Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.08.2004., Nr. 124 https://www.vestnesis.lv/ta/id/92014

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par stratēģisko plānošanu un vidēja termiņa budžeta plānošanu

Vēl šajā numurā

06.08.2004., Nr. 124

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta sēdē

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi””.
Ņemot vērā Latvijas integrāciju NATO un ES, specializēto atašeju un Aizsardzības ministrijas un militāro pārstāvju starptautiskajās organizācijās (ar diplomāta statusu) piedalīšanās dažāda līmeņa NATO un ES sanāksmēs un konferencēs kļūst par neatņemamu sastāvdaļu. Tiek rīkotas augsta līmeņa tikšanās, un bieži šādās pieņemšanās saskaņā ar diplomātisko protokolu būtiska ir laulātā piedalīšanās, kas prasa papildu ceļa (transporta) un viesnīcu izdevumus. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir augstākā Latvijas militārā amatpersona, kam atsevišķos NATO pasākumos jāierodas kopā ar laulāto, taču pašreiz šāda iespēja netiek paredzēta.
Izdarot grozījumus noteikumos, tiks paredzēts, ka Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Latvijas specializētajiem atašejiem un Aizsardzības ministrijas un militārajiem pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās tiks nodrošināta iespēja piedalīties augsta ranga pieņemšanās kopā ar laulātajiem, kā tas ir pieņemts NATO un ES dalībvalstīs un atbilst diplomātiskā protokola prasībām.
Pieņemts rīkojums “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs” izveidi”.
Saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju” un likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredzēts uzsākt Zemkopības ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centrs” reorganizāciju un ar 2004.gada 1.oktobri izveidot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs”.
Noteikts, ka sabiedrība ir organizācijas tiesību, pienākumu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja un tai ir šādas funkcijas: veikt atbilstības novērtēšanu: traktortehnikai; lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kokapstrādē un citur izmantojamai tehnikai; satiksmē neizmantojamo mehānismu dzinējiem; darba aprīkojumam darba vietās; darba vides riskiem; bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem; kā arī veikt testēšanu mašīnām, darba aprīkojumam; darba vides parametriem.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sertifikācijas un testēšanas centrs” pamatkapitāls ir 236 000 latu, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir Zemkopības ministrija.
Pieņemts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts zāļu aģentūra” padomi”.
Saskaņā ar Farmācijas likumu iecelta bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts zāļu aģentūra” padome.
Par padomes priekšsēdētāju iecelts: Romāns Prozorovičs – Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2.slimnīca” ortopēds traumatologs, par padomes locekļiem: Jānis Zaržeckis – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Ādažu privātslimnīca” virsārsts; Uldis Zommers – pašvaldības aģentūras “Rīgas meža aģentūra” konsultatīvās padomes loceklis.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumos Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu””
Noteikumi sagatavoti, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma grozījumiem, lai saglabātu NBS karavīru dienesta pakāpju, amatu struktūras un atalgojuma reformas būtību un panāktu NBS instruktoru sastāva atbilstību NATO bruņoto spēku struktūrai, kas nodrošina NBS un NATO bruņoto spēku savietojamību, vienlaikus nesamazinot vienas kategorijas karavīru (šobrīd esošo virsniekvietnieku) sociālās garantijas.
Grozījumi paredz svītrot dienesta pakāpi “vecākais virsseržants”, jo šāda dienesta pakāpe nevienam karavīram NBS līdz šim nav tikusi piešķirta, un ieviesta jauna “augstākais virsseržants” (pēc jaunā štata plānoti 6 šādi amati – finanšu līdzekļu ekonomija). Bāzes algas likme šai pakāpei pielīdzināta kapteiņa pakāpes algas likmei.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji””.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā trijos virzienos un kuras 10. līdz 12.klasē mācās ne mazāk par 350 izglītojamiem (republikas pilsētā) vai ne mazāk par 200 izglītojamiem (citā administratīvajā teritorijā), un kurā iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem izglītojamo mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nav bijis zemāks par C līmeni, kā arī kura veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Tieši pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra statusam ir liela nozīme, lai sekmētu izglītoties motivējošas vides veidošanu atbilstīgajā teritorijā.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai Ministru kabinets varētu īpašos gadījumos – latviešu valodas statusa nostiprināšanas nolūkā – piešķirt valsts ģimnāzijas statusu šo teritoriju izglītības iestādei, nepieprasot kā kritēriju ne mazāk par 350 izglītojamiem, bet prasot kā kritēriju ģimnāzijai ne mazāk par 200 izglītojamiem.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai””.
Valstī tiek pilnveidota pedagoģiskās izglītības un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas ieguves sistēma, lai vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības programmas īstenojošie pedagogi iegūtu izglītību, kas atbilst Izglītības likumā noteiktajām prasībām.
Tiek saglabāta pamata prasība par augstāko pedagoģisko izglītību visiem vispārējā izglītībā strādājošajiem pedagogiem, tai skaitā pirmsskolas izglītībā strādājošiem, izņemot tos, kuriem, kā noteikts Izglītības likumā, 2004.gada 1.septembrī līdz pensionēšanās gadam atlikuši pieci un mazāk gadi.
Taču, ņemot vērā pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzību pēc pedagogiem, kuru izglītība un kvalifikācija atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, noteikumu projekts paredz izdarīt grozījumus, kas attiecas uz skolotājiem ar augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja kvalifikāciju un kuru darba stāžs, īstenojot izglītības programmas pirmsskolā, ir ilgāks par sešiem gadiem, aizstājot prasību par augstāko profesionālo kvalifikāciju ar tālākizglītību atbilstošās kursu programmās IZM noteiktajā kārtībā.
Lielākais skaits pedagogu ar Izglītības likuma prasībām neatbilstošu izglītību strādā pirmsskolas izglītības, speciālās izglītības iestādēs un par mājturības/mājsaimniecības (zēniem) skolotājiem vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs. Izglītības un zinātnes ministrija ir izanalizējusi veiktos ierakstus pedagogu izglītību un kvalifikāciju apliecinošajos dokumentos, izvērtējusi pēc būtības to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Grozījumi paredz, ka prasības par mācāmajam priekšmetam atbilstošu skolotāja kvalifikāciju tiek pielīdzinātas prasībām tiem pedagogiem, kuri, augstākās izglītības studiju programmās iegūstot augstāko profesionālo izglītību atbilstoši mācāmajam priekšmetam, nav ieguvuši kvalifikāciju “skolotājs (pasniedzējs)”, kaut gan studiju programmās ir apguvuši pedagoģijas un psiholoģijas kursu.
Pamatojoties uz Sporta likumu, sporta izglītības programmas īstenojošo pedagogu kvalifikācijas prasību noteikšanai ir izstrādāti citi normatīvie akti.
Grozījumi noteikumos paredz sporta interešu pedagogiem noteikt tādas pašas prasības kā pārējiem interešu izglītības pedagogiem. IZM izstrādā prasības profesionālās tālākizglītības programmu saturam interešu izglītības pedagogiem, samazinot programmu apjomu un veidojot tās atšķirīgas no profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes programmas īstenojošiem pedagogiem paredzētajām.
Pieņemti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 818 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 66 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumos Nr.105 “Noteikumi par transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu)””.
2003.gada 1.augustā, stājoties spēkā Jūras kodeksam, mainījās kuģu un kuģošanas līdzekļu reģistrācijas institūcijas un reģistrējamo kuģu klasifikācijas parametri (piemēram, ZS vietā – kuģa garums u.c.). Spēkā esošie noteikumi par transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodeva) neatbilst Jūras kodeksa pašreizējām prasībām, kas liedz iekasēt reģistrācijas valsts nodevu. Noteikumos arī nav iekļauts BO VAS “Latvijas Jūras administrācija” Kuģu reģistrs kā kuģu un kuģošanas līdzekļu reģistrācijas struktūrvienība.
Grozījumi paredz, ka ir noteiktas šādas transportlīdzekļu reģistra nodevas likmes (latos): par Latvijas kuģu reģistrā reģistrējamo kuģu, zvejas kuģu (ja to garums ir mazāks par 12 metriem) un jahtu reģistrāciju: par kuģi ar NT1 līdz 100 – 10,00; par kuģi ar NT no 100 līdz 500 – 50,00; par kuģi ar NT 500 un lielāku – 100,00; par kuģi bez dzinēja – 2,00; par jahtu – 10,00; par zvejas kuģi (ja tā garums ir mazāks par 12 metriem) – 2,00.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.33 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā””.
Noteikumu par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, spēkā esošā redakcija nosaka, ka vispārējās vidējās izglītības iestādes izlaiduma klašu izglītojamiem latviešu valodas prasmi pārbauda centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena komisija. Izglītojamam tiek izsniegts Izglītības un zinātnes ministrijas sertifikāts, kas apliecina centralizētajā eksāmenā iegūto vērtējumu latviešu valodā un literatūrā.
No 2004. gada saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39.panta otro daļu arī pēc vispārējās pamatizglītības programmas apguves izglītojamie saņem Izglītības un zinātnes ministrijas sertifikātu, kas apliecina centralizētajā eksāmenā iegūto vērtējumu latviešu valodā un literatūrā. Tā kā no sertifikātā esošajiem sešiem valodas prasmes vērtējuma līmeņiem četri augstākie (A, B, C un D) atbilst naturalizācijas prasībām, tad arī šajā gadījumā būtu piemērojama kārtība, kas noteikta Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”.
Grozījums noteikumos izstrādāts nolūkā dot pamatizglītības iestādes izlaiduma klašu izglītojamiem tiesības, uzsākot naturalizācijas procedūru, iesniegt Naturalizācijas pārvaldē Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu par centralizētajā eksāmenā iegūto vērtējumu latviešu valodā un literatūrā.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas kandidatūru Eiropas Komisijas locekļa amatam”.
Pamatojoties uz Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 45.pantu un it īpaši otrās daļas c) punktu, kā arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 214.panta otrās daļas otru punktu, atbalstīta Ingrīdas Ūdres kandidatūras nominēšana Eiropas Komisijas locekļa amatam.
Ārlietu ministrijai uzdots paziņot par to Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
Pieņemti noteikumi “Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām”.
Noteikumi nosaka īpašās vides prasības piesārņojošām darbībām, kuras veic kokapstrādes iekārtās un kokzāģētavās.
Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām, ja minētās darbības veic: kokzāģētavās, kurās pārstrādā 2000 m3 un vairāk apaļkoku gadā; kokapstrādes iekārtās, kurās lieto koksnes griešanas tehniku (piemēram, zāģēšana un garenfrēzēšana); iekārtās kurināmā ražošanai no koksnes atlikumiem.
Ja kokzāģētavā vai kokapstrādes iekārtā veic arī citas piesārņojošas darbības atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1.pielikumam vai Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1.pielikumam, operatoram jāsaņem attiecīgas kategorijas atļauja, un šajos noteikumos noteiktās prasības ir minimālās prasības, kas jāņem vērā papildus citām atļaujā noteiktajām prasībām.
Pieņemti noteikumi “Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība”.
Noteikumi nosaka koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas pasākumu izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtību.
Lai pasākuma izmaksas apmērs tiktu attiecīgi sadalīts starp zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai to pilnvarota persona iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē kopīgu iesniegumu par izmaksas sadali. Pārvalde pasākuma izmaksas apmēru sadala proporcionāli attiecīgo sistēmas zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu iegūstamajam labumam no ūdens novadīšanas iespējām neatkarīgi no šo iespēju izmantošanas.
Lai sadalītu pasākuma izmaksas apmēru starp zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, pārvalde sistēmas pārskata plānā (M 1:10000) norāda: pasākuma ietekmētā meliorācijas sistēmas sateces baseina robežu; pasākuma ietekmēto zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu robežas; pasākuma ietekmēto zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu platības; pasākuma ietekmēto zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu zemes kadastrālo vērtību; atšķirīgo zemes nogabalu kontūras; sadala katra zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja zemes platību, kuru ietekmē pasākuma īstenošana, atšķirīgos zemes nogabalos atkarībā no reljefa un citiem rādītājiem, kas raksturo pasākuma efektivitāti.
Pārvalde Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā rakstiski informē iesniedzējus par veiktajiem aprēķiniem un informācijai pievieno norēķinu tāmi.
Norēķinus ar būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas pakalpojumu sniedzējiem kārto zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, kuru robežās atrodas sistēma, vai attiecīgo zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju pilnvarota persona.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!