nevarēja iedomāties, ka latviešu, lietuviešu un igauņu sapnis par atkal brīvām valstīm piepildīsies tik strauji.
Pēc tam runāja Baltkrievijas parlamenta deputāts ģenerālis Valērijs Frolovs. Viņš uzsvēra, ka no pašreizējās situācijas valstī nogurusi ir ne vien baltkrievu tauta, bet ka noguruma pazīmes parādās arī valdošās nomenklatūras vidū. Prezidenta valsts vadīšanas stilu ģenerālis Frolovs salīdzināja ar savulaik Lukašanko uzticētā kolhoza vadīšanas metodēm.

“LV” jautājums senatoram Makkeinam:

– Vai, jūsuprāt, situācija Baltkrievijā varētu iespaidot arī kopējo situāciju mūsu reģionā?
Dž.Makkeins: – Es domāju, drīzāk jau situācija reģionā var iespaidot situāciju Baltkrievijā. Redzot trīs Baltijas valstu sasniegumus un dinamisko attīstību, arī baltkrievu tauta gūs jaunus, spēcīgus impulsus cīņai par demokrātiju savā valstī.

“LV” jautājums V.Frolovam:

No labās: ASV senatore Hilarija Klintone, senators Lindsejs Greiems un Igaunijas premjerministrs Juhans Partss Foto: Ints Kalniņš, “LV”

– Kā zināms, Baltkrievijas valdība izstrādā projektu par vairāku hidroelektrostaciju būvi uz Daugavas. Latvijas sabiedrība ir satraukta par šo projektu, kas var iespaidot ekoloģisko situāciju arī mūsu valstī. Kāda ir Baltkrievijas demokrātisko spēku attieksme pret šiem projektiem? Gribu atgādināt, ka demokrātijas atjaunošanas process Latvijā astoņdesmito gadu otrajā pusē sākās ar cīņu pret ekoloģiski bīstamo Daugavpils HES celtniecību un šajās protesta akcijās kopā ar latviešiem piedalījās arī baltkrievu demokrātiskās inteliģences pārstāvji.
V.Frolovs: – Jā, diemžēl tāda ir mūsu pašreizējās valdības politika. Tāpat kā agrāko laiku padomju valdības, tā cenšas radīt pozitīvas darbības ilūziju, veidojot lielus resursu uzkrājumus. Daudz tiek runāts par labības uzkrājumiem, tagad arī par elektroenerģijas uzkrājumiem. Protams, Baltkrievijas demokrātiskie spēki nepaliks vienaldzīgi pret šiem ambiciozajiem projektiem un paudīs savu protestu pret tiem.
V.Viačorka: – Es ļoti labi atceros latviešu un baltkrievu kopīgos protestus pret Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecību. Mūsu pozīcija nav mainījusies. Arī tagad uzvara būs mūsu!

“LV” jautājums A.Pabrikam:

– Vai jums, ministra kungs, nešķiet, ka Latvijas valdībai vajadzētu oficiālā formā paust mūsu sabiedrības bažas par šo ekoloģiski bīstamo kaimiņvalsts projektu?
A.Pabriks: – Man jau bija tikšanās ar Ministru prezidentu un vides aizsardzības ministru. Mēs nolēmām situāciju izpētīt tuvāk: ko šādu eventuālu HES būvniecība nozīmētu Daugavai un Latvijai. Kad vērtējums būs skaidrs (iespējams, mēs tā veidošanā piesaistīsim arī starptautiskās organizācijas), domāsim par darbību. Esmu arī nolēmis šo jautājumu pārrunāt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās reizē.

... un Tallinā

Sestdien, 21.augustā, ASV senatoru delegācija ieradās Tallinā, kur tai pievienojās senatore Hilarija Klintone no Ņujorkas. Amerikāņu politiķi tikās ar Igaunijas premjerministru Juhanu Partsu, ārlietu ministri Kristīnu Ojulandu un aizsardzības ministru Margusu Hansonu. Pēc šīs sarunas Tallinā notikušajā preses īssaietā senators Džons Makkeins žurnālistiem pastāstīja:
“Mēs galvenokārt pārrunājām sadarbību NATO ietvaros, kā arī mūsu kopīgās bažas par Igaunijas gaisa telpas robežas pārkāpšanu. Igaunijas aizsardzības ministrs mūs informēja, ka bijuši vairāki Igaunijas gaisa telpas pārkāpšanas gadījumi. Arī pārējās Baltijas valstis izteikušas līdzīgas bažas par valsts suverenitātes pārkāpšanu. Šie gadījumi jau apspriesti NATO struktūrās. Ir skaidrs, ka šādi notikumi mums rada nopietnas bažas un pelna īpašu uzmanību. Mēs arī izteicām pateicību igauņiem par šīs valsts karavīru dienestu Irākā un Afganistānā.”
Vaicāts par ASV bruņoto spēku attīstības tendencēm, Dž.Makkeins teica: “Pēc aukstā kara beigām mums vajadzēja pārskatīt mūsu bruņoto spēku sūtību, pieskaņojot to jaunajai realitātei. Vispirms jau karam pret terorismu. Protams, bruņoto spēku pārveidošanai ļoti vērīgi jāseko, taču nav šaubu, ka tā nepieciešama, pielāgojot mūsu armiju jaunajai situācijai pasaulē. Mēs cenšamies radīt elastīgāku, rīcībspējīgu armiju un NATO, kas spēj stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem. Savā laikā mūsu uzdevums bija neitralizēt Padomju Savienības draudus. Tagad mums ir jauni – atšķirīgi, taču arī ļoti nopietni uzdevumi. Mūsu kontingents Vācijā tiks samazināts, un tiks veidotas jaunas militārās bāzes, galvenokārt Austrumeiropā. Tās būs dažādu veidu bāzes, arī militāro iekārtu uzglabāšanai. Mūsu karavīri šo bāzu apkalpošanai rotēs: tie ieradīsies no ASV, dienēs Eiropā kopā ar saviem sabiedrotajiem no citām NATO valstīm un atkal atgriezīsies ASV. Tā solās būt iespaidīga sadarbība, un es patiesi gribu redzēt, kā tā īstenosies.”
Senators Makkeins pakavējās arī pie pašreizējās situācijas Irākā: “Es domāju, ka mūsu bruņotie spēki, ieskaitot mūsu igauņu cīņubiedrus, paveikuši teicamu darbu, un mēs igauņiem par to esam dziļi pateicīgi. Domāju, kopīgiem spēkiem mēs varat tikt pāri šim ļoti kritiskajam laikam un gūt šajā sarežģītajā situācijā pozitīvu risinājumu. Mums nevajadzētu ne pārspīlēt, ne arī novērtēt par zemu pašreizējās grūtības Irākā.”
Žurnālistus interesēja arī eventuālās izmaiņas ASV ārpolitikā, ja par nākamo prezidentu tiktu ievēlēts senators Kerijs. Atbildot uz to, Džons Makkeins teica: “Senatoru Keriju es pazīstu daudzus gadus. Esmu pārliecināts: viņš ir spēcīga personība un konsekventi atbalsta NATO savienību. Nedomāju, ka senators Kerijs, ja tiktu ievēlēts par ASV prezidentu – kam gan es neticu – izdarīs būtiskas izmaiņas mūsu valsts aizsardzības sistēmā un ārpolitikā.”
“Tad jau atliek vien vēlēties, lai uzvar senators Kerijs!” šajā brīdī ar drastisku izsaucienu sarunā iesaistījās Hilarija Klintone – vienīgā demokrātu partijas pārstāve delegācijā. “Es domāju, senatoram Makkeinam ir taisnība, ka senatora Kerija ievēlēšanas gadījumā nenotiks būtiskas izmaiņas ASV ārpolitikas pamata nostādnēs,” turpināja Hilarija Klintone. “Protams, būs kaut kādas izmaiņas. Taču es domāju, ka Eiropas tautas, arī igauņi, turpmāk arī varēs rēķinās ar spēcīgu ASV atbalstu un draudzību, kā arī ar mūsu sakaru tālāku padziļināšanos NATO ietvaros. Mums kopīgi jāpadziļina NATO, jo tikai vienoti mēs varam strauji virzīties uz priekšu. Šajā kontekstā ļoti nozīmīga ir mūsu sadarbība ar Igauniju un citām Eiropas valstīm. Pasaule ir pārāk sarežģīta, un tajā ir pārāk daudz grūtību, lai mēs rīkotos citādi.”
“NATO kopš nodibināšanas 1949.gadā pastāvējusi un attīstījusies gan demokrātu, gan republikāņu administrācijas laikā,” piebilda Dž.Makkeins. “Visas mūsu valdības atbalstījušas spēcīgu Ziemeļatlantijas savienību.”
Arī senatore Klintone pauda savu viedokli par situāciju Irākā: “Mums jāsaduras ar ļoti smagiem un bīstamiem uzdevumiem, un nav neviena interesēs, lai Irākā turpinātos vardarbība. Vispirms jau pašai Irākas tautai ir svarīgi iespējami drīzāk sākt veidot brīvu, demokrātisku dzīvi. Neviens, arī jūs Eiropā, neatkarīgi no tā, vai jūs atbalstāt mūsu rīcību Irākā vai esat opozīcijā, nav ieinteresēts, lai Irākā vēl ilgi turpinātos spriedze un vardarbība. Un mēs visi esam ieinteresēti, lai šī situācija nepāraugtu globālā konfrontācijā starp rietumu un musulmaņu pasauli. Tā ir globāla problēma.”