Lai pasaule iepazītu Latviju

Apzinoties, ka ikvienas kulturālas valsts pienākums ir garantēt humanitārās jomas izkopšanu, 2004.gada vasarā sabiedrības, zinātnieku, politiķu un valsts institūciju vērtējumam tika piedāvāta Letonikas attīstības programma (2005 – 2010). Tā tapa, apzinot līdzšinējo letonikas sasniegumu izpēti un perspektīvas. Darba grupa: akadēmiķi Jānis Stradiņš (vadītājs), Maija Kūle (vadītāja vietniece), Jānis Bērziņš, Saulvedis Cimermanis, Viktors Hausmanis, Tālavs Jundzis, Janīna Kursīte, Dace Markus, LZA korespondētājlocekļi: Ausma Cimdiņa, Benedikts Kalnačs, Benita Laumane, Ieva Ose, Dr. habil. philol. Ilga Jansone, Dr. phil. Ella Buceniece, Dr. philol. Dace Bula un Dr. habil. philol. Ojārs Bušs iesniedza sagatavoto dokumentu izglītības un zinātnes ministram un Saeimas deputātiem.
Vakar, 4.augustā, Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs tikās ar LZA prezidentu Juri Ekmani, ar letonikas problemātikā strādājošo Latvijas Universitātes (LU) Zinātniskās pētniecības institūtu un ar LU Filoloģijas fakultātes vadītājiem.
Savstarpēji ieinteresēta saruna skāra Latvijas zinātnes finansējumu kopumā, letonikas pētniecību un jo īpaši perspektīvas.
Jānis Stradiņš, apsveicis IZM pārstāvjus, deva vārdu akadēmiķei Maijai Kūlei, kas uzsvēra institūtu un augstskolu pārstāvju apvienoto pūliņu nozīmi letonikas programmā, lai izveidotu tādu pētniecības programmu, kurā līdzās fundamentālajiem un jau iesāktajiem klasiski tradicionālajiem virzieniem būtu arī citas, jauno zinātnieku ieteiktas “bestselleru” tēmas, lai grāmatu tirāžas pārsniegtu 5000 eksemplāru un vairāk. Ir zināms, ka šodien Vācijā un Austrijā zinātniskās grāmatas izdod pat 500 eksemplāros.
Juris Ekmanis, paskaidrojot izdošanas politiku, uzsvēra, ka zinātnes budžetā tam paredzēta īpaša sadaļa, taču izdevniecības prasa līdzfinansējumu. Grāmatu izdošanu balsta arī Kultūrkapitāla fonds un Zinātnes padome, humanitārajiem darbiem kopumā gadā atvēlot 25 000 latu. Izvērsās dzīva saruna par šo svarīgo jautājumu, akadēmiķim J.Bērziņam daloties pieredzē par atjaunotā LU Latvijas vēstures institūta apgāda darbību. J.Stradiņš atzina, ka saņemtais papildu finansējums veicinātu grāmatu izdošanu. Tas ir būtiski svarīgi, piemēram, “Latvijas 20.gs. vēstures” izdošana maksā 10 000 latu. Grāmatas varētu izplatīt arī skolās, jo to bibliotēkām trūkst līdzekļu. Būtiska lieta – tulkojumi, jo atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem mēs ar savu zinātnisko literatūru neizejam pasaulē. Šāgada Baltijas asamblejas balvai gatavojamies iesniegt “Evangelia toto anno 1753” – pirmo latgaliešu grāmatu. 2003.gadā apritēja 250 gadi, kopš Viļņā nodrukāta pirmā līdz mūsdienām saglabājusies latgaliešu grāmata – evaņģēliju tulkojumi. Tā ir Latgales latviešu valodas rakstu pamats, svarīgs latviešu valodas vēstures avots.
Tālavs Jundzis akcentēja letonikas valstisko nozīmi – mēs esam Eiropas Savienībā. Dabas un tehniskās zinātnes saņem starp-tautisku finansējumu, bet letonika ir nacionālo interešu objekts. ES ne vienreiz vien ir runāts par Latvijas zinātnes atšķirīgi zemo finansējumu. Valdībai ir jādomā, kā to celt, kā tuvināt ES prasītajam līmenim. Pirmais solis uz to varētu būt atbalstīta Letonikas attīstības programma.
J.Kursīte, LU Filoloģijas fakultātes dekāne, pamatoja Letonikas mācību programmu, kura tiek izstrādāta. Tā ir akūta nepieciešamība – sagatavot labus kadrus, sākot no bakalaura līdz doktoram. Interese ir liela, jo šogad konkursā uz vietu doktorantūrā paredzami 6 – 7 kandidāti.
Latviešu folkloras krātuves vadītāja Dace Bula skāra zemo zinātnieku algu jautājumu, institūtu infrastruktūras problēmu, jo pagaidām tas tiek risināts no zinātniskās pētniecības grantu naudas. Mums ir nacionālas nozīmes arhīvi, krātuves.
Jānis Bērziņš, LU Latvijas vēstures institūta direktors, raksturoja savu kolektīvu kā kvalificētu un stabilu, jo tajā vidējais vecums ir 46 gadi. Taču, ja alga zinātņu doktoram uz papīra ir 80 – 170 lati, tad ir jāmeklē papildu darbs, un no tā cieš zinātniskās intereses.
J.Stradiņš aprēķināja, ka letonikas uzturēšanai mēs izdodam piecas reizes mazāk nekā Lietuva. Zinātniskajiem institūtiem ir nepieciešams bāzes finansējums, jo tas atvieglotu dzīvi arī LU, sacīja Dace Markus. Uz ministra jautājumu: “Ja tas tā būs, vai būs godīga cīņa par grantiem” – visi klātesošie ar entuziasmu atbildēja apstiprinoši. Zinātniskās pētniecības institūtus uztrauc jautājums par to juridisko statusu. Uz IZM sūtīto vēstuli zinātnieki ir atbildējuši, izsakot savas domas, jo tajā bija ierosinājums konkurētspējīgus valsts zinātniskos institūtus pārveidot par valsts aģentūrām. Bet tas samulsināja daudzus, jo aģentūrām ir bāzes finansējums – sacīja J.Ekmanis. Sarunas dalībnieki vienojās, ka jautājums ir izspriežams zinātnieku vidē, bet ministrs solīja, ka konceptuālo pozīciju IZM formulēs un darīs zināmu nākamās nedēļas laikā.
Juris Radzevičs, informējis par paredzamo pedagogu un augstskolu mācībspēku algu paaugstinājumu, kuram līdzekļi ir atrasti pirms nolikuma izstrādāšanas, atzina, ka ar to arī vienlaikus tiek atbalstīta gan augstskola, gan zinātne. Atbalsta jautājums ir daudzslāņains – jo globālās nivelēšanās laikā mēs varam izcelties ar letoniku. Tā ir valsts un tautas identitātes joma, tā ir jāatbalsta. Ir politiskās prioritātes, tās diktē valdība un ministrija kopumā, es apsolu – zinātne nākamajā gadā būs prioritāte, kas paredzēs līdzekļus letonikas attīstībai, – sacīja ministrs.
Ministrs ieteica zinātniekiem uzaicināt nacionālo zinātņu attīstībā ieinteresētos Saeimas deputātus, it īpaši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjus Zinātņu akadēmijā, prezentējot šo lielo Letonikas attīstības programmu un reizē sarīkojot grāmatu izstādi. Tā uzskatāmi rezumējot jau paveikto un izvēloties tos darbus, kuri, tulkoti angļu vai vācu valodā, spētu iepazīstināt Eiropas un pasaules lasītājus ar letonikā paveikto. Iepazīstinātu ar Latviju.