“Es gribu izlasīt tavu lugu!”

Tomēr ir iespējams un nepieciešams dramaturģiju vērtēt arī kā literatūru, kā tekstu. Īpaši svarīgi tas ir mūsdienās, kad tikai retā jauna latviešu luga piedzīvo izrādi teātrī. Tieši ar šādu mērķi tika rīkots Nacionālais lugu konkurss, kas nesen ir beidzies, turklāt ļoti veiksmīgi – no 97 lugām tika prēmētas 30, t.i., trešā daļa no iesniegtajiem darbiem. Šis konkurss sniedzis dramaturgiem tik būtisko viņu darbu novērtējumu, kā arī devis stimulu turpmākajam darbam. Un, iespējams, būtiskāka par naudas prēmijām ir apziņa, ka tavs darbs ir nepieciešams un arī turpmāk tāds būs (nākamo lugu konkursu Latvijas Dramaturgu ģilde plāno izsludināt 2005. gada pavasarī). Žūrija ir atzīmējusi virkni lugu, kuras gan nav saņēmušas prēmiju, bet būtu iesakāmas izmēģināšanai teātrī.
Turklāt šis konkurss ir veicis vēl vienu būtisku funkciju – ar tā palīdzību ir apzināta situācija mūsdienu dramaturģijā un savākta iespaidīga jaunāko lugu kolekcija. Konkursā piedalījās ne tikai pazīstami literāti – Lelde Stumbre, Hermanis Paukšs, Māris Putniņš, Andris Zeibots un citi –, bet arī mazāk pazīstami un pavisam nezināmi autori, kas pārstāv dažādas paaudzes un dažādus pasaules redzējumus. Var diezgan droši teikt, ka, iepazīstoties ar konkursa darbiem, rodas priekšstats par mūsdienu dramaturģiju kopumā...
Tomēr dažos vārdos atbildēt uz jautājumu – kāda tad ir mūsdienu latviešu dramaturģija? – droši vien nebūtu viegli pat žūrijas komisijas locekļiem, jo darbi pārstāv visdažādākos žanrus un stilistiku, sākot ar psiholoģisku drāmu un beidzot ar absurdu; konkursā prēmēta gan luga, kas rakstīta dzejā (Agitas Dragunas “Kaiju kalns”), gan luga pavisam bez teksta (viens no Māra Putniņa iesniegtajiem leļļu lugas “Kas zaķīti pasargās” variantiem).
Interesanti būtu papētīt ideju atšķirību dažādās lugās – šķiet, gandrīz katram pārliecinošam “jā” vienā lugā stājas pretī tikpat pārliecinošs “nē” citā. Labs piemērs ir dažādie skatījumi uz to, kāda ir pasaule, kas skatīta bērna acīm. Bērnu lugu konkurencē prēmētās lugas ir dzīvi apliecinošas, tajās nav ne mazāko šaubu par to, ka cilvēki savā būtībā ir labi un dzīve ir skaista un aizraujoša. Krass pretstats tam ir jaunākās konkursa laureātes Ilvijas Blokas viencēliens “Ole Lukoije” – šeit bērna pasaulē valda izmisums, bezspēcība un dziļi zemapziņā ieaudies riebums pret dzīvi. Un šis nav vienīgais gadījums, kad skaidri jūtams autoru atšķirīgais pasaules redzējums. Neraugoties uz to (bet varbūt tieši tāpēc?), dramaturgi izrāda patiesu interesi par savu kolēģu darbiem – lugu konkursa nobeigumā visbiežāk dzirdētā frāze bija: “Es noteikti gribu izlasīt tavu lugu!”
Un šajā gadījumā tas nav neizpildāms solījums, jo visas konkursā apbalvotās un atzīmētās lugas ir brīvi pieejamas izlasīšanai Mākslas literatūras filiālbibliotēkā Vaļņu ielā 9. Šis piedāvājums ir īpaši noderīgs profesionālo, amatieru un skolu teātru režisoriem, jo tā ir lieliska iespēja iekļaut repertuārā mūsdienu latviešu dramaturģiju. Bet arī cilvēkiem, kurus interesē mūsdienu dramaturģija, nebūt nav jāgaida, kad šīs lugas tiks iestudētas teātrī vai izdotas grāmatās – bibliotēkā lugas lasīt var ikviens. Tātad katrs, kam nav vienaldzīga joprojām aktuālā diskusija par latviešu mūsdienu dramaturģijas kvalitāti, var pats iepazīties ar jaunāko piedāvājumu un formulēt savu viedokli šajā jautājumā.