Eiropas lauku politikā gaidāmas izmaiņas

Pirms pāris nedēļām “Latvijas Vēstnesis” lasītājiem stāstīja par gaidāmo Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reformu. Tās iznākumā paredzēts, ka mazāk tiks stimulēta ražošana, vairāk – dzīvošana un strādāšana laukos. Tomēr izrādās, ka arī ES lauku politika ir uz reformas sliekšņa.Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktors Indulis Āboliņš sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” stāsta, ka lauku attīstība kļūst par arvien būtiskāku kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Viens no pīlāriem – lauku politika

ES kopējā lauksaimniecības politika sastāv no diviem pīlāriem. Viens no tiem tiek dēvēts par tirgus organizācijas pīlāru. Tas ietver tādus jautājumus kā tiešie maksājumi, tirgus intervence, aizsardzības mehānismi u.c. Savukārt otrais ir lauku attīstības pīlārs. Pakļaujoties Pasaules tirdzniecības organizācijas un citu pasaules valstu spiedienam, ES ir piekritusi, ka nākotnē uzsvars liekams nevis uz tirgus organizācijas jautājumiem, bet gan uz lauku attīstību.
19.jūlijā Eiropas lauksaimniecības ministru padomes sēdē Eiropas Komisija prezentēja regulu, kurā izklāstīts Komisijas priekšlikums par to, kādai nākotnē vajadzētu izskatīties lauku attīstības politikai.

Laukiem būs viens fonds

Regulas projektā paredzēts, ka nākotnē lauku attīstības stimulēšanai darbosies tikai viens fonds – Eiropas lauku attīstības fonds. I. Āboliņš skaidro, ka līdz šim Latvijā lauku attīstība tika finansēta no diviem avotiem. Viens no tiem ir finansējums, kas tiek piešķirts, izejot no vienotā programmdokumenta, par kuru atbild Finanšu ministrija. Otrs ir Lauku attīstības plāns, par kuru savukārt atbildīga ir Zemkopības ministrija.
Finansēšana būs vienkāršāka ne tikai valsts pārvaldes iestādēm, bet arī lauksaimniekiem, jo, izveidojot vienu fondu, tiek piemēroti arī vienādi kritēriji. Lauksaimniekiem vairs nebūs jādomā – saņemt naudu no viena vai kāda cita fonda, pārliecināts I. Āboliņš. Ierēdnis norāda, ka tiks ievērots arī tā sauktais “n plus divi” princips, proti, konkrētā gada naudu varēs tērēt arī pat divus gadus vēlāk.

Vairāk iesaistīs laukos dzīvojošos

Lauku attīstības politikas reforma paredz vēl kādu jaunumu.
Turpmāk visi lauku attīstības pasākumi tiks veidoti ap trim asīm.
Pirmā ass ir investīcijas lauksaimniecībā. Tās ietvaros paredzētas investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, pārstrādē, dažāda veida mācība, jauno zemnieku atbalsts utt. Tas viss vērsts uz lauksaimniecības attīstību.
Otra ass ir zemes izmantošanas un uzturēšanas jautājumi. Tas ietver tādus jautājumus kā mazāk labvēlīgie apvidi, agrovides pasākumi, kā arī pasākumi, kas veicina vides uzturēšanu un ainavas saglabāšanu.
Savukārt trešā ass vērsta uz lauku ekonomikas dažādošanu, piemēram, lauku tūrisms, amatniecība, mazo uzņēmumu attīstība lauku teritorijās u.tml.
Bet ceturtais tā sauktais horizontālais līderpasākums, kas caurvij visas iepriekšminētās asis, ir aktīvāka laukos dzīvojošo iedzīvotāju iesaistīšana. “Lai lauku teritorijas attīstītos, nepietiek tikai ar to, ka atsevišķi uzņēmēji gatavo projektus un saņem naudu. Problēmu risināšanā jābūt iesaistītām daudz plašākām tautas masām,” teic I. Āboliņš.

Mazāk labvēlīgie apvidi pēc vienādiem principiem

Jaunais regulas projekts paredz izmaiņas arī saistībā ar mazāk labvēlīgajiem apvidiem. Līdz šim katra valsts pati varēja noteikt, kuri reģioni un kāpēc valstī tiek uzskatīti par mazāk labvēlīgiem lauksaimniecībai.
“Dokuments paredz, ka nākotnē šis jautājums tiks skatīts kompleksi. Proti, Eiropā mazāk labvēlīgie apvidi turpmāk varētu tikt noteikti pēc vienādiem principiem,” saka I. Āboliņš. “Mazāk labvēlīgie apvidi varētu tikt noteikti, ņemot vērā zemes auglību. Eiropas kontekstā mūsu valstij tas varētu būt izdevīgi. Latvijā zemes auglība ir zemāka nekā vidēji Eiropā. Tas nozīmē, ka Latvijai būs lielākas iespējas noteikt kādu teritoriju par mazāk auglīgu nekā, piemēram, Francijai vai Nīderlandei.” Tādējādi arī būs iespējams novērst tādus absurdus gadījumus kā, piemēram, Luksemburgā, kur par mazāk labvēlīgiem apvidiem atzīta pilnīgi visa valsts teritorija. “Tāds scenārijs Latvijai būtu izdevīgāks,” pārliecinoši saka ierēdnis.
ES paredzēts arī izstrādāt Eiropas kopējo lauku attīstības stratēģiju. I.Āboliņš atzīst, ka tad nacionālie lauku attīstības plāni tiks pakārtoti kopējai Eiropas vīzijai. Tādējādi visai Eiropai būs kopēji mērķi. Katra valsts nevarēs darboties pati par sevi.

“Naudas mazāk nebūs”

Tā kā ES kontekstā arvien nozīmīgāki kļūst lauku attīstības jautājumi, I.Āboliņš prognozē, ka šai jomai naudas mazāk nebūs. “Pirmajam pīlāram laiku pa laikam finanšu resursi tiek “apcirpti”, bet lauku attīstībai – gluži pretēji.” I.Āboliņš arī skaidro, ka visi resursi, kas paredzēti lauku attīstībai, galvenokārt saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu. Vienlaikus viņš norāda, ka Latvijā ir ļoti daudz lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, kas jāuztur kārtībā, un arī tam ir vajadzīga nauda.
Savukārt, ja Latvijā arvien vairāk attīstīsies lauksaimnieciskā ražošana, kurai būs vajadzīgas lielas zemes platības, vairāk naudas aizies tieši ražotājiem. Tajā pašā laikā ierēdnis atzīst, ka politika galvenokārt būs vērsta uz lauku vides saglabāšanu. Tomēr “lauku ainava Eiropā nav iedomājama bez lauksaimniecības,” piebilst I.Āboliņš.

Izmaiņām nevajadzētu būt sāpīgām

Skaidrojot iespējamos ieguvumus Latvijas zemniekiem, I.Āboliņš stāsta, ka līdzšinējā lauksaimniecības politika bijusi izdevīga tieši lielajiem ražotājiem. Tāpēc reforma sāpīgāka varētu būt lielajiem, nevis mazajiem lauksaimniekiem. Šeit jāpiebilst, ka Latvijā galveno kārt darbojas tieši mazi lauksaimniecības uzņēmumi ar nelielu nodarbināto skaitu.
Vienlaikus gan ierēdnis norāda, ka Latvijā izmaiņām nevajadzētu būt īpaši krasām. “Mēs turpināsim tās pašas darbības ar fondiem. Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos būs. Atbalsts jaunajiem zemniekiem būs. Būs pieejams arī atbalsts lauksaimniecības produkcijas pārstrādei. Jaunā regula dod iespēju saņemt vēl papildu labumus un iespējas saņemt naudu. Mums būs lielākas iespējas pārlikt naudu no vienas kabatas otrā, piemēram, no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem nevaram finansēt investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos u.tml. Ja būs viens fonds, varēsim vairāk naudas paredzēt tieši investīcijām. Reforma vairāk skar administrēšanu. Zemniekam, kurš gribēs pirkt traktoru, tāpat būs jāraksta projekts. Protams, zemnieku neinteresē, vai ir divi vai viens fonds, viņu interesē tikai nauda. Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu lauku attīstība necietīs.”
Tiesa, I.Āboliņš piebilst, ka tā tomēr ir spekulācija, jo jaunais budžets 2007.–2013.gadam vēl nav apstiprināts.

Vēl apspriedīs

I.Āboliņš uzsver, ka tas ir tikai dokumenta projekts un paredzēta vēl tālāka tā apspriešana. “Katrai valstij par to būs iespējams izteikties. Arī Latvijai.” Ierēdnis stāsta, ka līdz novembrim regulas projekts tiek vētīts dažādās darba grupās.
Nākamā Ministru padomes sēde, kad tiks lemts par šo dokumentu, notiks novembrī. Tomēr ierēdnis atzīst, ka viņam nav zināms, vai tad paredzēts galīgais balsojums.
“Tā kā dokuments paredz lauku attīstības virzienus no 2007. līdz 2013.gadam, diskusijas varētu arī ieilgt.”

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv