Valsts nodevu 2005.gadā sadala četrās vienādās daļās. Pirmo valsts nodevas daļu samaksā līdz 2005.gada 10.janvārim, otro – līdz 2005.gada 10.aprīlim, trešo – līdz 2005.gada 10.jūlijam, ceturto – līdz 2005.gada 10.oktobrim.
Ja 2005.gadā samaksātā valsts nodeva ir mazāka vai pārsniedz 0,2 procentus valsts regulējamās nozarēs vai 0,4 procentus pašvaldību regulējamās nozarēs no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2004.gadā, samaksāto summu precizē, veicot 2005.gada pēdējo maksājumu.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri 2005.gadā sāk sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, maksā valsts nodevu no uzņēmuma plānotā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma pirmajā darbības gadā. Ja šiem uzņēmumiem 2005.gadā samaksātā valsts nodeva ir mazāka par 0,2 procentiem valsts regulējamās nozarēs vai 0,4 procentiem pašvaldību regulējamās nozarēs no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2005.gadā, uzņēmums līdz 2006.gada 30.janvārim samaksā valsts nodevas atlikušo summu. Ja 2005.gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz 0,2 procentus valsts regulējamās nozarēs vai 0,4 procentus pašvaldību regulējamās nozarēs no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2005.gadā, pārmaksāto summu izlīdzina valsts nodevas aprēķinā 2006.gadam samazinot maksājumu summu par pārmaksāto daļu.
Ja 2005.gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz regulatora darbības nodrošināšanai 2005.gadā nepieciešamās izmaksas, 2006.gadā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam valsts nodevu par pārmaksāto summu samazina proporcionāli katra sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja iemaksātās valsts nodevas lielumam 2005.gadā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” .
Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz pienākumu darba devējam reģistrēt katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā līdz mēnesim, kurā persona ieguvusi darba ņēmēja statusu, sekojošā mēneša piektajam datumam, tomēr par šī pienākuma neizpildi likumā nav paredzēta atbildība. Projekts paredz papildināt likumu ar nosacījumu, ka par šajā likumā paredzēto ziņu par darba ņēmējiem neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienests darba devējam uzliek piecu latu soda naudu par katru personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu. Ja ziņas par darba ņēmējiem ir iesniegtas, tad par katru ziņās neuzrādīto personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu, darba devējam uzliek soda naudu piecu latu vērtībā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pants reglamentē vispārēju atbildību par darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta administratīvā atbildība par Darba likuma pārkāpumiem, paredzot naudas sodu līdz 250 latiem darba devējam fiziskai personai un līdz 500 latiem darba devējam juridiskai personai.
Lai pastiprinātu to darba devēju atbildību, kas sistemātiski pārkāpj darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu prasības, nepieciešams minēto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu papildināt ar attiecīgu normu. Projekts paredz noteikt, ka par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu darba devējam fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – līdz tūkstoš latiem vai atņem tiesības uz zināma veida vai visa veida uzņēmējdarbību uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektus “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.179 “Kārtība, kādā finansu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus”” un “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 17.decembra noteikumos Nr.543 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem””.
Noteikumu projekti izstrādāti saskaņā ar koncepciju “Informācijas tehnoloģiju izmantošana sabiedrisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanā”. Lai nodrošinātu koncepcijas mērķu sasniegšanu – samazinātu birokrātiju un korupcijas risku, valsts e–iepirkumu sistēmas ietvaros jāizveido elektroniski aktualizējams pasūtītāju reģistrs, kurā būtu ziņas par visiem likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” subjektiem.
Likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” nosaka to, ka pasūtītājs ir arī komersants (izņemot sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu), kurš saņem kredītu un kura galvotājs attiecībā uz šā kredīta atmaksāšanu un izmantošanu ir valsts vai pašvaldība. Līdz šim likuma piemērošanas kontrole ir bijusi vāja, jo Iepirkumu uzraudzības birojs nesaņem informāciju par valsts izsniegtajiem galvojumiem. Grozījumi noteikumos sniegs iespēju kontrolēt vai komersants, kurš saņēmis valsts vai pašvaldības galvotu kredītu, savā darbībā piemēro likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, un nodrošinās minētā likuma prasību ievērošanas kontroli.
Projekti nodoti saskaņošanai Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Valsts kontrolē.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Piegriezēju modelētāju arodskolas un Purvciema Amatniecības vidusskolas reorganizāciju”.
Lai turpinātu profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, veicinātu valsts budžeta līdzekļu un profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes racionālu izmantošanu, kā arī ieviestu normējošās izmaksas profesionālās izglītības programmu īstenošanā (valsts budžeta līdzekļu plānošanā) un realizētu Profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmu 2003.–2005.gadam, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un tālākizglītības departaments pēc iepazīšanās ar pašreizējo stāvokli audzēkņu izglītošanā un izglītības iestāžu rīcībā esošo ēku izmantošanas apstākļiem ierosina reorganizēt Piegriezēju un modelētāju arodskolu un Purvciema Amatniecības vidusskolu, tās apvienojot.
Abas profesionālās izglītības iestādes māca apģērbu gatavošanas speciālistus. Purvciema Amatniecības vidusskola sagatavo arī tūrisma nozares speciālistus. Abām profesionālās izglītības iestādēm ir dienesta viesnīcas, vairākas klases un iekārtas pašreizējā situācijā dublējas.
Lai valsts profesionālās izglītības iestāžu absolventi darba tirgū būtu konkurētspējīgi, šobrīd valsts finansējums ir nepietiekams. Valsts budžeta programmā “Profesionālā izglītība” un Valsts investīciju programmā trūkst līdzekļu abu iepriekšminēto profesionālās izglītības iestāžu telpu renovācijai un iekārtu modernizācijai. Lai ekonomētu esošos līdzekļus, piepildītu Purvciema Amatniecības vidusskolu ar audzēkņiem, nezaudējot Piegriezēju modelētāju arodskolas pedagogu un mācību bāzes potenciālu, ieteikts abas izglītības iestādes apvienot, tās reorganizējot.
Reorganizāciju plānots veikt pakāpeniski 2004./2005. mācību gada laikā, to administratīvi sākot ar 2005.gada 1.janvāri un līdz 2005.gada 1.septembrim atbrīvojot pašreizējās Piegriezēju modelētāju arodskolas telpas. Pēc reorganizācijas jaunā Rīgas Purvciema amatu skola var uzņemt visus abu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus un pedagogus, tā izvietojas Purvciema Amatniecības vidusskolas telpās. Valsts budžetā turpmāk tiek taupīti līdzekļi telpu uzturēšanai, ko var novirzīt mācību kvalitātes uzlabošanai un izglītības programmu modernizēšanai.
Skolu reorganizācija ļaus efektīvāk izmantot pedagogu resursus un ekonomēt administrācijas izdevumus. Kopējais audzēkņu skaits abām profesionālās izglītības iestādēm netiek samazināts.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā.