Veselība viena, slimo daudz

Vairākums savu veselību vērtē kā vidēju. Taču veselības traucējumi ir daudziem

Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Pērn Centrālā statistikas pārvalde, sadarbojoties ar Veselības statistikas darbiniekiem, veica plašu, reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju veselības stāvokli, slimībām, medikamentu, alkoholu, narkotiku un citu līdzekļu lietošanu, ārstu un medicīnas iestāžu apmeklējumiem, medicīnas pakalpojumu pieejamību, uzticību ārstiem un daudziem citiem saskares jautājumiem. Pavisam atbildes deva 6837 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izlase aptvēra visu Latvijas teritoriju. Kā jau parasti, aptaujas sākumā visbiežāk tika nosaukta neitrāla atbilde: 49,1% respondentu savu vispārējo veselības stāvokli novērtēja kā vidēju. Taču, nonākot līdz detalizētākiem jautājumiem, piemēram, par ilgstošiem darba, sadzīves un citiem aktivitāšu ierobežojumiem, kas ir saistīti ar iedzimtu vai iegūtu ilgstošu veselības traucējumu, izrādījās, ka cieš 4888 respondenti no 6837 jeb 71,5%. Daudziem ir divas vai vairākas hroniskas slimības vai invaliditātes stāvoklis.Samērā labais savas veselības pašvērtējums varētu būt vērtējams kā atbilde, ka “citiem ir vēl sliktāk”.

Veselība pasliktinās līdz ar vecumu

Jauniešu un brieduma gadu cilvēku (15–34 gadu vecumā) visizplatītākais (modālais) sava veselības stāvokļa pašvērtējums ir “labs”. Tā par savu veselību domā apmēram katrs otrais vīrietis un arī sieviete (konkrēti dati 1.tabulā). Taču laikam kāda maza vainiņa ir arī viņiem, jo par “ļoti labu” savu veselību atzīst tikai 8–11% no šo vecuma grupu vīriešiem un 5–6% sieviešu. Tieši tāda veselība būtu vajadzīga, lai kļūtu par sportistu, vīrietis – par karavīru, sieviete – par veselīgu bērnu māti.
Sākot ar 35 gadu vecumu, visizplatītākais sava veselības stāvokļa pašvērtējums ir “vidējs”, tā domā tikai puse vīriešu, kā arī sieviešu līdz pat 74 gadu vecumam. Būtu bijis interesanti zināt arī, kā jūtas vēl lielāka vecuma pensionāri. Bet šī aptauja tādus datus nesniedz.
Tā kā iedzīvotāju sadalījums vienlaikus pēc dzimuma, vecuma grupām un sava veselības stāvokļa pašvērtējuma dod diezgan plašu tabulu, oficiālajiem CSP datiem pievienojām vēl vienu apkopojošu aili “vērtējumu (saka arī – konjunktūras) saldo” (1.tabulas pēdējā aile). To aprēķina, no pozitīvo vērtējumu procentu skaitļu summas atskaitot negatīvo vērtējumu procentu skaitļu summu. Neitrālās atbildes neņem vērā. Rezultātus iegūst kā procentu punktus. Piemēram, 1.tabulas pēdējā, vispārējo rādītāju, rindā 3,9 + 32,8 – 11,4 – 2,8 = 22,5. No visiem Latvijas 15–74 gadus veciem iedzīvotājiem savu veselību vērtē vai nu kā labu, vai ļoti labu par 22,5 procentu punktiem biežāk nekā sliktu vai ļoti sliktu.
Ir labi, ka vīriešiem, kaut neliels, tomēr pozitīvs pašvērtējuma saldo saglabājas līdz perspektīvajam pensionēšanās vecumam – 65 gadiem. Pēc tam gan tas kļūst negatīvs.
Daudz sliktāk ir tas, ka sievietēm liels negatīvs pašvērtējumu saldo parādās jau 55–64 gadu vecuma grupā. Tas bija viņu pensionēšanās vecums “bijušajos” laikos, bet mūsdienās – tikai priekšpensijas gadi, kuri bieži ir vieni no grūtākajiem.
Ir dažādas domas par to, vai vīriešiem un sievietēm būtu nosakāms vienāds vai atšķirīgs pensionēšanās vecums. Par labu vienādam vecumam runā sieviešu ievērojami lielākais mūža ilgums nekā vīriešiem. Bet, kā liecina šis un citi pētījumi, lielāks mūža ilgums sievietēm nenodrošina lielāku vai tādu pašu kā vīriešiem darbspēju vecumu. Tas runā par labu, kaut nedaudz, tomēr diferencētam pensionēšanās vecumam.
Ideāli būtu, ja katrs pats varētu noteikt pensionēšanās vecumu atbilstoši savam veselības stāvoklim un rēķinoties ar to, ka, strādājot ilgāk, pensija būs ievērojami lielāka. Pieprasot pensiju priekšlaikus, varētu būt obligāta kompleksa veselības stāvokļa pārbaude stacionāra apstākļos.
Veselības stāvokļa pašvērtējumi uzlabojas līdz ar izglītību. Vai arī pretēji: tikai samērā veselie spēj iegūt labu izglītību. Jau minētais veselības pašvērtējumu saldo iedzīvotāju grupā ar augstāko izglītību ir 35,7, ar vidējo – 32,4, pamatskolas – 16,7 un zemāku nekā pamatskolas – tikai 2,2 procentu punkti. Jāņem gan vērā, ka izglītības rādītāji korelē ar vecumu. Jaunākās vecuma grupās ir lielāks iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko un vidējo izglītību nekā vecākās. Tādēļ izglītības ietekmi uz veselību (vai otrādi) viegli pārspīlēt. Turklāt ietekmē dažāds vecuma sastāvs šajās grupās.
Teritoriālā skatījumā vislabākie savas veselības pašvērtējumi ir Rīgas reģionā – pašvērtējumu saldo 25,7 procentu punkti, seko Zemgales reģions – 23,9, Kurzemes reģions – 22,9, Vidzemes reģions 19,6 (jau zem valsts vidējā) un Latgales reģions – 16,0 procentu punkti. Arī šīm atšķirībām var būt netieši cēloņi, piemēram, Vidzemē nav nevienas republikas pilsētas, un pilsētās parasti iedzīvotāju vidējais vecums ir mazāks nekā laukos.

Arī “vidēja” veselība var traucēt

Tiklab šajā, kā arī iepriekš veiktajos līdzīgos pētījumos var vērot, ka respondenti labprātāk runā par sliktu materiālo stāvokli nekā par sliktu veselību. Runājot par veselību, “vidējās” atzīmes diapazons izrādās plašs, un iepriekšējā iedaļā dotie dati jāvērtē kā samērā optimistiski.
Šķiet, ka precīzāk mērķī trāpa jautājumu bloks “Vai jums ir kādas ilgstošas problēmas, kas traucē vai ierobežo jūsu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā un kuras ir saistītas…” ar veselību.
Kā jau minējām raksta sākumā, tādas problēmas izjūt 71,5% respondentu, tātad arī tie, kuru veselība ir “vidēja”. Aptaujā tika fiksēti arī cēloņi, kuri ar veselību saistīti tikai netieši: darba vide, apstākļi (tātad darbs neatbilst veselībai), vardarbība, sīkāk neatklāts iemesls. Tomēr slimība, savainojums, iedzimts defekts vai dabisks novecošanās process traucē aktivitātes vismaz divām trešdaļām respondentu.
Ko nozīmē “ierobežotas ikdienas aktivitātes”? To uzskaitījums varētu aizņemt veselu lappusi. Vispirms jau nespēja strādāt savā specialitātē, nepieciešamība izvēlēties fiziski vieglāku vai mazāk atbildīgu, ar mazāku nervu slodzi saistītu darbu, saņemot mazāku atalgojumu, nespēja iegūt autovadītāja tiesības, nespēja radīt pēcnācējus. Tās ir nopietnas lietas. Bet var būt arī sīkākas: jāatsakās no piedāvātās konfektes, jāatstāj glāzītē tie atļautie 40 grami, ko paceļ pat ļoti oficiālās pieņemšanās…
2. tabulā ir parādīts to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ikdienas aktivitātes ir ierobežotas tieši sakarā ar slimībām vai iedzimtiem veselības traucējumiem. Skaitļi ir lieli. Tā kā vienam cilvēkam var būt divas un vairāk traucējošas slimības, procentu skaitļi, summējot pa ailēm, var pārsniegt 100%, un tiem nav tiešas statistiskas nozīmes. Taču vizuāla nozīme paliek. Redzam, ka no vairākām slimībām cietušie nav retums. Zināms mierinājums, ka izplatītāki ir aktivitāšu ierobežojumi, kas izpaužas “dažreiz”, retāk tie ir “bieži” vai “vienmēr”.

Oļģerts Krastiņš,

Latvijas Statistikas institūts

Turpinājums seko

1. tabula

Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējumi

2.tabula

Iedzīvotāju īpatsvars, kuru ikdienas aktivitātes ierobežotas sakarā ar veselību, procentos no respondentu skaita^*

* Bija iespējams uzrādīt vairākas slimības vai traucējumus. Tādēļ procentu skaitļu summa var pārsniegt 100, un tai nav statistiska, bet tikai vizuāla nozīme.

** Sakārtoti pēdējās ailes skaitļu dilstošā secībā.