Ministru kabineta 2004.gada 10.augusta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums”.
Likumprojekta mērķis ir laikus nodrošināt, vispusīgu un objektīvu disciplinārpārkāpumu noskaidrošanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu.
Likumprojekts nodrošina vispārējā civildienesta ierēdņu saukšanu pie disciplinārās atbildības atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pamatprincipiem.
Likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un tiem piemērojamās sankcijas. Tiek noteikts princips, ka ierēdņa disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu piemērojamais sods tiek uzlikts, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Likumprojektā noteikta vispusīga, objektīva un pamatota disciplinārlietas izmeklēšana un tās kontrole. Tiesiskuma un objektivitātes nodrošināšanai kā obligāts nosacījums ietverts iestādes vadītāja pienākums, ierosinot disciplinārlietu, veidot komisiju ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Disciplinārlietas izskatīšanas procesā komisijai ir pienākums vispusīgi noskaidrot disciplinārlietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgā ierēdņa atbildības pakāpi. Komisijas sastāvā neiekļauj personu, pēc kuras iniciatīvas ierosināta disciplinārlieta. Tādējādi iestādes vadītājam, no vienas puses, noteikta rīcības brīvība, ko un kādus speciālistus iekļaut attiecīgās komisijas sastāvā, no otras puses, likums, paredzot minētos nosacījumus komisijas sastāvam, nodrošina objektivitāti disciplinārlietas izskatīšanas procesā.
Ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskumu un pamatotību kontrolē iestāde, augstāka iestāde un Valsts civildienesta pārvalde. Turklāt augstāka iestāde vai Valsts civildienesta pārvalde pēc savas iniciatīvas ir tiesīga veikt lēmuma par ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi.
Likumprojekts paplašina personu loku, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietas, un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes augstākas iestādes lietvedībā. Augstākai iestādei pēc savas iniciatīvas jebkurā disciplinārlietas izskatīšanas stadijā ir tiesības pārņemt disciplinārlietu. Tādas tiesības tiek piešķirtas arī Ministru kabineta loceklim attiecībā uz viņu padotībā esošo iestāžu ierēdņiem. Ministru kabineta loceklis pārņemto lietu ir tiesīgs nodot izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei.
Atšķirībā no Administratīvā procesa likumā noteiktā vispārīgā regulējuma likumprojektā noteikts, ka lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē.
Ir samazināti disciplinārsodu veidi. Atšķirībā no esošā regulējuma likumprojektā nav paredzēta piezīme atlaišana no valsts civildienesta – taču ir paredzēts tāds sods kā atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.
Likumprojekta mērķis ir saskaņot likumā esošo regulējumu ar izmaiņām valsts pārvaldes, administratīvā procesa un uzņēmējdarbības tiesiskajā regulējumā, kā arī atrisināt sabiedrisko pakalpojumu regulatoru atbildības par prettiesiskiem lēmumiem jautājumu.
Likumprojekts paredz: saskaņot likumu ar Administratīvā procesa likumu tiktāl, ciktāl nav nepieciešams speciāls regulējums. Grozījumi saskaņo likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Komerclikumu.
Grozījums aizstāj esošo, bet praksē nedarbojošos sabiedrisko pakalpojumu regulatoru atbildības regulējumu, nosakot, ka zaudējumus, kas radušies regulatora prettiesiska lēmuma vai prettiesiska administratīvā akta rezultātā, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Grozījums paredz deleģēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības noteikt kvalitātes prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.
Ministru kabinetam tiek deleģētas tiesības noteikt stabilu valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likmi un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt Saeimas tiesības uzaicināt ārvalstu un starptautisko karaspēku valsts drošības pastiprināšanai, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits pārsniedz 100 un uzturēšanās ilgums pārsniedz 6 mēnešus, kā arī deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu un starptautisko organizāciju bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību miera laikā valsts drošības pastiprināšanas nolūkā, kā arī izņēmuma stāvokļa un ārkārtējās situācijas laikā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
Kibernoziegumi šodien ir kļuvuši par realitāti arī Latvijā. Šobrīd vēl plašā mērogā nesaskaramies ar tādiem izplatītiem kibernoziegumiem kā noziegumi pret informāciju sistēmu drošību, kur ietilpst dažādu kaitīgu programmu izgatavošana un izplatīšana, kuru mērķis ir bojāt vai iznīcināt elektroniskās informācijas sistēmas, patvaļīga piekļūšana šādām sistēmām, toties jau šodien plaši saskaramies ar tādu noziegumu veidu kā krāpšana elektroniskā datu apstrādes sistēmā, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu izkrāpšana, kas katru gadu nodara tūkstošiem latu zaudējumu “Lattelekom”.
Konvencija par kibernoziegumiem un tās Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās, ir ietverti Eiropas Savienības acquis communautaire tiesību kopumā, kas Latvijas Republikai ir jāievieš līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā.
Konvencija paplašinās starptautiskās sadarbības jomu krimināllietās attiecībā uz cīņu pret kibernoziegumiem, bet Protokols starptautiskajā līmenī nodrošinās piemērotus juridiskos pasākumus, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu un tās apkarošanu.
Krimināllikums (1998.gada 17.jūnija redakcijā) pašlaik paredz kriminālatbildību par tādām darbībām kā patvaļīga piekļūšana datorsistēmai, datortehnikas programmatūras neatļauta iegūšana, programmatūras bojāšana, datora vīrusa izplatīšana. Šobrīd šīs kriminalizētās darbības neatbilst mūsdienu tehnikas sasniegumiem, līdz ar to iespējas saukt pie atbildības personas par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskās datu apstrādes jomā ir samērā niecīgas. Turklāt par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā krāpšana vai bērnu pornogrāfija nevar saukt pie atbildības personas, ja šīs darbības izdarītas, izmantojot automātisko datu apstrādes sistēmu.
Pašreiz Krimināllikums paredz atbildību par Konvencijas pārkāpumiem tikai daļēji, līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot Krimināllikumu, nosakot kriminālatbildību par kibernoziegumiem, t.i., noziegumiem pret informāciju sistēmu drošību, kur ietilpst dažādu ierīču, t.i., līdzekļu un programmu, izgatavošana un izplatīšana, kuru mērķis ir bojāt vai iznīcināt datorsistēmas, patvaļīga piekļūšana datorsistēmām, krāpšana datorsistēmā, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu izkrāpšana, bērnu pornogrāfijas apkarošana, kas izpaužas pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanā, izgatavošanā utt.
Akceptēts rīkojums “Par Genoma izpētes padomi”.
Saskaņā ar Cilvēka genoma izpētes likumu apstiprināta Genoma izpētes padome, par Genoma izpētes padomes priekšsēdētāju iecelts Andis Viļums – Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības aprūpes resursu nodaļas vadītājs.
Pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Genoma izpētes padomes nolikums”. Genoma izpētes padome ir koleģiāla institūcija, kas veic Cilvēka genoma izpētes likumā noteiktos uzdevumus. Padomei ir šādas tiesības: uzaicināt uz padomes sēdi ārstniecības personas un citas kompetentas personas un saņemt no tām nepieciešamo informāciju; pieaicināt jautājumu sagatavošanai un izskatīšanai ekspertus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus; pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju. Padomes darbu vada un organizē padomes priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnes laikā – padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnes laikā – padomes priekšsēdētāja vietnieks: bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi; sasauc un vada padomes sēdes; paraksta padomes lēmumus; ir atbildīgs par padomes darbu kopumā, padomes darba tiesiskumu un lietderību, kā arī par padomes uzdevumu izpildi. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī, tās ir atklātas. Padome var pasludināt sēdi par slēgtu, ja tas nepieciešams, lai ievērotu normatīvo aktu prasības par personas datu aizsardzību. Padomes ārkārtas sēdi var sasaukt, ja to pieprasa genoma datu bāzes galvenais apstrādātājs, padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai vismaz trešā daļa padomes locekļu.