Ungāru noskaņojums šodien labāks nekā parasti

Šodien, 20. augustā, Ungārijas valsts svētki

Lāslo Nikičers, Ungārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lāslo Nikičers (Laszlo Nikicser), Ungārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Ungārijai šie ir pirmie valsts svētki Eiropas Savienības dalībvalsts statusā. Kā jūs raksturotu pašreizējo ekonomisko un politisko situāciju, kā arī sabiedrības noskaņojumu Ungārijā?
– 20.augustā mēs svinam Svētā Ištvāna jeb Karaļa Svētā Stefana, Ungārijas valsts dibinātāja, dzimšanas dienu – viņš pirms 1004 gadiem dibināja mūsu valsti. Valsts svētki iekrīt vasarā, tāpēc ungāru noskaņojums ir labāks nekā parasti. Protams, nevar aizmirst reālo situāciju, kurā dzīvojam, tomēr augusts ir augusts un cilvēki vairāk noskaņoti baudīt vasaras priekus nekā domāt par dienišķajām problēmām.
Valdības galvenās pūles veltītas ekonomikas straujai un sabalansētai attīstībai. Mēs cenšamies panākt ilgtermiņa konkurētspēju gan makro-ekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī, lai nodrošinātu eksporta un investīciju apjomu un tā sekmētu ekonomikas pieaugumu. Būdama ES dalībvalsts, Ungārija var sagaidīt lielāku ārvalstu palīdzību, jo jau piederība pie ES ir būtisks atbalsts ekonomikai. Mūsu ekonomikas attīstības rādītāji iedrošina, un pasaules ekonomikas atveseļošanās, kas joprojām turpinās, rada labvēlīgus apstākļus attīstībai. Nacionālais kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 4,2%, un šo pieaugumu nodrošinājis galvenokārt ārvalstu investīciju pieaugums. Mums gan joprojām ir problēmas ar budžeta deficītu, taču domājams, ka zināmā mērā šo problēmu risināt ļaus izdevumu samazināšana par 1%.
Runājot par politisko situāciju – Ungārijā notiek politiskās diskusijas, kā ikvienā demokrātiskā valstī. Nupat, valsts svētku priekšvakarā, premjerministrs paziņoja par izmaiņām valdībā, taču arī tas mēdz notikt ikvienā demokrātiskā valstī.

– Kā jūs raksturotu Ungārijas iestāšanās ES nozīmīgumu?

– Protams, tas bija patiesi vēsturisks notikums, un ne vien mums, ungāriem. Būtībā mēs esam atgriezušies Eiropas valstu ģimenē, kam esam jau izsenis piederējuši gan vēsturiski, gan kultūras, reliģijas un citos aspektos. 2004. gada 1. maijs aizsāka jaunu laikmetu Ungārijas vēsturē. Taču šis jaunais laikmets pats par sevi, protams, mums nenesīs paradīzes labumus. Drīzāk tas mums dod jaunas iespējas un garantijas, kā arī pārējo divdesmit četru ES dalībvalstu palīdzību. Vienlaikus šis laikmets palielinājis arī mūsu valstisko atbildību. Ungārija tagad skaidri redz, ka piederība ES valstu ģimenei nozīmē daudz cerību līdz ar nopietnām saistībām.

– Latvija iestājās NATO dažus gadus pēc Ungārijas.

– Mēs jūsu valstij palīdzējām sagatavošanās procesā un, veicot visparastākos pienākumus, darījām to no visas sirds. Esmu pārliecināts, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO ir vēsturiski nozīmīgs notikums, jo garantē jūsu valsts un reģiona drošību visplašākajā nozīmē. To pašu var teikt par ES, kaut arī šīs organizācijas ir atšķirīgas.
Līdz ar iestāšanos abās šajās organizācijās mēs politiski, ekonomiski un militāri piederam pie pasaules spēcīgākajām organizācijām. Tas nozīmē stabilitāti un pārliecību par drošību. Zināmā mērā tas nozīmē pat kaimiņattiecības starp Ungāriju un Latviju.

– Kā, jūsuprāt, Latvijas un Ungārijas dalība ES un NATO iespaido mūsu valstu divpusējās attiecības?

Esmu pārliecināts, ka piederība abām šīm ietekmīgajām organizācijām paver jaunas iespējas arī mūsu divpusējiem sakariem un sadarbībai. Protams, es apzinos, ka mūsu intereses līdz ar iestāšanos ES nav vienā naktī mainījušās un abas valstis nākotnē rīkosies kā līdztiesīgas partneres. Būtiska ir jaunā vienotības sajūta starp mūsu valstīm, labāka savstarpējā sapratne un cerība

uz mūsu attiecību tālāku padziļināšanos.
Mums jau tagad ir teicamas attiecības būtībā ikvienā aspektā, bet mēs ne tuvu nevaram būt apmierināti ar ekonomiskās sadarbības pašreizējo apjomu. Mēs jau strādājam pie šo attiecību uzlabošanas, taču tas prasa laiku. Viens no steidzamākajiem uzdevumiem ir atvērt vēstniecības Budapeštā un Rīgā. Esmu pārliecināts, ka vēstnieka klātbūtne būtiski stiprinātu mūsu sadarbību visās jomās, ieskaitot ekonomiku, kaut arī mēs labi saprotam, ka šo jomu būtiski iespaido arī daudzo privātuzņēmēju sadarbība.
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas ļoti sekmīgā valstsvizīte Ungārijā 2002.gada novembrī bija skaidra zīme mūsu sadarbības tālākajai attīstībai visās jomās. Tagad jāorganizē arī premjerministru vizīšu apmaiņa starp mūsu valstīm. Tas būs ļoti labs iemesls arī uzņēmēju delegāciju apmaiņai.
Es gribu arī paust dziļo gandarījumu, ko guvu pirms dažām nedēļām, piedaloties tradicionālajos lībiešu svētkos Mazirbē, kur pulcējās arī citu somugru tautu pārstāvji. Arī šīs dvēseliskās saites stiprina mūsu valstu divpusējo sadarbību.

– Ļoti aktuāls ir jautājums par situāciju Irākā.

– Mūsu valsts ir bijusi uzticama koalīcijas locekle. Koalīcijas spēkos Irākā ir ap 300 mūsu karavīru. Ar Ungārijas parlamenta piekrišanu un likumīgu atļauju ungāru karavīri tur paliks līdz gada beigām, bet jautājums par viņu mandāta pagarināšanu parlamenta dienaskārtībā tiks iekļauts rudenī. Mēs apzināmies, ka dalība NATO nozīmē ne vien priekšrocības un ieguvumus, bet arī lielāku atbildību.