Veselība viena, slimo daudz

Vairākums savu veselību vērtē kā vidēju. Taču veselības traucējumi ir daudziem

Tāpat viegli ievērot, ka sievietes no šādiem traucējumiem cieš aptuveni divas reizes biežāk. Sava nozīme te gan ir atšķirīgai vecuma struktūrai. Sieviešu vidējais vecums ir lielāks nekā vīriešu, un tas ir cēlonis lielākam sieviešu īpatsvaram. Tāpat sava nozīme varētu būt vīriešu iedzimtajai īpašībai slēpt savu vārgumu, vismaz jaunībā, izlikties stipram arī tad, ja tāds īstenībā nav.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

No slimību grupām, kas izraisa ikdienas aktivitāšu traucējumus, pirmajā vietā nonāk kaulu un muskuļu slimības, bet gandrīz tikpat daudzi cieš no redzes traucējumiem.
Izplatītākais nāves cēlonis Latvijā – sirds un asinsvadu slimības – kā traucējošs faktors paliek trešajā vietā, taču skaitļu starpība starp pirmā trijnieka slimībām nav liela.
Mūsu paaudzes nelaime – nervu sistēmas slimības – kā dzīvi traucējošs faktors nonāk ceturtajā vietā, tomēr no šiem traucējumiem cieš katrs ceturtais respondents.

Kas ir hroniskas slimības

Iepriekš aplūkotie dati ir radušies, apkopojot respondentu pašvērtējumus. Taču pastāv arī viedoklis, ka saslimšanas faktu un diagnozi var noteikt tikai ārsts. Tādēļ aptaujas anketā bija arī jautājums “Vai ārsts kādreiz dzīvē jums ir uzstādījis diagnozi” (hroniskai slimībai, kas ilgst vai var ilgt ilgāk par 6 mēnešiem). Seko 34 diagnožu uzskaitījums.
Pirms pievēršanās iegūtajām atbildēm jāatzīmē, ka virkne diagnožu ir viennozīmīgas. Tās slimniekam pasaka, un viņš tās saprot arī no ārstēšanas rakstura, piemēram, audzējs, diabēts, katarakta, hemoroīdi utt. Tās neaizmirst un, ja respondents ir atklāts, tad arī pasaka intervētājam.
Taču ir arī slimību grupas, kur precīzu diagnozi neuzstāda vai nemaz to nevar uzstādīt, vai negrib apbēdināt slimnieku, to pasakot. Sevišķi raksturīgi tas ir ar nervu slimībām. Autori pazīst slimniekus, kas vairākus desmitus gadu dienu dienā dzer nervu līdzekļus ar nomierinošu, antidepresīvu asinsspiedienu pazeminošu darbību, pret bezmiegu utt., bet diagnoze viņiem nav pateikta. Tā nav precīzi formulēta arī ambulatoriskajā kartītē. Labi, ka aptaujas anketā ir rinda “cita hroniska nervu slimība”. Tur arī varētu ierakstīt šādus gadījumus.
Ārstu biežāk konstatētās hroniskās slimības izplatības secībā ir šādas: radikulīts – 10,8% no respondentiem, hipertonija – 9,3%, cita gremošanas sistēmas slimība (bez kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas) – 8,6%, cita sirds slimība (bez sirds infarkta) – 5,6%, audzējs – 4,1%, hronisks bronhīts – 4,1%.
Jau minētās nervu un psihiskās slimības summējot, citas paredzētās diagnozes, ieskaitot pozīciju “citas”, dod kopā tikai 4,8%. Tas šķiet samērā maz, salīdzinot ar nervu sistēmas traucējumu pašvērtējumiem, kā arī ar nervu līdzekļu lietošanas izplatību, par ko liecina citi aptaujas jautājumi.

Uzziņai

Centrālā statistikas pārvalde ir sagatavojusi statistisko datu krājumu par visiem veselības aptaujas rezultātiem. Datu krājuma pamatizstrādes apkopotas 123 tabulās 56 lappusēs. Par to būs vēl daudz ko domāt un vērtēt. Iesakām lasītājiem nopietni interesēties par slimībām, ārstēšanos un profilaksi, bet pašiem novēlam neslimot un saglabāt psihisku labsajūtu!