
Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c.
Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003.gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma pozitīvā nozīmē jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākajiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8 – 10 milj. tūristu gadā,” tā tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes komentē LR ekonomikas ministrs Juris Lujāns.
Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.
To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību.
Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus:
• Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā;
• Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās;
• Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā;
• Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5 – 7% gadā;
• Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm;
• Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji 500 cilvēku gadā.
Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni:
• “Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana;
• Latvijas tūrisma tēla stiprināšana;
• Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos;
• Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana;
• Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana;
• Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm;
• Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana;
• Kvalitātes pārvaldības ieviešana;
• Pieejamības veicināšana;
• Cilvēkresursu attīstība;
• Izpēte un attīstība;
• Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija;
• Starptautiskā sadarbība;
• Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība.
Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums.
2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no
valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 lati, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08
milj. latu, 2006. g – 3,12 milj. latu, 2007. g. – 5,31 milj. latu, 2008. g. – 7,97
milj. latu.
Statistika
Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujāk augošajām
nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un
nodarbinātības prioritāti. Pēc Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) statistikas
datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, ar nozīmīgu darba
vietu skaitu, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tūrisms
un ar to saistītās nozares veido 10,4% no pasaules IKP, ar 200 milj. nodarbināto un
gandrīz 700 milj. starptautisko tūristu katru gadu.
Latvijas maksājumu bilances dati rāda, ka tūrisma pakalpojumu eksporta īpatsvars IKP
Latvijā ir 2,2%. Latvijā 2003. gadā ienākošais tūrisms ir pieaudzis par 8,7%,
salīdzinot ar 2002. gadu, un ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā pieauguši par 30%,
salīdzinot ar 2002. gadu. Šāds stabils ienākošā tūrisma pieaugums – vidēji 10%
gadā – pēdējos gados liecina par nozares veiksmīgo attīstību kopumā un spēju
turpmāk sasniegt vēl labākus rezultātus.
Latviju kā savu ceļojuma galamērķi ir izvēlējušies šādu valstu vairāku dienu
ceļotāji no Lietuvas (17,2%), Krievijas (16,3%), Vācijas (12,4%), Igaunijas (11,4%),
Somijas (7,7%), Zviedrijas (6,1%). Savukārt Latvijas ceļotāju galamērķi ir Lietuva,
Igaunija, Krievija, Vācija, Polija, Zviedrija un Francija.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa