Auseklītis starp pašu vāktām zvaigznēm

Uzrunā izstāde “Latviešu folkloras krātuvei – 80”

Daudz pieredzējušās Artura Ozola šķēres, Almas Mednes-Romanes tautiskā josta un dokuments par marksisma-ļeņinisma universitātes absolvēšanu, Vilmas Grebles krelles un, protams, arī tabakas papīra čaulīšu kastīte, ko izmantojis Krišjānis Barons vēl pirms Dainu skapja dziesmu kārtošanai un uzglabāšanai Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Līdzīgi kā Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs LFK dibināta tālajā 1924. gadā, kad skolotājai Annai Bērzkalnei izdevās savu ieceri realizēt un apstiprināt ar izglītības ministra parakstītu pavēli. Jubilejas izstādi folkloristi pirmo reizi veidojuši kopā ar profesionālu mākslinieci Ainu Alksni-Alksnīti. Tās galvenais mērķis dot ieskatu interesentiem krātuves materiālu bagātībās, izsekot darba formām un iespējām gadu gaitā.
Ko ieraudzīja un saprata viesi no Eiropas, Amerikas, Austrālijas un pat Āfrikas plašajā rokrakstu, fotogrāfiju, senas tehnikas un piemiņas lietu klāstā? Iespējams, eksotiski bija skatīt Tomasa Edisona fonogrāfu, ar kuru strādāts no 1926. līdz 1947. gadam, pirmo iegādāto LFK priekšmetu – rakstāmmašīnu “Continental”, darboties spējīgu sešdesmito gadu magnetofonu, iespaidīgo Anša Lerha-Puškaiša pasaku manuskriptu, kas dienas gaismu nodrukāts piedzīvojis pēc simt gadiem. Saistoši varēja būt folkloras pieraksti lībiešu, vācu, čigānu, ebreju, krievu, baltkrievu un poļu valodā, krāšņie zīmējumi cietumnieku un karavīru kladēs, aizkustinoši ilustrētās mīklas un spoku stāsti skolēnu materiālos. Tālumniekiem brīnuma vērts varēja likties vietējo varas pārstāvju militārais apģērbs, tautastērpos saposto teicēju dziedājums uz dižā padomju tautu tēva Staļina portreta fona, deju kolektīvu piramīdas 50. gadu fotogrāfijās. Neizprastas un nepamanītas varbūt palika zvaigznes, sirpji un āmuri, miera baloži un amerikāņu nopulgojumi horeogrāfiskajos un pionieru ugunskura vietu zīmējumos un saukļos.
Lai arī ārzemnieki šoreiz bija ļoti apmierināti, tomēr tikai latvieti var sajūsmināt iespēja ieraudzīt 13 gadus vecās Austras Skujiņas pierakstītās tautasdziesmas, rūpīgi vilktos burtus jaunā Artura Filipsona, Oto Čakara, Volfganga Dārziņa, Krišjāņa Ancīša pierakstos, steidzīgi uzšņāptos krievu skaitāmpantus ar Anšlava Eglīša roku. Tikai latvietis mēģinās saskatīt pazīstamas sejas simtgalvainā Izglītības ministrijas kolektīva 1927. gada fotogrāfijā. Tikai latvietim skanēs Jurjānu Andreja, Emiļa Melngaiļa, Nikolaja Heņķa pieraksti, Lidijas Galenieces un Pētera Barisona mātes dziesmas; aizkustinās Lidijas Galenieces portrets ar vijoli un stāsts, kā, bizēm plīvojot, ar šo vijolīti uz velosipēda apbraukātas 39 Latvijas nabagmājas.
Latvietis nepaies garām Kārļa Strauberga, Luža Bērziņa, Pētera Šmita, Pētera Birkerta darbam, novadpētnieku Kārļa Bukuma, Jāņa Kučera, Sigurda Rusmaņa stendam. Pie skolēnu vākumiem ar Almas Mednes, Almas Ancelānes, Vilmas Grebles, Elzas Kokares, Jāņa Rozenberga rokrakstiem un Krāslavas ģimnāzijas direktora vēstulīti, cik svarīgi ir bērniem “vingroties tautas gara mantu vākšanā” arī apstāsies un padomās, iespējams, tikai iesvaidītie folkloristikā. Plašos skolotāju institūtu krājumus ekspozīcijā pārstāv Emīlijas Gudrinieces, Skaidrītes Zvanītājas (Cielavas), Pētera Damberga, Arvīda Skalbes, Friča Gulbja un Nikolaja Kalniņa savāktie lopu vārdi, sakāmvārdi un buramvārdi; Latvijas Universitātes filologu stends lepojas ar Veltas Rūķes-Draviņas, Daces Ūdres, Ojāra Spārīša, Māras Zālītes dziesmu un teiku pierakstiem.

Dainu skapis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vitrīnās ieslēgti buršanās atribūti, ko Jānis Kučers ieguvis Lejasciemā no Jēkaba Pilsnibura dzimtas, Kalētos atrastā rokrakstu grāmatiņa, ko, iespējams, skolotājiem veltījis Andrejs Spāģis ap 1835. gadu, Annai Bērzkalnei Viļņā dāvinātā svētbildīte dzintarā, daudz pieredzējušās Artura Ozola šķēres, Almas Mednes-Romanes tautiskā josta un dokuments par marksisma-ļeņinisma universitātes absolvēšanu, Vilmas Grebles krelles un, protams, arī tabakas papīra čaulīšu kastīte, ko izmantojis Krišjānis Barons vēl pirms Dainu skapja dziesmu kārtošanai un uzglabāšanai. Pavisam netālu fondos atrodas pats Dainu skapis, pie kura latvietis kļūst skaistāks un apgarotāks, bet tikai sveštautietis apjautājas par tā naudisko vērtību.
Visvairāk materiālu veltīts pēdējām 49 ekspedīcijām gan rokrakstu kopijās, gan fotogrāfiju birumā. Tie atgādina laiku, kad, materiālo rūpju nenomākti, folkloristi ar papes koferīšiem rokās un milzīgo magnetofonu, mīļi sauktu par Līzīti, autobusā apceļoja Latvijas novadus, kad astoņdesmito gadu beigās ar mikroautobusu un dārgo lienēto videoaparatūru nedēļām varēja braukāt un apciemot labākos teicējus. Šobrīd katrs santīms vairākkārtīgi jāapgroza rokās, lai varētu dažas dienas atļauties aizbraukt tik nepieciešamajos lauku pētījumos tepat Latvijā.
LFK ar šo izstādi grib pateikties saviem brīnišķīgajiem teicējiem un jau aizsaulē aizgājušajiem kolēģiem un priekštečiem. Tā vēl pāris mēnešus aicinās visus interesentus iepazīt un skatīt eksponētos materiālus un to kopijas. Sevišķi priecāsimies par pieteiktām skolu ekskursijām, jo vēl nekad nav bijis tik ērti un parocīgi stāstīt par Latviešu folkloras krātuves darbu, par tur sakrātām gara bagātībām un to nozīmi Latvijas kultūrā.

Māra Vīksna,

LFK fondu glabātāja