Itāļu žurnāliste ceļā pie Aspazijas un sevis pašas

Kjāra Makoni un Sandrs Rīga, kurš autorei palīdzēja tikt skaidrībā par Latviju; Grāmatas redaktore Gundega Grīnuma, tulkotāja Dace Meiere un Kjāra Makoni Foto: Guntis Berelis

“Meklēdami savu ceļu, mēs katrs pa to jau ejam, un šobrīd es mēģinu no jauna definēt savējo. (..) Vairs neesmu tāda, kāda biju. Varbūt esmu atradusi mazliet vairāk miera.” – Tā šīs neparastās grāmatas nobeigumā atzīst autore. Tā ir itāļu žurnāliste Kjāra Makoni (Chiara Macconi). Kastaņolā viņa nejauši uzdūrusies Aspazijas un Raiņa piemineklim. Spontāni radusies interese par bronzas medaljonā redzamo skaisto sievieti ar spožo Aspazijas vārdu, par vīrieti ar svešādo vārdu – Rainis un par tālo un nepazīstamo Latviju, no kuras viņi abi nākuši. Īsā laikā tapusi grāmata “La cometa rossa” (“Sarkanā komēta”), kas 2001.gadā izdota Romā.
Apgāds “Karogs” grāmatu laidis klajā latviešu valodā. Pateicoties tulkotājas Daces Meieres un redaktores Gundegas Grīnumas talantam, tā lasāma gluži kā oriģinālliteratūra. Grāmatas atvēršanas svētkos Rakstnieku savienības namā savu garabērnu tautā izvadīja pati autore. Tā kā itāļu valodas pratēju zālē tikpat kā nebija, runāts tika angļu mēlē. Klausoties viešņas emocionālajā stāstījumā un ekspresīvajās replikās, likās, ka tulkotājai labi izdevies saglabāt arī autores stilu.
Pirmais latvietis, ko Kjāra sastapusi jau Kastaņolā, bijis Sandrs Rīga (“Latviešu kungu, kas mazliet runā itāliski”). Sarunās ar viņu iztēlē veidojies Aspazijas tēls. Skaista, talantīga un spožas slavas apvīta dzejniece, sieviešu emancipācijas aizstāve, kas iemīlas vēl neatzītā ģēnijā un upurējas, lai ļautu mirdzēt viņa talantam... Tikusi ieskicēta shēma: vispirms Aspazija, tad Aspazija un Rainis, tad Rainis un Aspazija, pēc tam Rainis.
Itāļu lasītāji grāmatu uzņemot atsaucīgi, autorei bijušas interesantas tikšanās Romā, Milānā, Monteņā, Veronā un vairākās citās pilsētās. Viņa tagad ļoti gaidot latviešu lasītāju atsauksmes. Šai pirmajā tikšanās reizē izteikties varēja vien muzejnieki, Aspazijas un Raiņa dzīves un daiļrades pētnieki un vēl daži literāti, kas bija palīdzējuši

Grāmatas vāka dizaina autors ir Ivars Vimba

pie grāmatas tapšanas. Astrīda Cīrule no Raiņa un Aspazijas Majoru muzeja teicās savā ilgajā muzejnieces praksē pirmo reizi sastapusi cilvēku, kas ar tādu bijību un mīlestību tuvojies Aspazijai. “No viņas staroja mīlestība,” sacīja arī Gaida Jablovska, kas viešņu aizvedusi uz Aspazijas dzimtajām mājām – Zaļenieku Daukšām.
Saulcerīte Viese, ko autore godāja par savu skolotāju un saulīti, izteica domu, ka grāmatu varbūt nevajadzētu uztvert kā vēstījumu par Aspaziju, drīzāk kā meditāciju par aicinājumu un talantu, par sievietes un vīrieša attiecībām, par dzīves piepildījumu.
“Galvenā vērtība, ko esam ieguvuši ar šo grāmatu, ir pati Kjāra Makoni!” – tā savu uzrunu sāka Gundega Grīnuma. Viņa brīdināja, ka latviešu lasītājiem no šī darba un tā autores nevajadzētu gaidīt neiespējamo. Tas nekādā ziņā nav akadēmiskas ievirzes pētījums vai biogrāfisks romāns. Autore pati atzīst, ka viņas pasaule ir “sajūtas, nojausmas, smalkās substances cilvēku attiecībās”. Salīdzinot ar tām, faktoloģija viņai šķitusi diezgan maznozīmīga lieta. Dažas neprecizitātes un neatbilstības ar autores atļauju tikušas izlabotas, tomēr Aspazijas kā personības, viņas un Raiņa attiecību, atsevišķu literāru darbu un Latvijas vēstures momentu traktējums ne vienmēr saskan ar tradicionāli hrestomātiskajiem priekšstatiem.
Gundega Grīnuma kā redaktore savas pārdomas rezumē optimistiski:
– Kjāras Makoni grāmata ir spontānas un droši vien īslaicīgas intereses uzplaiksnījums par acīs un sirdī iekritušās Aspazijas dzimteni, taču tas, ko viņa paguvusi izprast par vakareiropietim tikpat kā nepazīstamajām Latvijas vēstures peripetijām un līkločiem, par mūsu dainām, literatūru, arhitektūru un mākslu, tik īsam saskarsmes acumirklim nav maz. Kādēļ gan nepalūkoties uz mūsu zemi, dzejniekiem un mums pašiem no mazliet neparastāka skata punkta – daudz redzējušas un lasījušas, literāri apdāvinātas un, galvenais, pret Latviju draudzīgi un labvēlīgi noskaņotas rietumnieces acīm?
Jānis Jurkāns vērsa talantīgās itāļu žurnālistes uzmanību uz to, ka Latvijā ir daudz rakstnieku, kurus varētu apcerēt...

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv