Konkursa ražu vētījot

Nacionālajā lugu konkursā sevi apliecinājuši autori, kuri ilgus gadus strādājuši dramaturģijā, bet līdz šim iestudēti maz, turklāt katrs no šiem četriem darbiem ir stilistiski un saturiski citāds. Ērika Vilsona “Vovačka” ir psiholoģiska, jautri smeldzīga drāma par mātes un dēla skaisto un liktenīgi nesaraujamo kopību visa mūža garumā. Egīla Ermansona “Subates Fen–šui” – futuroloģisks farss par Latvijas simtgades svinībām, tātad – 2018. gadu. Jura Helda “Miglas bērni” ir romantiski poētiska vīzija par sapņa visuzvarošo spēku, kas izrādās stiprāks pat par ikdienas un varas nežēlību pret “mazo” cilvēku. A.Kada (pseidonīms) “Pieneņpūka” – dzejiski filozofiska traģēdija par nepielūdzamo mehānismu, kurš jāeļļo ar asinīm, lai nodrošinātu varu pār varzu. Konkursa pārsteigums bija arī Aivara Jansona darbs “Priekšpilsētas jaunatne” – absolūti godīgs, pat naturālistisks tēlojums par priekšpilsētas astoņpadsmitgadnieku dzīvi 1947. gadā.
Jaunatnei domāto lugu nominācijā sevi apliecināja pavisam jauni autori, debitanti. Protams, šīs lugas pirmām kārtām ir par mīlestību. Annas Lini darbā tā ir visu sadedzinoša kaislība, Ievas Melgalves “Metāls” ir spēcīgs ar perfektu, pat vēsu jaunu cilvēku pirmā kopdzīves mēģinājuma kraha analīzi. Astrai Meklerei “Pirmajā sniegā” būt/nebūt izvēle ir ne tikvien mīlestības, bet arī jau esības līmenī. Jaunākais konkursa uzvarētājs šajā grupā Kikōne darbā “Kad nav, ko ēst, bet ir, ko teikt” no “nē” pozīcijas nežēlīgi tieši noliedz visu, izņemot to pašu mīlestību.
Bērnu lugu konkurencē dominēja labais un labā apliecinājums. Godalgoti jau sevi pierādījuši autori – Māris Putniņš ar filozofisku leļļu lugu “Kas zaķīti pasargās”, kas bija iesniegta pat divos variantos – ar un bez vārdiem. Augstākās godalgas izpelnījās Aldis Linē ar svētas pārliecības par labā nenovēršamo uzvaru pārpilno “Teiksmu par dzintara gliemežvāku” un Hermanis Paukšs ar trīs labestīgām lugām – “Kā Sarkangalvīte ar vilku spēlējās” (zināmās pasakas versija, kurā labā Sarkangalvīte cīnās ar vēl labāko Vilku), “Kika” (versija par labo raganu) un “Trīs resni laupītāji” (par laimīgu sadarbību starp labo karaļģimeni un vēl labākajiem laupītājiem). Agitas Dragūnas “Kaiju kalns” ir stāsts par to, ka no savādības nav jābaidās, jākaunas, bet to var padarīt par ieguvumu sev un visiem. Egīla Šņores “Govs nav zirgam sieva”– pavisam netradicionāla luga par dīvainām un negaidītām attiecībām, kādas ik brīdi veidojas starp bērnu un pieaugušo pasauli, kurā ir tik atšķirīgi uztveres noteikumi.
Viencēliena lugu nominācijā darbu žanriskā un stilistiskā daudzveidība ir vislielākā. Apbalvots gan spilgtākais mūsu postmodernists dramaturģijā Andris Zeibots, gan absurdists Hermanis Paukšs, gan Leldes Stumbres psiholoģiski nežēlīgi precīzās monolugas, gan pieredzējušās Valentīnas Ozolas un konkursa visjaunākās uzvarētājas Ilvijas Blokas sociāli skarbie viencēlieni jauniešu teātriem. Atzinību izpelnījās gan Toma Ķenča politiskā satīra, gan Ritas Misūnes sadzīves ainiņu stilistikā veidotais darbs.

Lappusi sagatavojusi
Ieva Jaunupe