ATSAUCĒ IETVERT:
1949.gada izsūtīšanas atviļņi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.08.2004., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91978
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
1949.gada izsūtīšanas atviļņi
JĀNIS RIEKSTIŅŠ, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents
Izsūtītie – katordznieki
Arhīvu dokumenti neapstrīdami liecina – pagājušā gadsimta
četrdesmitajos gados dažādu veidu represijas pastiprinājušās. PSRS Iekšlietu
ministrijas gulaga sistēmā šajā laikā tikušas izveidotas t.s. sevišķās nometnes
ar daudz bargāku režīmu un smagākiem darba apstākļiem. Daudzi pēc Otrā pasaules
kara atbrīvotie atkal tika apcietināti un nosūtīti uz dažādām nometinājuma
vietām; nometinājuma vietās tika pastiprināts uzraudzības režīms.
1948.gada 26.novembrī PSRS Augstākās Padomes Prezidijs izdeva dekrētu, ar kuru
noteica, ka izsūtītajiem Sibīrijas un citu PSRS attālo rajonu nometinājuma vietās
jāpaliek “uz mūžīgiem laikiem”, bet par bēgšanu no obligātā nometinājuma
vietām jāpiespriež 20 gadi katorgas darbos. Tas, pēc tam, kad 1947.gada maijā PSR
Savienībā uz laiku tika atcelts nāvessods, bija viens no visbargākajiem soda veidiem.
Katram 1949.gada 25.martā izsūtītajam pēc aizvešanas uz obligātā nometinājuma
vietu Iekšlietu ministrijas speckomandantūrā bija jāparakstās par to, ka viņi ar
PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrētu ir iepazīstināti. Tas
pats bija jādara arī izsūtītajiem bērniem, tiklīdz viņi sasniedza 16 gadu vecumu.
Šāda kārtība pastāvēja līdz 1954.gadam, kad pēc PSRS Iekšlietu ministrijas
Sevišķās apspriedes likvidēšanas, kā arī dažādu lēmumu pieņemšanas par
specnometinājuma režīma nelielu liberalizāciju, sods par bēgšanu no
specnometinājuma tika noteikts pēc Kriminālkodeksa 82.panta, t.i., 3 gadi.
Neraugoties uz katorgas draudiem, daudzi 1949.gada 25.martā izsūtītie tomēr ir
centušies aizbēgt. Dažiem no viņiem izdevās nokļūt līdz Latvijai, bet citus
aizturēja turpat Sibīrijā, nometinājuma vietas tuvumā. Bet kā vieni, tā otri no
soda neizbēga.
 Slepenais dekrēts, kas noteica, ka izsūtītajiem nometinājuma vietās jāpaliek “uz mūžīgiem laikiem” |
PSRS Augstākās Padomes Prezidija Dekrēts
par kriminālatbildību par bēgšanu no obligātā
un pastāvīgā nometinājuma vietām
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V.T.Lācim
Bez publikācijas
Nr.133/72
PSRS Augstākās Padomes Prezidija Dekrēts par kriminālatbildību par
bēgšanu no obligātā un pastāvīgā nometinājuma vietām personām, kuras uz Padomju
Savienības attālajiem rajoniem izsūtītas Tēvijas kara laikā
Lai nostiprinātu nometinājuma režīmu PSRS augstākā orgāna Tēvijas kara laikā
izsūtītajiem čečeniem, karačajeviešiem, balkāriem, kalmikiem, vāciešiem, Krimas
tatāriem u.c., kā arī sakarā ar to, ka viņu pārvietošanas laikā nebija noteikti
viņu izsūtīšanas termiņi, noteikt, ka augstāk minēto personu pārvietošana uz PSRS
attāliem rajoniem ir veikta uz mūžīgiem laikiem, bez tiesībām viņiem atgriezties
agrākajās dzīvesvietās.
Par patvaļīgu izbraukšanu (bēgšanu) no šo izsūtīto obligātā nometinājuma
vietām vainīgie ir jāsauc pie kriminālatbildības. Par šo noziegumu noteikt soda
mēru 20 gadus katorgas darbos.
Lietas par izsūtīto bēgšanu tiek izskatītas Sevišķajā apspriedē pie PSRS
Iekšlietu ministrijas.
Personas, kuras ir vainīgas izsūtīto, kuri ir bēguši no obligātā nometinājuma
vietām, slēpšanā, personas, kuras ir vainīgas par atļaujas izdošanu izsūtītajiem,
lai viņi varētu atgriezties agrākajās dzīvesvietās, saukt pie kriminālatbildības.
Par šiem noziegumiem soda mēru noteikt brīvības atņemšanu uz 5 gadiem.
PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs N.Šverņiks
PSRS Augstākās Padomes Prezidija sekretārs A.Gorkins
Maskava, Kremlis
1948.gada 26.novembrī
LVA, 270.f., 1.s. apr., 317.l., 249.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Atzīmes dokumentā:
Iepazīstināt b. Eglīti [A.Eglītis – LPSR iekšlietu ministrs ]
Noviku [A.Noviks – LPSR valsts drošības ministrs]
Jablonski [ A.Jablonskis – LPSR tieslietu ministrs]
Mišutinu [A.Mišutins – LPSR prokurors]
Audriņu [P.Audriņš – LPSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes juridiskās grupas
priekšnieks] un manus vietniekus
V.Lācis 1948.g. 29.XI
Izvilkums no PSRS Iekšlietu ministrijas ziņojuma par darbu
izsūtīto un specnometināto nometinājuma vietās
1949.gada 20.jūlijā
Pilnīgi slepeni
b. J.V.Staļinam
b. L.P.Berijam
b. G.M.Maļenkovam
PSRS Iekšlietu ministrija ziņo par 1949.gada pirmajā pusē paveikto
darbu, lai izsūtīto un specnometināto nometinājuma vietās pastiprinātu režīmu, lai
nometinājuma vietās organizētu precīzu uzskaiti, viņu pareizu un obligātu
izmantošanu darbos un nostiprinātu administratīvo uzraudzību.
1949.gada 1.jūlijā IeM orgānu uzskaitē sastāv 2 562 830 izsūtīto un specnometināto
(kopā ar ģimenes locekļiem).
No šā 2 096 102 izsūtīto skaita (..) no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR
izsūtītie kulaki, nacionālisti, bandīti un viņu ģimenes locekļi – 97 779 (..).
Saskaņā ar PSR Savienības Augstākās Padomes 1948.gada 26.novembra dekrētu šīs
personas nometinājuma vietās ir nometinātas uz mūžīgiem laikiem.
(..) IeM orgānu darbs, lai izsūtīto un specnometināto nometinājuma vietās
nodrošinātu stingru režīmu, lai organizētu izsūtīto un specnometināto uzskaiti un
izmantošanu darbos un nodrošinātu viņu administratīvo uzraudzību, tiek veikts
saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1948.gada 24.novembra lēmumu Nr.4367-172 ps.
PSRS IeM speckomandantūras veic izsūtīto un specnometināto uzskaiti, nodrošina administratīvo uzraudzību un kontroli pār režīma ievērošanu, pieņem mērus lai nepieļautu izsūtīto un specnometināto patvaļīgu izbraukšanu no obligātā nometinājuma vietas, organizē aizbēgušo meklēšanu un aizturēšanu, izdara reģistrāciju, atzīmes par izsūtīto un specnometināto ierašanos speckomandantūrā, seko, kā izsūtītie tiek izmantoti darbos.
Izpildot PSRS valdības norādījumus par izsūtīto un specnometināto uzskaites pilnīgu sakārtošanu, IeM orgāni ir veikuši visu izsūtīto un specnometināto otrreizēju uzskaiti viņu nometinājuma vietās. Par katru pieaugušo izsūtīto un specnometināto ir aizpildīti nepieciešamie uzskaites dokumenti. (..)
PSRS Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un ieviesusi instrukciju “IeM speckomandantūru komandantiem”, lai veiktu izsūtīto un specnometināto uzskaiti, nodrošinātu režīmu un viņu administratīvo uzraudzību.
Saskaņā ar PSRS IeM pavēlēm IeM orgāni un speckomandantūras 1949.gada pirmajā pusgadā nometinājuma vietās ir ievērojami pastiprinājuši režīmu un izsūtīto un specnometināto administratīvo uzraudzību, tiek nodrošināta stingra kontrole pār visu izsūtīto un specnometināto ierašanos uz reģistrāciju, organizēta precīza izsūtīto un specnometināto personāla uzskaite pēc no jauna ieviestajām ģimenes uzskaites grāmatām.
Tiek pieņemti visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu izsūtīto un specnometināto patvaļīgu izbraukšanu no obligātā nometinājuma vietām, organizēta visu aizbēgušo aktīva meklēšana un aizturēšana. Visiem izsūtītajiem ir paziņots PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrēts “Par kriminālatbildību par bēgšanu no obligātā nometinājuma vietām personām, kuras uz Padomju Savienības attālajiem rajoniem ir izsūtītas Tēvijas kara laikā.”
(..) PSRS Iekšlietu ministrijas un tās vietējo orgānu pieņemto mēru rezultātā, lai nostiprinātu režīmu un izsūtīto un specnometināto administratīvo uzraudzību, ir samazinājies bēgšanu skaits no nometinājuma vietām.
1949.gada pirmajā pusē no kopējā izsūtīto un specnometināto skaita – 2562 830, kuri atrodas IeM orgānu uzskaitē, aizbēga 845 cilvēki, no kuriem aizturēti un arestēti 722 (..).
IeM orgāni veic aktīvus pasākumus, lai sameklētu katru, kurš patvaļīgi atstājis nometinājuma vietu, un aizturētie pēc likuma tiek saukti pie kriminālatbildības.
Par katru bēgšanas gadījumu tiek veikta rūpīga izmeklēšana, vainīgie, kuri pieļāvuši bēgšanu, tiek stingri sodīti.
Šā gada janvārī–jūnijā Sevišķā apspriede pie PSRS Iekšlietu ministrijas par patvaļīgu izbraukšanu (bēgšanu) no obligātā nometinājuma vietas 1210 izsūtītos ir notiesājusi uz 20 gadiem katorgas darbos pēc PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrēta.
(..) Š.g. 1.jūlijā no IeM orgānos uzskaitē esošajiem 2 562 830 izsūtītajiem un specnometinātajiem palikuši nenoskaidroti 11 072.
PSRS Iekšlietu ministrija turpina darbu, lai noskaidrotu neatrasto izsūtīto un specnometināto atrašanās vietas, bet attiecībā uz tiem, kuru nav nometinājuma vietās, tiek veikti aktīvi meklēšanas mēri. Vienlaicīgi tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai tālāk nostiprinātu izsūtīto un specnometināto administratīvo uzraudzību un nometinājuma vietās nostiprinātu režīmu. (..)
PSRS iekšlietu ministrs S.Kruglovs
PSRS iekšlietu ministra vietnieks V.Rjasnojs
PSRS IeM specnometinājumu daļas priekšnieks V.Šijans
Пасат В.И. Трудные страницы истории Молдовы 1940–1950 гг. М., 1994, стр. 671–675. Tulkojums no krievu valodas