Mūsdienu malumednieka dažādās sejas

Strikti ievērojot optimālos dažādus modeļus, ir izdevies apturēt medījamo dzīvnieku populācijas lejupslīdi un panākt to skaita un nomedīšanas apjomu palielināšanos. Arī aļņu daudzums pēdējos gados pieaug. Pērn uzskaitīti vairāk nekā 13 000 dzīvnieki, aizpērn nepilni 12 000. Līdz ar to atļauts vairāk nomedīt šo meža zvēru. Attēlā – viens no tiem Foto no Jāņa Lākuta personīgā arhīva

Mednieki arī grēko

Gadsimtu mijā mežu nozari skāra lielas pārmaiņas. Viena no tām – tika likvidēta medību inspekcija un kontrole bija jāuzņemas VMD. Tas arī iemesls, kādēļ 2000.gadā bija ļoti neliels konstatēto medību pārkāpumu skaits. Jaunā sistēma vēl lāgā nedarbojās. “No 2001.gada, kad sākām stingri prasīt no darbiniekiem, lai tie paši nopietni strādātu uz vietas arī šajā jomā, izskaidrojām, ka vairs neviens nebrauks no Rīgas, kas to darīs, konstatēto pārkāpumu skaits krasi pieauga,” skaidro VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis. Pēc VMD apkopotajiem datiem, šogad pirmajā pusgadā konstatēti 113 medību noteikumu pārkāpumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem pāris gadiem situācija nav būtiski mainījusies, piemēram, pagājušajā gadā konstatēti pavisam 177, aizpērn 195, bet 2001.gadā 222 pārkāpumi. Lielākajā daļā gadījumu iespējamās vainīgās personas atklātas. Samērā daudz pārkāpumu izdara paši mednieki. Te jāņem vērā, ka medniekus vieglāk kontrolēt, līdz ar to iespējams fiksēt, ja kaut kas nav izdarīts, kā vajag, savukārt malumednieku (klasiskajā izpratnē) nodarītais nereti paliek apslēpts.
“Pēdējos gados pārkāpumu skaita ziņā nav lielu svārstību. No vienas puses, tā vērtējama kā pozitīva iezīme, jo acīmredzams, ka VMD darbinieki strādā. Pēc visa spriežot, reāli taču pārkāpumu skaits nav kļuvis mazāks, un, ja pēkšņi konstatēto pārkāpumu skaits saruktu, man tas liktos aizdomīgi. Šķistu, ka darbinieki palaidušies slinkumā, nevis ka pārkāpumi nenotiek,” teic J.Baumanis.

Izskaust nelaimes gadījumus

Kopš 2001.gada VMD darbinieki veic mednieku pārbaudes medību laikā. Izplatīta prakse – mežziņi pārbaudes veic kaimiņmežniecībās, lai izslēgtu varbūtību, ka profesionālim neērti pārbaudīt paziņas no paša mednieku kolektīva. Pārbaudēs konstatēto medību noteikumu pārkāpumu skaits ar katru gadu sarūk. Tā ir pozitīva tendence, uzskata Medību daļas vadītājs, skaidrodams: “Pārbaudes nav kļuvušas formālākas vai paviršākas. Profilaktiskais darbs beidzot sāk dot rezultātus. Legālie mednieki apzinās, ka iespējamas pārbaudes arī gluži negaidītos brīžos. Tas arī ir mūsu mērķis – panākt, ka mednieki vismaz apzināti neizdarītu nevienu pārkāpumu un būtu kārtīgi saimnieki savās medību platībās. Tas ir pamatu pamats – vietējo mednieku ieinteresētība rūpēties par savām medību platībām tagad un perspektīvā. Viņu vēlme veicināt ilgtspējīgas medību saimniecības attīstību. Tad viņi paši nebūs ieinteresēti izdarīt pārkāpumus, vēl jo mazāk – ka tos izdara kāds no malas, proti, malumednieki.”
Kā jau minēts, medniekus, atšķirībā no malumedniekiem, vieglāk kontrolēt, ar ko arī izskaidrojams konstatēto pārkāpumu skaits, ko izdarījuši pirmie. Piemēram, pārkāpumus, kas atzīstami par nelikumīgām medībām, šogad izdarījuši septiņi mednieki, pērn 41, aizpērn – 51. Cita rakstura pārkāpumus, kas nav nelikumīgas medības, šogad izdarījuši 47 mednieki, iepriek- šējos divos gados aptuveni tikpat.

Latvijas mežos pieaudzis arī nomedīto meža cūku skaits. Piemēram, 2001./2002.gada sezonā vairāk nekā 9 000. Šis ruksis nomedīts legāli, tajā pašā laikā ik gadu ne viens vien ciltsbrālis tiek nošauts nelikumīgās medībās. Šogad konstatēti jau 12 tādi gadījumi, atklāti 8 Foto no Jāņa Lākuta personīgā arhīva

Kā raksturīgākos nopietnākos pārkāpumus J.Baumanis min vairākus. Piemēram, nomedīts tāds dzīvnieks, ko nedrīkstēja. Visbiežāk gan mednieki nav aizpildījuši medību atļaujas pēc dzīvnieka nomedīšanas. “Reizēm tā izpaužas vēlme nedalīties ar kolēģiem medījumā, reizēm kāre medīt vēl, neraugoties uz limitu. Šādi pārkāpumi raksturīgi gan individuālās medībās uz gaidi, kā arī dzinējmedībās, kur piedalās 20 – 30 vīru. Piemēram, nomedī piecas mežacūkas, atļaujas tikai trim un tad klusiņām mēģina sadalīt. Vai arī atļaujas ir, bet gribas tās pietaupīt, jo visa sezona vēl priekšā. Protams, dažkārt mednieki ir nejaušību upuri, piemēram, divi zvēri vienlaikus uziet virsū medniekiem, tos nošauj, lai gan atļauja bija vienam. Ja pirms tam viss izdarīts pareizi un kļūme patiesi gadījusies ārēju apstākļu dēļ, tad neuzliekam pat simbolisku administratīvu sodu. Tā ir mana rekomendācija medniekiem – ja gadās pārpratumi vai kļūdas, nevajag mēģināt tās slēpt, bet gan informēt VMD. Katru gadījumu rūpīgi izvērtējam. Un sods būs daudz mazāks nekā tad, ja notikušais tiks slēpts,” uzsver Medību daļas vadītājs.
Pārkāpumus, kas nav atzīstami par nelikumīgām medībām, tradicionāli uzskata par nenozīmīgākiem. Taču tos, kas saistīti ar drošības noteikumu neievērošanu, piemēram, mednieks brauc mašīnā ar saliktu un pielādētu ieroci, VMD izvērtē ar visu bardzību. Drošības noteikumu pārkāpumi ir ļoti bīstami pašiem pārkāpējiem un citiem, uzskata J.Baumanis, situācijas raksturojumam minot statistiku: “Medībās ik gadu notiek nelaimes gadījumi. Mazākais skaits, kas kopš 2000.gada bijis, – pieci, lielākais, vienpadsmit. Gandrīz katru gadu kāds iet bojā. Salīdzinājumam situācija Somijā. Mums ir aptuveni 35 000 mednieku, tur pāri par 300 000. Tātad teju desmitreiz vairāk. Taču nelaimes gadījumu skaits Somijā tāds pats kā Latvijā. Gluži tas pats, kas uz ceļiem – atkal esam līderpozīcijās. Tādēļ strikti prasām ievērot drošību, un šajā jomā daudz kas vēl uzlabojams. Cilvēka veselība un dzīvība ir pirmajā vietā, un, ja kāds to nesaprot, viņam tas jāpalīdz saprast.”

Malumedniecība sakņojas dažādos iemeslos

Malumedniecībā, kam Latvijā ir dziļas saknes, pēdējos gados zināmas izmaiņas vērojamas. Operēt ar skaitļiem nebūtu vietā, jo, kā jau minēts, tikai daļa malumedniecības faktu tiek konstatēta un salīdzinoši neliels procents atklātu. Viena no bēdīgākajām tendencēm – dažos rajonos, piemēram, Liepājas, Kuldīgas pusē, problēmas sagādā profesionālie medījuma gaļas gādātāji. Tātad ir vietas, jādomā, restorāni vai veikali, kuri nelikumīgi iegūto medījumu iepērk. “Šie vīri darbojas bez žēlastības. Šauj cauru gadu, arī medību lieguma laikā, kad mātītes ir grūsnas. Viena no metodēm – braukā pa lauku vai mežu ceļiem un šauj uz visu, kas pagadās. No mašīnām bliež ar ieročiem, kam ir klusinātāji, naktī izmanto prožektorus vai nakts redzamības optiku. Nereti ievainoto dzīvnieku, ja tas ieskrien mežā, nemaz neiet meklēt,” notiekošā skarbumu ieskicē Medību daļas vadītājs, uzsverot, ka tā ir problēma, pret kuru jācīnās. “Manuprāt, viens no risinājumiem – pastiprināti kontrolēt vietas, kur šo gaļu var realizēt, piemēram, restorānus, kas piedāvā ēdienus no medījuma gaļas. Proti, vai tajos ar dokumentāciju viss kārtībā, tas ir, vai ir apliecinājums, ka gaļa iegūta likumīgi. Ja ne... Pagaidām ar risinājumu nevedas. Esam runājuši ar policiju un citām institūcijām, bet izrādās, ka likumdošana šobrīd ir visai bezzobaina. Ceru, ka nākotnē veiksies labāk. Ja nebūs, kur pārdot gaļu, ar malumedniecību nodarbosies daudz mazāk. Tātad, ja izdosies konstatēt un pārraut šo ķēdīti, problēmas izplatība saruks,” uzskata J.Baumanis, kā argumentu minot to, ka, nodarboties ar malumedniecību, gādājot gaļu pašam sev, neatmaksājas. Protams, joprojām cilvēki laukos kaut ko nomedī trūkuma spiesti. Arī sociāli pagrimuši ļaudis mēdz izlikt cilpas cerībā uz medījumu. Taču kopumā, pēc J.Baumaņa domām, šādu gadījumu skaits iet mazumā atšķirībā no malumedniecības peļņas nolūkos.
Vēsturiski populārākais malumednieku medījums ir stirna. Izskaidrojums vienkāršs – dzīvnieki biežāk sastopami, tie ir samērā droši un to nelielais augums pateicīgs, jo viens cilvēks nomedīto dzīvnieku var pārvietot vai ievietot automašīnas bagāžniekā. Tieši šie pārkāpumi arī biežāk tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD darbiniekiem ar Ceļu policiju, kad reidos pārbauda aizdomīgas automašīnas. Ar nomedītu alni vai briedi grūtāk nemanīti tikt galā nekā ar stirnu. Šogad konstatēti seši gadījumi, kad nelikumīgi nomedīti aļņi, 11 staltbrieži (1 atklāts), 12 meža cūkas (astoņi gadījumi atklāti), 28 stirnas (desmit gadījumi atklāti) un trīs bebri (divi gadījumi atklāti). Kā redzams, daudzi gadījumi paliek neatklāti.
Vēl viena malumednieka kategorija ir tie, kuri šajā lauciņā rosās grūti aptveramu motīvu vadīti. Dažs labs pārticis cilvēks pasludinājis sev visatļautību. Ne īsti gaļa, ne trofeja viņu interesē, bet šaut gribas. Elitāri... “Ir pārkāpumi, ko veic cilvēki, kuriem nebūtu pilnīgi nekādas vajadzības nodarboties ar nelikumīgām medībām, bet kuri to dara. Nerodu izskaidrojumu. Viņam ir viss, bet grib ķert asumu. Reiz pašu noķers, tad arī dabūs asumu,” teic Medību daļas vadītājs. Šai ļaužu kategorijai līdzinās arī dažs labs mednieks. “Viens otrs kaut kādā veidā ticis pie mednieka apliecības, varbūt to pat nopircis, lai gan pašam nav nekādas saprašanas par dzīvniekiem. Kad paprasa, ko nošāvis, viņš lāgā nezina, kas tas par zvēru, kur nu vēl to, vai šādu dzīvnieku attiecīgajā brīdī vispār drīkst medīt. Šo ļaužu moto – ja ir apliecība un ierocis, drīkst medīt pirmo, kas patrāpās.”

***

Kopumā situāciju VMD vērtē kā stabilu un kontrolējamu. Viena no liecībām ir tā, ka dzīvnieku skaits mežos pieaug. Ja patvaļa mežos un malumedniecība zeltu, tad būtu pretēja tendence, uzsver J.Baumanis. Latvijā ir rajoni, kur faktiski nav nekādu problēmu ar malumedniecību, jo mednieki sadarbībā ar policiju panākuši to, ka neviens svešs ļaunos nolūkos medību platībās pat degunu nerādīs. “Es gribu vēlreiz aicināt medniekus uz sadarbību. Viens pats VMD neko neizdarīs, vieni paši mednieki vai policija arī ne. Tur, kur visi strādā kopā, problēmu nav,” rezumē Medību daļas vadītājs.

Ilze Apine, “LV”

Uzziņai

Pamatojoties uz Medību likumu, mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienesta (VMD) virsmežniecībās pēc tam, kad nokārtots eksāmens Mednieku eksaminācijas komisijā. Mednieku eksaminācijas komisijas apstiprina VMD. Eksaminācijas komisiju darbību finansē VMD, nosakot maksu par eksāmena kārtošanu un mednieka apliecības sagatavošanu. Mednieka eksāmens ir vienīgā zināšanu pārbaude, kas nepieciešama medību šaujamieroča iegādei medībām.