
Vērotājs, kas apsteidza laiku
Kārlis Lakše (1892 – 1949) ir viens no izcilākajiem sava laika latviešu fotogrāfiem. Kā atzīst fotogrāfs Andrejs Grants un Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, Kārlis Lakše ir Latvijas Kartjē – Bresons.Kārlis Lakše, “Pavēlniece”. 20.gadsimta 30.gadi. Lauksaimniecības izstādē Koknesē Foto no Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijas |
“Kalēja dēlam no Kokneses vienkārši piemīt tāda skatiena
izsmalcinātība, kuru var salīdzināt ar absolūto dzirdi. Kartjē – Bresona šodien
tik pazīstamo rafinēto mirkļa izjūtu viņš intuitīvi nojauta kādus divdesmit gadus
agrāk,” izstādes anotācijā raksta Vilnis Auziņš.
Izstādi, kas aplūkojama līdz 9.augustam, veido 18 fotogrāfijas no Latvijas
Fotogrāfijas muzeja krājumiem. Atlasītajos darbos vislabāk izpaužas Kārļa Lakšes
īpašā attieksme pret notikumu, pret cilvēku. Tomēr nevis konkrētais cilvēks ir
viņa tābrīža uzmanības vērts. Noteicošais ir mirklīgais uztvērums, bez kura
klātesamības neveidotos raksturīgais tēls. Trīsdesmitajiem gadiem īpaši
pārsteidzoši attēli ir, piemēram, “Aleja” un “Zaļumballe”, kuros fiksētie
momenti paši par sevi nav svarīgi, bet rada lielisku iespaidu. Šāds domāšanas veids
bija pazīstams impresionistiem, bet fotogrāfijā, kā minēts iepriekš, 30. gados tas
vēl nebija pieņemami.
Galerija “Mākslas dārzs” ar šo izstādi turpina vienu no saviem darbības
virzieniem – popularizēt un nostiprināt fotogrāfijas vietu mākslas laukā. Izstādes
rīkošana ir mecenātisks pasākums, un, mūsuprāt, tas ir tikai pirmais solis Kārļa
Lakšes personības un daiļrades apzināšanā. Nākotnē ir nepieciešami līdzekļi
kataloga izveidei.
Par Kārļa Lakšes nozīmi fotogrāfijas vēsturē liecina uzaicinājums izstādīt viņa
darbu kolekciju Bratislavas fotofestivālā. Bratislavas festivāls ir vienīgais no
pēcsociālisma valstīs notiekošajiem pasākumiem, kurš iekļauts pašā
respektablākajā pasaules fotofestivālu sadarbības projektā „Gaismas festivāls”.
Tas apvieno 20 pasaules fotofestivālus. Iepriekšējo festivālu programmās ir bijušas
iekļautas Andreja Granta, Intas Rukas, Gvido Kajona, Modra Rubeņa, Mārtiņa Zelmeņa,
Aivja Šmuldera un Aļņa Stakles personālizstādes.
“LV” informācija