Rīgas centra apbūve – ignorance vai ignorēšana?

RVC iekļaušana Pasaules mantojuma sarakstā, atzīstot šī kultūras objekta īpašo vērtību, kuras saglabāšana ir visas cilvēces interesēs, notika 1997.gada 6.decembrī pēc Latvijas puses lūguma. Jau tad arvien biežāk publiskajā telpā parādījās bažas par šīs teritorijas strauji progresējošu degradēšanu ar tai neatbilstošu objektu celtniecību. Taču laikā pēc RVC iekļaušanas Pasaules mantojuma sarakstā viskarstākās diskusijas un pieminekļu sargu satraukumu izraisīja “Hansabankas” daudzstāvu biroja ēkas, tā dēvētā Saules akmens, būvniecība Ķīpsalā iepretim Preses namam. Toreiz – 2003.gada februārī un martā – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) konstatēja, ka bez projekta saskaņošanas ar to, RVC aizsardzības zonā sākta celtniecība. Savukārt Vides aizsardzības klubs paziņoja, ka būvdarbu nepārtraukšanas gadījumā vērsīsies pēc palīdzības UNESCO. Lūdzot starptautiskās organizācijas konsultāciju, tas arī tika izdarīts, un augstceltnes stāvu skaits ir jau fakts, par kuru nožēlu nupat izteica UNESCO, kas jau iepriekšējā sesijā pieņēma lēmumu, ka nama augstums jāsamazina. Tagad turklāt pieprasīts izvērtēt visus turpmākos projektus RVC un tā tuvumā, sagatavot ziņojumu Pasaules mantojuma centram līdz 2005.gada 1.februārim. Ziņojumā tiek prasīts iekļaut apstiprinājumu, ka “visas jaunbūves pilnībā respektē RVC vizuālo vienotību un ka vēsturiskās ūdenstilpes tiks saglabātas kā publiskā ārtelpa bez jaunām ēkām”, informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga.
Jau tūlīt pēc tam savu attieksmi pauda arī Rīgas domes (RD) amatpersonas. Attieksme bija noraidoša.
“Uzskatu, ka tās ir muļķības. Ar šādiem paziņojumiem dažas amatpersonas cenšas palielināt savu nozīmi,” teica RD Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks. Viņš arī pauda, ka tādējādi tiek tracināta sabiedrība un Rīgas attīstības problēmas tiek izplatītas starptautiskajā arēnā. “Saules akmens” ir ēka, ar kuru varam lepoties, skaidroja A.Ameriks. Savukārt RD Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams jau 22.jūnijā laikrakstā “Dienas Bizness” pauda, ka UNESCO mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas daļa ir nesamērīgi liela, un ieteica to revidēt. “Labāk iezīmēt atsevišķas “pērles”, kuru uzturēšanai pietiek resursu, nekā apvilkt lielu teritoriju, lai iznākumā iegūtu “remdenu neko””. Publikācijas nobeigumā V.Štrams raksta: “Jāapzinās, ka UNESCO saraksts ir diezgan formāls. No tā taustāma labuma Rīgai nav, izņemot skanīgu reputāciju. Tāpat nav pamata bažām, ka Rīgas vēsturisko centru varētu izslēgt no šī saraksta.”

Atšķirīgi viedokļi

Vai patiesi UNESCO minētās sesijas, kuru no Latvijas apmeklēja D.Neiburga, VKPAI priekšnieks Juris Dambis un RD Pilsētas attīstības departamenta Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Andis Cinis, paziņojums ir apšaubāms un nenozīmē RVC izmešanu no organizācijas mantojuma saraksta? “Tur (UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 28.sesijā, kas no 28.jūnija līdz 7.jūlijam risinājās Ķīnā – aut.) bija arī mūsu pārstāvis, un nekas tāds netika teikts,” šonedēļ “Latvijas Vēstnesim” skaidroja A.Ameriks. “Es gribētu, lai iekšējās pretrunas tiktu risinātas uz vietas, nevis ik pa brīdim mazohistiski saceltu ažiotāžu.” Savukārt ar V.Štramu, lai precizētu viņa “Dienas Biznesā” pausto viedokli, sazināties neizdevās, jo viņš devies atvaļinājumā.
“Esmu ticies ar daudzu valstu speciālistiem, taču nekad neviens no tiem nav teicis, ka UNESCO konvencijas prasības ir formālas,” minēto RD pārstāvju nostāju komentē J. Dambis. “Vai nu cilvēks nav informēts, kas ir konvencija, taču viņiem šāda informācija ir, vai ir ieinteresēts tā teikt,” lēš VKPAI vadītājs.
“Jāatceras, ka mēs paši ļoti centāmies pēc Vecrīgas iekļaušanas UNESCO sarakstā un darījām to brīvprātīgi,” uzsver D.Neiburga. “Tad nu tagad nevaram ignorēt šīs organizācijas ekspertu slēdzienus.” Par “Saules akmeni” starptautiskā organizācija uzzinājusi tikai tad, kad jau bija sākta būvniecība. Taču konvencijas 506. pantā teikts, ka “dalībvalsts pienākums ir informēt par nodomiem konvencijas aizsargātajā teritorijā veikt ievērojamus restaurācijas vai celtniecības darbus, kas varētu ietekmēt Pasaules mantojuma objekta vērtību”.
Pašas konvencijas ievads vēsta: “Šobrīd šim pasaulē nozīmīgākajam starptautiskajam normatīvajam dokumentam kultūras un dabas mantojuma aizsardzībai ir pievienojušās vairāk nekā 170 valstis.” Plašāka informācija – www.unesco.org/whc.

Nepieciešams saglabāšanas un attīstības plāns

Ja kādas izmaiņas bankas biroja ēkas veidolā tiek uzskatītas par faktiski neiespējamām, tad citu jaunbūvju rašanās RVC vai tā tuvumā bez visiem nepieciešamajiem saskaņojumiem joprojām ir un būs aktuāls jautājums. Pašreiz kā iedarbīgāko problēmas risinājumu gan D.Neiburga, gan J.Dambis uzsver RVC saglabāšanas attīstības plāna izstrādi. “Nav tādas institūcijas un tādu arī nevarēs izveidot, kas spētu pietiekami vispusīgi izvērtēt attīstības piedāvājumus bez attīstības plāna,” skaidroja VKPAI vadītājs. Proti, atšķirībā no 1995.gadā pieņemtā Rīgas attīstības plāna laikam līdz 2005.gadam jaunajā plānā paredzēta strikta tā ievērošanas kontroles sistēma, tostarp būvniecības uzraudzības dienests.
Pašreiz spēkā esošais Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kā arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi nav spējuši nodrošināt saskaņotu teritorijas apbūvi. Tiesa, kā norāda J. Dambis, tie pieņemti tikai pērn, un, ņemot vērā, ka pagāja laiks, kamēr pašvaldība minēto likumu nesekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā, šie normatīvie akti pilnvērtīgi darboties sāk tikai tagad. Taču jebkurā gadījumā skaidri spēles noteikumi, kuros nav vietas dažādām interpretācijām un līdz ar to – konfliktiem, esot ne tikai pieminekļu sargu, bet arī investoru interesēs.

Plānu sola nākamgad

Kad vairāk nekā pirms gada tika izstrādāts likums par RVC saglabāšanu un aizsardzību, tā saglabāšanas un attīstības plāna izstrādi atbildīgas RD Pilsētas attīstības departaments solīja pabeigt jau šā gada 1.jūlijā, stāsta J. Dambis. Patlaban ir sagatavota plāna 1.redakcija. Taču tajā, kā norāda VKPAI vadītājs, ir daudz balto plankumu. Turklāt attiecībā uz teritorijām, kuras pakļautas intensīvai investoru interesei – Daugavas krastmala, Centrālā autoosta, Centrālais tirgus, 13.janvāra iela, Ķīpsala, Klīversala, Andrejsala. Plāna galīgo redakciju RD sola sagatavot līdz 30.novembrim, lai tas varētu stāties spēkā jau nākamā gada sākumā. Paralēli pie šī projekta strādā RVC padome, kurā ietilpst pārstāvji no VKPAI, Arhitektu savienības, pilsētas domes, Kultūras ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un UNESCO Nacionālās komisijas.
Vai plāna iespējamā kavēšanās varētu apdraudēt RVC? “Drauds drīzāk ir sasteigta plāna pieņemšana. Tas ir apjomīgs dokuments, kas regulē būvniecību un citas nopietnas jomas,” – šo jautājumu komentē A.Ameriks. VKPAI labāk derētu padomāt par līdzekļu piesaisti kultūras pieminekļiem, nevis ielaisties nevajadzīgā polemikā. Turklāt šī institūcija esot tikai viena no tām, ar kurām plāns jāsaskaņo, norādīja komitejas vadītājs. Polemika par RVC apbūvi būšot vienmēr, ar to esot jārēķinās.

Vai slēptas intereses?

Dažādu interešu ievērošanai apbūves jautājumos jābūt līdzsvaram. Piemēram, arī par Melngalvju nama kopiju daudzi arhitekti izteikušies noraidoši, taču tagad tas esot viens no tūristu iecienītākajiem Vecrīgas objektiem, skaidro A. Ameriks.
“Rodas iespaids, ka centra teritorijā darbojas noteikumi, kas zināmi tikai šauram lokam,” lēš D. Neiburga. “Lietas notiek, neskatoties uz to, ka noteikumi saka ko citu. Tātad ir lielas autoritātes, kas uzdrošinās to darīt. Manos pienākumos neietilpst pierādījumu aspekts, bet varu piekrist daudz kam Klāva Sedlenieka pētījumā (K.Seglenieka (Sabiedriskās politikas centrs “Providus”) pavasarī publiskotais pētījums “Korupcija būvatļauju izsniegšanas procesā” – aut.). Tos procesus, kas norit būvniecībā RVC, citādi nevar izskaidrot kā ar nelikumīgu darbību.” Īsi pēc atgriešanās no UNESCO 28. sesijas tās Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja izteicās vēl tiešāk: “Esmu pārliecināta, ka Latvijā ir liela korupcija būvniecības jautājumos. To nevar pierādīt, bet var just.”
Runājot par RVC saglabāšanas un attīstības plāna 1. redakcijā esošajiem trūkumiem, J. Dambis saka: “Tīši vai netīši ielaisti.” Savukārt, pieminot RD amatpersonu noraidošo attieksmi pret UNESCO konvenciju, kā jau minēts, teic: “Vai nu cilvēks nav informēts, kas ir konvencija, taču viņiem šāda informācija ir, vai ir ieinteresēts tā teikt.” Pieļāvumi ir diametrāli pretēji, bet secinājums, uz ko tie vedina, – drīzāk atbildīgajām amatpersonām ne pārāk glaimojošs. Aktuāls šajā sakarā, protams, ir minētais K. Sedlenieka pētījums, kas norāda uz korupcijai labvēlīgu vidi būvatļauju izsniegšanas procesā. Taču diemžēl arī tas neapstrīdamu atbildi nedod – ir vai nav amatpersonu savtīga ļaunprātība RVC apbūvē neatbilstoši UNESCO kritērijiem. Iespējams, atbildi uz šo jautājumu ietver D. Neiburgas teiktais: “Man ir sajūta, ka RVC starptautiskais novērtējums tiek uztverts kā šķērslis, kā apgrūtinājums, lai gan daudzas valstis cīnās, lai savus objektus iekļautu prestižajā Pasaules mantojuma sarakstā.”

Uzziņai:

Teritorijas RVC tuvumā, par kuru apbūvi ir pastiprināta interese:
Daugavmala, 13.janvāra iela, teritorijas pie Centrāltirgus, Centrālās autoostas, Ķīpsala un Daugavas akvatorija pie tās, Klīversala, Andrejsala.

Melngalvju nams, rātsnams un Rātslaukuma apbūve kopumā, pazemes garāža pie Jēkaba kazarmām, “Stockmann” centrs 13.janvāra ielā, Hansabankas biroja ēka Ķīpsalā, tirdzniecības centrs “Triangula bastions” Daugavmalā, dzīvojamā ēka “Citadele” pie pasažieru ostas, universālveikala “Centrs” rekonstrukcijas projekts, kas paredz Rīdzenes ielas pārklāšanu ar stikla jumtu.

Juridiskā statusa maiņa, tādējādi tiek mazināta objekta aizsardzības pakāpe.
Nav saglabāšanas un aizsardzības politikas.
Draudoša reģionālās plānošanas projektu ietekme.
Draudoša pilsētu plānošana.
Bruņota konflikta rašanās vai draudi.
Pakāpeniskas izmaiņas ģeoloģisku, klimatisku vai citu vides faktoru darbības dēļ..