Vērotājs, kas apsteidza laiku

Kārlis Lakše (1892 – 1949) ir viens no izcilākajiem sava laika latviešu fotogrāfiem. Kā atzīst fotogrāfs Andrejs Grants un Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, Kārlis Lakše ir Latvijas Kartjē – Bresons.

Kārlis Lakše, “Pavēlniece”. 20.gadsimta 30.gadi. Lauksaimniecības izstādē Koknesē Foto no Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijas

“Kalēja dēlam no Kokneses vienkārši piemīt tāda skatiena izsmalcinātība, kuru var salīdzināt ar absolūto dzirdi. Kartjē – Bresona šodien tik pazīstamo rafinēto mirkļa izjūtu viņš intuitīvi nojauta kādus divdesmit gadus agrāk,” izstādes anotācijā raksta Vilnis Auziņš.
Izstādi, kas aplūkojama līdz 9.augustam, veido 18 fotogrāfijas no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumiem. Atlasītajos darbos vislabāk izpaužas Kārļa Lakšes īpašā attieksme pret notikumu, pret cilvēku. Tomēr nevis konkrētais cilvēks ir viņa tābrīža uzmanības vērts. Noteicošais ir mirklīgais uztvērums, bez kura klātesamības neveidotos raksturīgais tēls. Trīsdesmitajiem gadiem īpaši pārsteidzoši attēli ir, piemēram, “Aleja” un “Zaļumballe”, kuros fiksētie momenti paši par sevi nav svarīgi, bet rada lielisku iespaidu. Šāds domāšanas veids bija pazīstams impresionistiem, bet fotogrāfijā, kā minēts iepriekš, 30. gados tas vēl nebija pieņemami.
Galerija “Mākslas dārzs” ar šo izstādi turpina vienu no saviem darbības virzieniem – popularizēt un nostiprināt fotogrāfijas vietu mākslas laukā. Izstādes rīkošana ir mecenātisks pasākums, un, mūsuprāt, tas ir tikai pirmais solis Kārļa Lakšes personības un daiļrades apzināšanā. Nākotnē ir nepieciešami līdzekļi kataloga izveidei.
Par Kārļa Lakšes nozīmi fotogrāfijas vēsturē liecina uzaicinājums izstādīt viņa darbu kolekciju Bratislavas fotofestivālā. Bratislavas festivāls ir vienīgais no pēcsociālisma valstīs notiekošajiem pasākumiem, kurš iekļauts pašā respektablākajā pasaules fotofestivālu sadarbības projektā „Gaismas festivāls”. Tas apvieno 20 pasaules fotofestivālus. Iepriekšējo festivālu programmās ir bijušas iekļautas Andreja Granta, Intas Rukas, Gvido Kajona, Modra Rubeņa, Mārtiņa Zelmeņa, Aivja Šmuldera un Aļņa Stakles personālizstādes.

“LV” informācija