“Mikrokredītam” sniega bumbas efekts

Pirms apgrozīt tūkstošiem latu, jāiemācās rīkoties ar simtiem

“Mikrokredīta” būtība – trīs līdz piecas sievietes izveido grupu un cita citai ir galvotājas 500 latu bezprocenta aizdevumam uzņēmējdarbībai. Katra no grupas loceklēm veido savu biznesa plānu, vēlams atšķirīgās jomās, bet visas kopā lemj, kad un kura no sievietēm ir gatava aizņēmuma saņemšanai. Pirmā biznesa plāna realizētāja, attīstot uzņēmējdarbību un gūstot peļņu, gada laikā 500 latu aizdevumu atdod nākamajai partnerei un tā tālāk.
Šī kustība Latvijā sākās pirms pieciem gadiem, kad Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Dr. habil. oec. Baiba Rivža komandējuma laikā Zviedrijā uzzināja par šo iespēju, tālāk uzņēmās Ziemeļvalstu Ministru padomes apstiprinātā un finansētā projekta “Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības programma “Mikrokredīts”” vadību visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā pirmā “Mikrokredīta” grupa izveidojās Bauskas rajona Īslīces pagastā sadzīves pakalpojumu jomā – tika ierīkota šūšanas darbnīca, iekārtots skaistumkopšanas salons.
Pērngada rudenī Ziemeļvalstu Ministru padomes finansētais projekts noslēdzās, bet Ziemeļvalstu Ministru padome projekta izpildi augstu novērtēja un ieteica labi iesākto turpināt. Tā ietekmē Baiba Rivža ķērās pie jauniem projektiem – vispirms pieteica “sēklas naudas” projektu, kas konkursa kārtībā par laimi tika atbalstīts, jauna sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta projekta izstrādei Baltijas jūras reģiona valstu pārrobežu sadarbības un attīstības programmā Interreg, kas tiek finansēta no Eiropas strukturālajiem fondiem.
Šis jaunais kopā ar vēl deviņu citu valstu kolēģiem izstrādātais projekts FEM, kurā “Mikrokredīts” ir iekļauts kā viens no pieciem sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanas virzieniem (pārējie četri – uzņēmējdarbības resursu centru izveidošana, e – komercijas radīšana, mentoru jeb padomdevēju kustības izvēršana, vietējā un starpvalstu sadarbības tīmekļa attīstīšana, ieskaitot Latvijas pieredzes nodošanu Polijai, Baltkrievijai, Kaļiņingradas apgabalam), šogad jūnijā tika apstiprināts, un trīs gados tas mūsu valstij paredzēto mērķu īstenošanai dos 300 000 eiru ( projekta kopējā summa – 3000 000 eiru).
Labi saprotot, ka lasītājam nav viegli izsekot projektu peripetijām, tomēr jāpiemin vēl daži nozīmīgi projekti. Lai starp Ziemeļvalstu Ministru padomes finansējuma izbeigšanos pagājušajā rudenī un jaunajā projektā “Mikrokredītam” paredzēto līdzekļu saņemšanu nerastos pārrāvums, tika meklēti vēl papildu finansējuma avoti, protams, rakstot projektus, un atkal to darot Baibas Rivžas vadībā.
Viens no šādiem, ja tā varētu teikt, pārejas posma projektiem ir 5 “O” – pasaules piecu lielāko sieviešu organizāciju valde finansē projektu, ja tas ir vismaz divu organizāciju locekļu kopdarbs, šajā gadījumā projekts tapa, sadarbojoties nevalstiskajām organizācijām “Zonta” un “Soroptimists”. Iegūtais atbalsts ļāva nepārtraukt kustības “Mikrokredīts” apmācības programmu reģionos. Šīs mācības ir ieguvums sievietēm arī tad, ja nevainagojas ar kredīta ņemšanu un uzņēmējdarbības sākšanu, bet konkrēti par to nedaudz vēlāk.
“Mikrokredīta” turpināšanos, lai šajā kustībā nebūtu pārrāvuma, ir atbalstījusi arī Zemkopības ministrija, saprotot kustības ne tikai ekonomisko, bet arī sociālo nozīmīgumu laukos, un patiesībā ministrija starptautiskajā projektā piedalās ar līdzfinansējumu. Tāpēc Baiba Rivža līdzās tādiem sadarbības partneriem FEM projektā kā Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Latvijas Lauku sieviešu apvienībai min arī Zemkopības ministriju. Turklāt tieši tagadējie “Mikrokredīta” kustības reģionālie centri (Vidzemē – Valmiera, Kurzemē – Vērgale, Zemgalē – Code, Latgalē – Preiļi) perspektīvā izveidosies par reģionālajiem sieviešu uzņēmējdarbības resursu centriem jeb biznesa inkubatoriem ar vēl plašāku ietekmi lauku vides attīstībā.
Pirms iesaistīšanās kustībā “Mikrokredīts”, par to pa ausu galam vien padzirdot, sievietes nereti ir teikušas, ka ar tik mazu summu kā 500 latiem jau nekādu biznesu nevarot uzsākt. Taču, apmeklējot nodarbības, iemācoties uzrakstīt biznesa plānu un apgūstot citas uzņēmējdarbības gudrības, viņu domas visbiežāk mainās un kredīta summa tik maza vairs nešķiet. Kā reiz kādā “Mikrokredīta” seminārā viedi teica Zemgales reģiona koordinatore un FEM projekta ietvaros atbildīgā par šo darbības virzienu visā Latvijā Eleonora Maisaka, izšķirīgais apstāklis nav naudas summas lielums, bet gan prasme ar to apieties – ja tās nav, tad var nepietikt arī ar daudziem tūkstošiem, un patiesībā rīkošanās ar nelielu naudas summu ir treniņš prāvākiem apgrozījumiem.

Pārvarēta nošķirtība no aktīvas ekonomiskās dzīves

Profesore Baiba Rivža tieši kontekstā ar mācīšanos visa mūža garumā uzsver kustības “Mikrokredīts” trīs lielākos plusus, kā pirmo minot nevis pieejamo naudu, bet gan mācības. Dažāda gadagājuma sievietes, uz tām atnākot, zināmā mērā ir pārvarējušas nošķirtību, atstumtību no aktīvas ekonomiskās dzīves. Ne velti arī Sociālā fonda līdzekļi līdzās nodarbinātības sekmēšanai paredzēti sociālās atstumtības mazināšanai, lai visādu iemeslu dēļ no šodienas straujajiem procesiem atpalikušais vai tajos apjukušais cilvēks vispār uzdrošinātos ticēt pārmaiņām savā dzīvē, spertu tām pretī kādu reālu soli. “Mikrokredītā” šāds reāls pirmais solis ir ierašanās uz nodarbībām: gan uz tām, kas veicina psiholoģisko sagatavotību – programmā ir saskarsmes psiholoģija, vadības psiholoģija, gan uz tām, kas dod pamatzināšanas biznesā – jau pieminētā biznesa plāna izstrāde, ievads grāmatvedībā, ieskats juridiskajos jautājumos utt.
Apkopojot un izvērtējot kustības pieredzi (par to var izlasīt arī grāmatā “Lauku sievietes uzņēmējdarbībā: pieredze un problēmas”), starp dažādām problēmām, kas traucē sievietēm uzsākt uzņēmējdarbību, minētas arī viņu pašu personības problēmas, piemēram, nespēja uzņemties risku, nepietiekams pašnovērtējums un kūtrums, taču arī informācijas un zināšanu trūkums, atbalsta trūkums ģimenē u.c. Piedalīšanās mācībās sievietēm ļauj labāk saskatīt un izvērtēt savu situāciju. Nav retums, ka viņas beigu beigās nevis ņem kredītu, bet citādi izmaina dzīvi, teiksim, iestājas augstskolā.
Otrs solis un pluss ir grupas izveide. Lai arī sievietes gatavojas individuālai uzņēmējdarbībai, darbs grupā sniedz drošības sajūtu, grupas locekles cita citu gan atbalsta, gan kontrolē. Tā iespējams pārvarēt komunikācijas, neuzticēšanās problēmas.
Visbeidzot – mikrokredīta paņemšana un uzņēmējdarbības sākšana vai arī jau esošās nodarbes paplašināšana, bet līdz tam lielākoties ir jaunu prasmju un zināšanu iegūšana, kuras cilvēku dara stabilāku, mobilāku, drošāku par rītdienu un kuras var izmantot arī citur, piemēram, daudz lielāka kredīta paņemšanā krājaizdevumu sabiedrībā un prāvāku ieceru īstenošanā. Nav brīnums, ka par kustību “Mikrokredīts” aizvien biežāk interesējas arī vīrieši.

Nav jāvadās pēc instrukcijām un var “aptaustīt drēbi”

Diezgan stingri ievērojot kustības “Mikrokredīts” pamatprincipus, darba formas tajā tomēr ir elastīgas un radošas, tiek izmantotas modernās vadības pieejas, tostarp orientēšanās uz grupu locekļu vajadzībām, nav jāpilda instrukcijas, bet gan jāsasniedz katrā konkrētā vietā izvirzīti individuāli mērķi un uzdevumi. Kā atzīst Baiba Rivža, Latvijā kustības attīstību veicina vairāki stabili apstākļi un praksē iegājušās tradīcijas.
Pirmkārt, ir saprasts, ka “Mikrokredīta” grupai svarīgi izvēlēties atbilstošu līderi – tas nodrošina jau daļu panākumu. Par tādām sekmīgām līderēm var atzīt Māru Biti Īslīces grupā, Eleonoru Maisaku Vecumnieku grupā utt. Otrs būtiskais apstāklis ir, ka kustību neatstāj pašplūsmā, bet tā tiek virzīta – neapmierinās ar dažu grupu izveidošanos, strādā, lai tās rastos visos reģionos un dalībnieces arī sāktu reālu uzņēmējdarbību (moderni to sauc par stratēģiskās vadības realizēšanu). Piemēram, tieši pēdējā pusgadā uz kredītu ņemšanu beidzot ir sasparojušās Latgales sievietes. Agnese Sitņika Daugavpils rajona Līksnas pagastā tūristiem piedāvā programmu “Ciemiņš bišu dravā”, Sarmīte Slūka Preiļu rajona Sīļukalna pagastā paplašina pārtikas veikalu, Mārīte Lipska Ludzas pilsētā attīsta konditorejas izstrādājumu ražošanu, Maija Bodža Rēzeknes rajona Sakstagalā iekārto jauniešu centru utt.
Kustības virzība turklāt notiek visdažādākajos veidos – gan kombinējot projektus un laikus domājot par iesāktā turpināšanu, kā jau iepriekš varējām lasīt, gan ar nevalstisko organizāciju līdzdalību – “Mikrokredīts” virzās ļoti ciešā sadarbībā ar Latvijas Lauku sieviešu apvienību, ar tās līderes Rasmas Freimanes atbalstu. Baibai Rivžai kā kustības vadītājai palīdz apstāklis, ka viņa pazīst daudzas reģionos dzīvojošas sievietes gan no pašas darbošanās nevalstiskajās organizācijās, gan no savām akadēmiskajām gaitām – vienmēr var paļauties uz tādām kādreizējām studentēm kā Dr. Elitu Jermolajevu Preiļos, Dr. Ināru Stalidzāni Daugavpilī uc.
Vēl viena izveidojusies tradīcija ir tāda, ka līdzās apmācībām potenciālajām kredīta ņēmējām notiek semināri, pieredzes braucieni “Mikrokredīta” dalībniecēm jau ar stāžu, turklāt pieredze tiek gan dota, gan ņemta. Ar Zemkopības ministrijas atbalstu mūsu sievietēm ir bijusi iespēja klātienē redzēt, ko “Mikrokredītā” dara igaunietes un lietuvietes. Skatīt labos paraugus, tā teikt “aptaustīt drēbi”, ir pavisam kaut kas cits nekā tikai klausīties nostāstus. Pieredzes apmaiņa galvenokārt nepieciešama tāpēc, ka, arī šīs kustības ietvaros saimniekojot, ir daudz problēmu, kā jau ikvienā uzņēmējdarbībā. Lai būtu drošības sajūta, savām acīm ir jāpaskatās, kā citi ar tām tiek galā. Un vismaz tādu problēmu kā kontaktu trūkums ar vajadzīgiem cilvēkiem noteikti var mazināt, brīdi pa brīdim izbraucot no sava pagasta.

Seminārā Latvijas Lauksaimniecības universitātē Foto: no LLU arhīva

Mācās arī kustības vadītāji

Runājot par sieviešu ieguvumiem, darbojoties “Mikrokredītā”, Baiba Rivža min tādu apzīmējumu kā sniega bumbas efekts – vieni ieguvumi un panākumi sekmē nākamos. Ja vienai kredīta ņēmējai labi klājas, tas iedrošina citas sievietes būt uzņēmīgām, ierosina jaunas aktivitātes. Gluži tāpat kā sākotnējie 500 lati jeb tā sauktais sociālais kredīts var iekustināt lielāku naudas plūsmu, teiksim, pietuvinot darbīgo cilvēku iespējai paņemt kredītu Hipotēku bankā.
Manā skatījumā, ļoti liels lauku sieviešu ieguvums ir tas, ka kustību “Mikrokredīts” virza tādi akadēmiskie spēki kā pati profesore Baiba Rivža, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Maiga Krūzmētra, ekonomikas maģistre un topošā doktore Helma Jirgena – te īstenojas mācībspēku misija dot praktisku labumu plašākai sabiedrībai, ne tikai saviem bakalauriem, maģistrantiem un doktorantiem. Bet pirmajā mirklī varbūt pat pārsteidzoši izklausījās projektu rakstīšanā un vadīšanā tik pieredzējušo cilvēku atzinums, ka arī viņi joprojām daudz iemācās šajos kontaktos un ka turpinās viņu pašu mūžizglītība.

Ausma Mukāne,

speciāli “Latvijas Vēstnesim”