ATSAUCĒ IETVERT:
Par Francijas aizsardzības ministres vizīti Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.07.2004., Nr. 117 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91605
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Francijas aizsardzības ministres
vizīti Latvijā
Pie Valsts prezidentes
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
21.jūlijā Jūrmalas rezidencē tikās ar Francijas aizsardzības ministri Mišelu
Aljo-Marī, lai padziļināti apspriestos par Latvijas un Francijas sadarbību
aizsardzības jomā, Eiropas Savienības drošības politiku, terorisma apkarošanu, kā
arī starptautiskās politikas aktualitātēm un NATO reformām. Puses apspriedās arī
par abu valstu dalību miera nodrošināšanas misijās.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība pievērsta Latvijas un Francijas divpusējām attiecībām un sadarbības aspektiem aizsardzības jomā, tostarp parlamentārā līmenī.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica gandarījumu par šo vēsturisko gadu Eiropai, kad notikusi tās vēsturē lielākā paplašināšanās, un pateicās par Francijas sniegto atbalstu Latvijai integrācijas procesos Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Viņa uzsvēra, ka aktīvi norit abu valstu sadarbība aizsardzības jomā, un aicināja stiprināt arī Latvijas un Francijas parlamentāros kontaktus, ievērojot pieaugušo parlamentāriešu iesaisti diskusijās par drošības jautājumiem ES un visā pasaulē terorisma draudu kontekstā.
Sarunas dalībnieki atzinīgi novērtēja Latvijas un Francijas divpusējo sadarbību, uzsverot, ka abu valstu starpā noris aktīvs politiskais dialogs, regulāri kontakti, politiskās un darba vizītes un tikšanās dažādos līmeņos.
Francijas Republikas aizsardzības ministre sacīja, ka abu valstu sadarbība aizsardzības jomā ir laba un tā turpina attīstīties. Viņa uzsvēra, ka valstu parlamentiem ir nepārvērtējama loma aizsardzības jautājumos gan iekšpolitiski, piemēram, apstiprinot finansējumu un īstenojot tālāko procesu pārraudzību, gan arī ārpolitiski, atbildot uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem – terorismu un reģionālajām krīzēm. “Galvenie izaicinājumi, kuru risināšanā jāiesaistās mūsu valstu parlamentāriešiem, ir NATO modernizācija un Eiropas aizsardzības struktūru stiprināšana,” sacīja aizsardzības ministre.
Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš savukārt pastāstīja par mūsu valsts budžeta veidošanas principiem un apstiprināšanas procesu aizsardzības vajadzībām, tehniskā aprīkojuma iegādes procedūrām, kā arī sadarbības attīstības redzējumiem parlamentāro komisiju līmenī.
Nobeigumā puses uzsvēra, ka Latvijas un Francijas starpā valda patiesas partnerattiecības, kas nāk par labu mūsu valstīm, un izteica cerību, ka tiks intensificēti kontakti arī parlamentārā līmeni.
“Jūsu valsts atbalsts mums ir bijis ļoti nozīmīgs līdz šim, un turpmāk mēs ikviens vēl vairāk varēsim iegūt no pieredzes, kas veidota uz labas sadarbības pamatiem,” uzsvēra aizsardzības ministrs Atis Slakteris, pasniedzot M. Aljo-Marī piemiņas medaļu “Sekmējot Latvijas dalību NATO”.
Pēc piemiņas medaļas pasniegšanas Francijas aizsardzības ministre pateicās par parādīto godu, kas ir apliecinājums draudzībai un ciešajām saitēm starp abu valstu institūcijām. M. Aljo-Marī izteica atziņu, ka Francijai un Latvijai ir jādarbojas plecu pie pleca vairākās sfērās – kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, tā sniedz arī būtisku ieguldījumu Eiropas drošības politikas plānošanā un īstenošanā. Par īpaši apsveicamu ministre uzskata finanšu jautājumu risināšanu, lai veiksmīgi varētu attīstīties Latvijas aizsardzības politika.
Aizsardzības ministrs Atis Slakteris apliecināja, ka šobrīd ir noteiktas vadlīnijas abu valstu savstarpējai sadarbībai un tiks veikts nopietns darbs to pilnīgai izstrādei. Īstenojot kolektīvo aizsardzības politiku, jāņem vērā, ka Ziemeļatlantijas alianses un Eiropas Savienības militārās spējas nedrīkst dublēties. Francija ir ieinteresēta saņemt Latvijas speciālistu viedokli par situāciju reģionā, lai rastu kopīgu risinājumu iespējamo reģionālo krīžu mazināšanā. Latvijas puse apmaiņas apmācību programmā var sniegt Francijai savu pieredzi par nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas jautājumiem gan uz sauszemes, gan jūrā. Abas valstis nolēmušas izvirzīt vairākas sadarbības jomas un pēc to izvērtēšanas noteikt konkrētus realizācijas termiņus. Francijas aizsardzības ministre uzsvēra, ka, īstenojot abu valstu sadarbību, ir iespēja piedāvāt Latvijas personālam iegūt zināšanas gaisa telpas novērošanas un drošības jomā, kā arī abu valstu karavīriem piedalīties kopīgos mācību treniņos.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots apliecināja, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta arī franču valodas apguves jautājumam un sadarbībai starptautiskajās misijās.
Valsts prezidenta preses dienests
Pie Saeimas priekšsēdētājas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 22.jūlijā tikās ar Francijas Republikas aizsardzības ministri Mišelu Aljo-Marī.Tikšanās laikā galvenā uzmanība pievērsta Latvijas un Francijas divpusējām attiecībām un sadarbības aspektiem aizsardzības jomā, tostarp parlamentārā līmenī.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica gandarījumu par šo vēsturisko gadu Eiropai, kad notikusi tās vēsturē lielākā paplašināšanās, un pateicās par Francijas sniegto atbalstu Latvijai integrācijas procesos Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Viņa uzsvēra, ka aktīvi norit abu valstu sadarbība aizsardzības jomā, un aicināja stiprināt arī Latvijas un Francijas parlamentāros kontaktus, ievērojot pieaugušo parlamentāriešu iesaisti diskusijās par drošības jautājumiem ES un visā pasaulē terorisma draudu kontekstā.
Sarunas dalībnieki atzinīgi novērtēja Latvijas un Francijas divpusējo sadarbību, uzsverot, ka abu valstu starpā noris aktīvs politiskais dialogs, regulāri kontakti, politiskās un darba vizītes un tikšanās dažādos līmeņos.
Francijas Republikas aizsardzības ministre sacīja, ka abu valstu sadarbība aizsardzības jomā ir laba un tā turpina attīstīties. Viņa uzsvēra, ka valstu parlamentiem ir nepārvērtējama loma aizsardzības jautājumos gan iekšpolitiski, piemēram, apstiprinot finansējumu un īstenojot tālāko procesu pārraudzību, gan arī ārpolitiski, atbildot uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem – terorismu un reģionālajām krīzēm. “Galvenie izaicinājumi, kuru risināšanā jāiesaistās mūsu valstu parlamentāriešiem, ir NATO modernizācija un Eiropas aizsardzības struktūru stiprināšana,” sacīja aizsardzības ministre.
Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš savukārt pastāstīja par mūsu valsts budžeta veidošanas principiem un apstiprināšanas procesu aizsardzības vajadzībām, tehniskā aprīkojuma iegādes procedūrām, kā arī sadarbības attīstības redzējumiem parlamentāro komisiju līmenī.
Nobeigumā puses uzsvēra, ka Latvijas un Francijas starpā valda patiesas partnerattiecības, kas nāk par labu mūsu valstīm, un izteica cerību, ka tiks intensificēti kontakti arī parlamentārā līmeni.
Saeimas preses dienests
Pie aizsardzības ministra 22.jūlijā Francijas aizsardzības ministre Mišela Aljo-Marī un Latvijas aizsardzības ministrs Atis Slakteris tiekoties pārrunāja jautājumus par Eiropas drošības aizsardzības politiku un Baltijas valstu gaisa patrulēšanas iespējām, abu valstu dalību miera nodrošināšanas misijās, sadarbību personāla apmācību jomā un citām divpusējo attiecību aktualitātēm.“Jūsu valsts atbalsts mums ir bijis ļoti nozīmīgs līdz šim, un turpmāk mēs ikviens vēl vairāk varēsim iegūt no pieredzes, kas veidota uz labas sadarbības pamatiem,” uzsvēra aizsardzības ministrs Atis Slakteris, pasniedzot M. Aljo-Marī piemiņas medaļu “Sekmējot Latvijas dalību NATO”.
Pēc piemiņas medaļas pasniegšanas Francijas aizsardzības ministre pateicās par parādīto godu, kas ir apliecinājums draudzībai un ciešajām saitēm starp abu valstu institūcijām. M. Aljo-Marī izteica atziņu, ka Francijai un Latvijai ir jādarbojas plecu pie pleca vairākās sfērās – kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, tā sniedz arī būtisku ieguldījumu Eiropas drošības politikas plānošanā un īstenošanā. Par īpaši apsveicamu ministre uzskata finanšu jautājumu risināšanu, lai veiksmīgi varētu attīstīties Latvijas aizsardzības politika.
Aizsardzības ministrs Atis Slakteris apliecināja, ka šobrīd ir noteiktas vadlīnijas abu valstu savstarpējai sadarbībai un tiks veikts nopietns darbs to pilnīgai izstrādei. Īstenojot kolektīvo aizsardzības politiku, jāņem vērā, ka Ziemeļatlantijas alianses un Eiropas Savienības militārās spējas nedrīkst dublēties. Francija ir ieinteresēta saņemt Latvijas speciālistu viedokli par situāciju reģionā, lai rastu kopīgu risinājumu iespējamo reģionālo krīžu mazināšanā. Latvijas puse apmaiņas apmācību programmā var sniegt Francijai savu pieredzi par nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas jautājumiem gan uz sauszemes, gan jūrā. Abas valstis nolēmušas izvirzīt vairākas sadarbības jomas un pēc to izvērtēšanas noteikt konkrētus realizācijas termiņus. Francijas aizsardzības ministre uzsvēra, ka, īstenojot abu valstu sadarbību, ir iespēja piedāvāt Latvijas personālam iegūt zināšanas gaisa telpas novērošanas un drošības jomā, kā arī abu valstu karavīriem piedalīties kopīgos mācību treniņos.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots apliecināja, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta arī franču valodas apguves jautājumam un sadarbībai starptautiskajās misijās.
Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta preses nodaļa