
“Es gribu izlasīt tavu lugu!”
Nacionālā lugu konkursa uzvarētāju apbalvošanas ceremonijā 4.augustā. Nacionālā lugu konkursa projekta vadītājs un žūrijas loceklis Dainis Grīnvalds sveic dramaturģi Ievu Melgalvi (šā raksta autori) par lugu “Metāls” bērniem un jaunatnei domāto lugu nominācijā Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Tomēr ir iespējams un nepieciešams dramaturģiju vērtēt arī kā
literatūru, kā tekstu. Īpaši svarīgi tas ir mūsdienās, kad tikai retā jauna
latviešu luga piedzīvo izrādi teātrī. Tieši ar šādu mērķi tika rīkots
Nacionālais lugu konkurss, kas nesen ir beidzies, turklāt ļoti veiksmīgi – no 97
lugām tika prēmētas 30, t.i., trešā daļa no iesniegtajiem darbiem. Šis konkurss
sniedzis dramaturgiem tik būtisko viņu darbu novērtējumu, kā arī devis stimulu
turpmākajam darbam. Un, iespējams, būtiskāka par naudas prēmijām ir apziņa, ka tavs
darbs ir nepieciešams un arī turpmāk tāds būs (nākamo lugu konkursu Latvijas
Dramaturgu ģilde plāno izsludināt 2005. gada pavasarī). Žūrija ir atzīmējusi
virkni lugu, kuras gan nav saņēmušas prēmiju, bet būtu iesakāmas izmēģināšanai
teātrī.
Turklāt šis konkurss ir veicis vēl vienu būtisku funkciju – ar tā palīdzību ir
apzināta situācija mūsdienu dramaturģijā un savākta iespaidīga jaunāko lugu
kolekcija. Konkursā piedalījās ne tikai pazīstami literāti – Lelde Stumbre,
Hermanis Paukšs, Māris Putniņš, Andris Zeibots un citi –, bet arī mazāk pazīstami
un pavisam nezināmi autori, kas pārstāv dažādas paaudzes un dažādus pasaules
redzējumus. Var diezgan droši teikt, ka, iepazīstoties ar konkursa darbiem, rodas
priekšstats par mūsdienu dramaturģiju kopumā...
Tomēr dažos vārdos atbildēt uz jautājumu – kāda tad ir mūsdienu latviešu
dramaturģija? – droši vien nebūtu viegli pat žūrijas komisijas locekļiem, jo darbi
pārstāv visdažādākos žanrus un stilistiku, sākot ar psiholoģisku drāmu un beidzot
ar absurdu; konkursā prēmēta gan luga, kas rakstīta dzejā (Agitas Dragunas “Kaiju
kalns”), gan luga pavisam bez teksta (viens no Māra Putniņa iesniegtajiem leļļu
lugas “Kas zaķīti pasargās” variantiem).
Interesanti būtu papētīt ideju atšķirību dažādās lugās – šķiet, gandrīz
katram pārliecinošam “jā” vienā lugā stājas pretī tikpat pārliecinošs
“nē” citā. Labs piemērs ir dažādie skatījumi uz to, kāda ir pasaule, kas
skatīta bērna acīm. Bērnu lugu konkurencē prēmētās lugas ir dzīvi apliecinošas,
tajās nav ne mazāko šaubu par to, ka cilvēki savā būtībā ir labi un dzīve ir
skaista un aizraujoša. Krass pretstats tam ir jaunākās konkursa laureātes Ilvijas
Blokas viencēliens “Ole Lukoije” – šeit bērna pasaulē valda izmisums,
bezspēcība un dziļi zemapziņā ieaudies riebums pret dzīvi. Un šis nav vienīgais
gadījums, kad skaidri jūtams autoru atšķirīgais pasaules redzējums. Neraugoties uz
to (bet varbūt tieši tāpēc?), dramaturgi izrāda patiesu interesi par savu kolēģu
darbiem – lugu konkursa nobeigumā visbiežāk dzirdētā frāze bija: “Es noteikti
gribu izlasīt tavu lugu!”
Un šajā gadījumā tas nav neizpildāms solījums, jo visas konkursā apbalvotās un
atzīmētās lugas ir brīvi pieejamas izlasīšanai Mākslas literatūras
filiālbibliotēkā Vaļņu ielā 9. Šis piedāvājums ir īpaši noderīgs
profesionālo, amatieru un skolu teātru režisoriem, jo tā ir lieliska iespēja iekļaut
repertuārā mūsdienu latviešu dramaturģiju. Bet arī cilvēkiem, kurus interesē
mūsdienu dramaturģija, nebūt nav jāgaida, kad šīs lugas tiks iestudētas teātrī
vai izdotas grāmatās – bibliotēkā lugas lasīt var ikviens. Tātad katrs, kam nav
vienaldzīga joprojām aktuālā diskusija par latviešu mūsdienu dramaturģijas
kvalitāti, var pats iepazīties ar jaunāko piedāvājumu un formulēt savu viedokli
šajā jautājumā.
Ieva Melgalve