“Ventspils pilsētas Balvu – 2004” saņēma: Ilze Buņķe, Inga Ešmane, Aldis Slavinskis, Didzis Ošenieks, Mihails Basuļbasovs, Valerijs Pašuta, Angelika Jansone–Grīnberga, bet Lielo balvu – Jānis Vītoliņš Foto: Andris Kļaviņš

Valsts prezidentes apsveikums

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga no Grieķijas, kur viņa pavada atvaļinājumu, bija atsūtījusi ventspilniekiem apsveikumu pilsētas dzimšanas dienā. To nolasīja atklāšanas ceremonijas vadītājs aktieris Imants Skrastiņš:
“Sūtu visdziļākās cieņas un goddevības apliecinājumus pilsētai, ar kuru var lepoties visa Latvija. Tas ir paraugs, tas ir mērķis, uz ko tiekties citiem. Lai nezūd idejas, lai nezūd rītdiena, lai nezūd dzīvotprieks, tad mēs būsim stipri, mēs būsim vareni! Esiet visi, visi sirsnīgi sveicināti!”

Tradīcijas un balvas

Viena no Ventspils pilsētas svētku tradīcijām ir atklāšanas ceremonija, kurā viesus un ventiņus uzrunā Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un tiek pasniegtas pilsētas balvas un Lielā balva.
Tradīcija apbalvot cilvēkus, kas ar savu nesavtīgo darbu veicinājuši pilsētas attīstību un nesuši tās labo vārdu tālu aiz pilsētas robežām, tika iedibināta pirms četriem gadiem. Apbalvoto vidū ir kultūras un izglītības darbinieki, tautsaimnieki un inženieri, izcili mediķi un slaveni sportisti.
Kā savā uzrunā sacīja Aivars Lembergs, simtiem ventspilnieku būtu pelnījuši pateicību par labu darbu, par savas mājas un pagalma sakopšanu, kas arī ir ieguldījums pilsētas kopējā attīstībā, bet balvas ir tikai astoņas. Pilsētas vadītājs priecājās, ka šogad balsošanā par izcilākajiem ventspilniekiem ar dažādu saziņas līdzekļu starpniecību saņemti ap desmit tūkstoši iedzīvotāju viedokļu, kas ievērojami atvieglojis noteikt balvu īpašniekus. Ironizējot par ieteikumu Eiropas komisāra amatam izvirzīt sievieti, A. Lembergs sacīja, ka dome droši vien paliks pie brīvas izvēles un nebūs limitēts dzimuma princips. Iespējams, arī citos limitos ventspilnieki nebūs tik paklausīgi Eiropas prasībām.
2004.gada Ventspils pilsētas Lielo balvu saņēma Jānis Vītoliņš par ilggadēju darbu pilsētas saimnieciskās dzīves vadīšanā un pilsētas attīstības virzīšanā, bet balvas – Ilze Buņķe par ilggadēju, nesavtīgu darbu izglītības veicināšanā un iniciatīvu Ventspils augstskolas dibināšanā, Inga Ešmane par godprātīgu radošo darbu kultūras dzīves bagātināšanā, sagatavojot

Amerikāņu piecmastu burinieks vairākkārt iepeldējis Ventas ūdeņos. Arī svētkos Foto: Andris Kļaviņš

Ventspils pilsētas un rajona deju kolektīvus dziesmu un deju svētkiem, Aldis Slavinskis par pašaizliedzīgu, nesavtīgu darbu pilsētas izglītības procesa virzībā, Didzis Ošenieks par ieguldījumu Ventspils pārtapšanā par Ziedu pilsētu, Mihails Basuļbasovs par profesionalitāti divdesmit gadus ilgajā, priekšzīmīgajā loča pienākumu pildīšanā, Valerijs Pašuta par ilgstošu ieguldījumu Ventspils pilsētas ekonomiskajā attīstībā, Angelika Jansone-Grīnberga par būtisku ieguldījumu kora mūzikas popularizēšanā un aktīvu līdzdalību dziesmu svētku tradīciju saglabāšanā.
Priekšsēdētājs, pasniedzot balvas, ilgi un pamatīgi raksturoja izcilniekus, uzskaitot viņu labos un pilsētai nozīmīgos veikumus. Tā, raksturojot pilsētas galveno dārznieku Didzi Ošenieku, A. Lembergs sacīja, ka puķu piramīdas Ventspils centrā pirms pieciem gadiem daudzos izsauca sajūsmu, bet šodien tas ir pierasts skaistums. Bija vajadzīgas jaunas idejas un izdoma. Tad parādījās ziedu pulkstenis, pludmales zivis, šogad mārītes Ventmalā un svētku priekšvakarā bobslejistu ziedu skulptūra ar Sanda Prūša kamanām. Šajās ziedu figūrās, kas dara Ventspili vēl neparastāku un krāšņāku, ir ielikts Didža Ošenieka darbs un idejas.
D. Ošenieks savukārt pateicās Ventspils dārzniekiem un citiem darba rūķiem, jo kompozīcijas nevar dzīvot un plaukt bez laistīšanas meistaru prasmes. Locis Mihails Basuļbasovs, kas pirms daudziem gadiem ieradies Ventspilī no Tālajiem Austrumiem, ievadījis ostā pagaidām vislielāko kuģi, kura garums ir 280 m, ar 130 tūkstošu tonnu kravnesību. Pēdējos gados Ventspils ostā ienāk arvien lielāki kuģi, un līdz ar to loču meistarībai un atbildībai nāk klāt jauni uzdevumi. Angelika Jansone-Grīnberga saņēma balvu par ilggadēju un sekmīgu koru diriģentes darbu, jo sevišķi par sekmīgu jauniešu koru sagatavošanu dziesmu svētkiem. Angelika tika raksturota kā liela pilsētas patriote ar ventspilniekiem raksturīgu spītību, ko pati apbalvotā gan palaboja, nosaucot par neatlaidību.

Caur pagātnes notikumiem ar skatu uz rītdienu

Svētku režisori bija iecerējuši pagātnes notikumus ievīt mūsdienu Ventspils dzīvē ar skatu uz tās nākotnes attīstību. Kaut kas no kabareja gaisotnes – skatuves mākslas formas, kas 19.gs. radusies Francijā, bija jaušams vakartērpu vakarā “Cabaret” atjaunotajā kultūras namā “Jūras vārti”. Avīžpuikas pilsētas ielās ar aktierisku veiklību piedāvāja speciālizlaidumu “Ventspils Svētku Vēstnesis”, 19.gs. guberņa un gorodovojs pie Livonijas pils, seno baltu tradīcijas, amatu un dzīves uztveres atspoguļošana Amatu dienā Piejūras brīvdabas muzejā saistījās ar mūsdienīgām izpausmēm – ar līnijdejām teju vai visas Kurzemes meitu un dēlu soļos, sivēnu skriešanās sacensībām un nebeidzamo rokgrupu un popgrupu parādi. Netika aizmirsti arī bērni, tiem bija savi svētki – jampadracis “Šurumburums”.

Viena no slavenajām govīm floristu veidotā tērpā; viens no floristu darbiem – saulespuķe Foto: Andris Kļaviņš

Paveiktais pilsētas industrializācijai

Darbs tūristu pievilināšanai

Kad pirms vairākiem gadiem Aivars Lembergs un Ventspils domes vadība runāja par plāniem, kā pievilināt tūristus gan no pašmājām, gan no tālām zemēm, skeptiķu netrūka. Šogad pilsētas svētku svinētāji varēja pārliecināties par pilsētas vadītāju tālredzību.
Tādu ļaužu pieplūdumu, automašīnu sastrēgumus līdzīgus kā Rīgā Ventspils vēl nebija pieredzējusi. Tagad ventspilniekiem cītīgi jāstrādā, lai iemācītos augstā līmenī apkalpot un gūt peļņu no tūkstošiem iebraucēju.
Ar laiku tāds milzums ļaužu nebūs tikai svētkos, jo pilsēta ar savu sakoptību un aktīvās atpūtas iespējām, ar dažādiem pasākumiem aicina. Ventspils kļūst pazīstama. Ne tikai sportistu vidū, kaut arī pirmsvētku dienās lieliskajās Olimpiskā centra bāzēs bija redzami mūsu olimpieši, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Somijas, visu Baltijas valstu šorttrekisti, Krievijas spēcīgāko klubu hokejisti, mūsu basketbola un volejbola valsts izlases. Kā svētku viesi un reizē uz sadarbības pārrunām bija ieradušies Braunšveigas pašvaldības delegāti no Vācijas. Spilgti emocionāli akcenti saviļņoja svinību dalībniekus Ventmalā, kad garām slīdēja amerikāņu piecmastu okeāna kruīza burinieks un no skaistuļa desmitstāvu mājas augstumiem sveicienus māja bagātie tūristi. Pēc brīža līdzīgi no svētkiem atvadījās tūristi no Zviedrijas – Ventspils līnijas prāmja.

Nekāds amats netop lamāts

Tradicionāli svētku izskaņā Piejūras brīvdabas muzejā notiek Amatu diena.
Iepriekšējos gados bija akcentēti senie amati un meistaru veikums, bet šogad savā spožumā dižojās arī mūsdienu darinājumi. Dziedot folkloras kopai “Laipa”, tika atlauzts podnieku Dumpju ceplis. Darbojās alvas liešanas kopa, tika austs, šūdināts, kalts un demonstrēti daudzi citi amati. Protams, kā jau pie ventiņiem neiztika bez virvju vijējiem un tīklu lāpītājām, kā arī bez senās tās puses delikateses – kūpinātas butes.
Kad viss bija kārtīgi apskatīts un nogaršots, tad rāva vaļā “Lustīgais blumīzers” un varēja izlocīt kājas dejā vai ar alus krūzi noenkuroties pie kāda no milzīgajiem Piejūras parka enkuriem, lai paklausītos veco ventiņu jūrasbraucēju nostāstus.
Tie ventiņ svētk ir vien lustig būšan!