Ārzemju presē

Krievu “Rossijskaja gazeta” vēsta, ka Jeruzalemes Simona Vīzentāla centrs, kas nodarbojas ar nacisma noziedznieku meklēšanu, turpina pirms diviem gadiem uzsākto liela apjoma operāciju “Pēdējā iespēja” Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Autors raksta, ka lielākais skaits nacisma noziedznieku līdz šim esot atrasts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” raksta, ka līdz ar komisāru nominēšanu ir iezīmējušies jaunās ES Komisijas apveidi. Komisijas prezidents Barrozu par posteņu sadalījumu paziņos mēneša beigās. Trīs lielākās ES dalībvalstis pieprasa svarīgus posteņus ekonomikas jomā. Par svarīgākajām uzskata budžeta, lauksaimniecības, iekšējā tirgus un ārējo attiecību jomas. Kā pēdējās šonedēļ savus ES komisārus nominējusi Latvija un Lietuva.

•

Poļu “Rzeczpospolita” ziņo, ka jau ir zināmi visu 25 komisāru vārdi, kuri 1.novembrī sāks darbu Briselē. Žozē Manuela Barrozu komandā ietilpst Eiropas Savienības vēsturē lielākais skaits sieviešu, bijušo premjerministru un ārlietu ministru. Raksta nosaukums – “Premjeri un sievietes”.

•

Krievu “The Moscow Times” piedāvā rakstu “Kioto nākotne atrodas Putina rokās”. Tajā skaidrots, ka līdz ar ASV atkāpšanos Krievija ir kļuvusi par galveno spēlētāju, kuram izlemt, vai 1997. gada Kioto protokols kļūs par starptautisku normu (likumu). Autori analizē pretrunīgo situāciju Krievijā, dažādu institūciju ieteikumus un ziņojumus, prognozes un Krievijas intereses.

•

Vācu “Die Zeit” raksta, ka Vācija ir un būs svarīga Eiropas vienotībai, kā arī transatlantiskajai sadarbībai. ES varētu būt iedomājama bez Anglijas, Itālijas un, iespējams, pat bez Francijas, taču ne bez centrālās valsts Vācijas. Tāpat bez Vācijas neesot iedomājama arī

kontinenta īpašā saistība ar Ameriku.
Taču nacionālai ārpolitikai ietekme būšot tikai tad, ja tā vedīs eiropeiskas politikas virzienā. Tāpēc jaunajā ES konstitūcijā svarīgi paredzēt ES ārlietu ministra posteni un sava diplomātiskā dienesta izveidošanu. Taču bez atbalsta nacionālajās galvaspilsētās nedarbosies neviena no Briseles ārējās un drošības politikas institūcijām.
Vācijai, lai tā būtu gatava galvenajai lomai Eiropas ārpolitikā, esot jābūt gatavai uzņemties ar vadošo lomu saistīto atbildību. Tikai tad, kad Vācija apzināsies un pieņems savu centrālo lomu, kā arī iemācīsies atkal sadarboties ar pārējiem partneriem, it īpaši mazākajiem, tās ārpolitika virzīšot uz priekšu Eiropas ārpolitiku – Vācijas labā, Eiropas labā un, iespējams, visas pasaules labā.

•

Poļu “Rzeczpospolita” rakstā ”Poļi ir samierinājušies ar vāciešiem” skaidro, ka aptuveni 85% poļu neizjūt naidīgumu un nepatiku pret vāciešiem sakarā ar Otrā pasaules kara notikumiem. Par to liecinot pēdējie sabiedriskās domas pētījumi, kurus veica kompānija “Pentor” pēc Polijas Radio aģentūras pasūtījuma. Tikai 12% aptaujāto atbildēja, ka ir naidīgi noskaņoti pret Polijas rietumu kaimiņiem.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem