Latvijā lobisms lielākoties asociējas ar korupciju

Ikdienas apziņas līmenī cilvēku priekšstati par lobismu kā darbību ir ļoti pretrunīgi. Kaut gan aizvien vairāk parādās informācijas par lobismu kā par mērķtiecīgu darbību, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu, joprojām diezgan lielā sabiedrības daļā pastāv priekšstats par lobismu kā par negatīvu darbību vai pat korupciju. Sastopams arī precīzas izpratnes trūkums par to, kas īsti ir lobēšana. Tā lielākoties balstīta uz savtīgo ietekmju virzītāju veiksmīgiem piemēriem vai tikai nojautām par šādiem darījumiem.
Lai gūtu priekšstatu par to, kāda ir Latvijas sabiedrības daļas izpratne un attieksme pret lobismu, maģistra darbā šī gada aprīlī ar elektroniskā pasta starpniecību veicu aptauju.* Nenoliedzami, anketas dati nav pilnīgs pētāmā objekta atspoguļojums un viedokļu reprezentācija, tomēr tā parāda vairākas kopsakarības un izceļ problēmjautājumu.
Divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka jēdzienam “lobisms” drīzāk ir negatīva pieskaņa. Tam varētu būt vairāki objektīvi un subjektīvi cēloņi. Lobismu uztver kā potenciāli koruptīvas darbības, kuru attaisnojumam ļoti bieži izmanto lobismu kā lēmuma ietekmēšanas paņēmienu. Negatīvu pieskaņu vārdam “lobisms” piešķīris arī tas, ka publiskās varas sistēmā dominē “slēgta” politika. Proti, politikas veidošanā maz piedalās plaša sabiedrība.
Analizējot atvērto jautājumu atbildes, atklājas, ka ar jēdzienu “lobisms” daudzi saprot:
• savu interešu virzīšanu caur trešo personu (lobijs ir vidutājs starp biznesa un valsts pārvaldes pārstāvjiem), izmantojot plašu dažādu līdzekļu arsenālu;
• politiķa, uzņēmēja vai šādu personu grupas publiski paustu morālu un materiālu atbalstu kādam uzņēmumam, partijai, deputātam, interešu grupai, sabiedriskai organizācijai u.c., lai veicinātu savu interešu īstenošanu;
• “izbīdīšanu” vai “partiju pirkšanu”;
• smalkāku korupcijas formu jeb otrādi – korupcija ir primitīvāka izpausme; lobējot tiek izvēlēti rafinētāki paņēmieni, kas nav tik viegli pamanāmi plašai sabiedrībai; starp šiem jēdzieniem pastāv būtiskas paralēles.
Daudzi aptaujātie norādījuši, ka lobisms ir tikai Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijā lobisma noteikti nav.
Tātad, apkopojot atbildes, jāsecina, ka pašlaik Latvijā lobisms lielākoties asociējas ar korupciju, jo plašākā sabiedrībā trūkst izpratnes par to. Tieši tādēļ ir svarīgi veidot vidi, lai lēmumu pieņemšana būtu caurskatāma.
Lobēšana nacionālā līmenī tiek uztverta vairāk negatīvi, jo tiek aizstāvētas kādas konkrētas grupas intereses, notiek cīņa par tirgu, izdevīgākiem noteikumiem, un ne vienmēr visi ir apmierināti jeb ieguvēji. Bet starptautiski – no valsts viedokļa tas ir pozitīvi, vēlami, jo ieguvēja ir gan valsts kopumā, gan vietējie uzņēmēji u.c. nodokļu maksātāji, līdz ar to paaugstinās ekonomiskā un sociālā labklājība u.tml.
Visos publiskās varas līmeņos ir nepieciešama sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos, ne tikai publiskās varas politikas un darbības caurskatāmība. Attiecību uzlabošana starp sabiedrību un varu prasa politisko gribu un prasmi šīs attiecības veidot, lai mazinātu iedzīvotāju atsvešinātības izjūtu no publiskās varas. Varas pārstāvjiem ikdienā godprātīgi jāveido attiecības ar sabiedrību, respektējot sabiedrības indivīdu viedokļus un vēlmes, kas garantēs sabiedrības pozitīvu noskaņojumu pret publiskās varas pieņemtajiem lēmumiem un publisko varu kopumā, tā atvieglojot šo lēmumu izpildi. Tajā pašā laikā sabiedrības pārstāvjiem nevajadzētu realizēt savas intereses emocionālā formā (piemēram, rīkojot haotiskus piketus, demonstrācijas), bet gan dibinot vai iesaistoties jau esošās interešu grupās, kuras spētu nodrošināt lobēšanu kā normālu horizontālo (starp grupām) un vertikālo (grupas – publiskā vara, sabiedrība – grupas) dialogu.
Lai Latvijas sabiedrībā mēģinātu lauzt negatīvo priekšstatu par lobēšanu kā vienīgi nelikumīgu darbību, ir izskanējuši viedokļi, ka jēdzienam būtu vajadzīgs latvisks vārds, proti, interešu pārstāvniecība un interešu pārstāvis. Jāatzīmē, ka vārda “lobisms” latviskošana novestu pie citas problēmas. Vārdus “interešu pārstāvība” vai “pārstāvis” var sajaukt ar jēdzienu “interešu aizstāvis”, kas nereti arī gadās. Turklāt šis vārdu savienojums pilnībā neizsaka lobisma būtību, un šobrīd nav cita adekvāta vārda vai jaunvārda latviešu valodā. Ar vārda nomaiņu vien priekšstats kā par negatīvu parādību nemainīsies. Interešu aizstāvība (angļu val. interest advocacy) – tā ir grupas, organizācijas vai cilvēka apzināta darbība savu interešu piepildīšanā, kur viens no šīs darbības veidiem jeb efektīviem interešu aizstāvības instrumentiem ir lobēšana. Interešu aizstāvim (kas pilda advokāta funkcijas) ir personīga ieinteresētība un noteikts skatījums. Bet lobija funkcijas saistāmas ar konsultanta funkcijām, kad tiek veiktas kādas profesionālas darbības kāda interesēs.
Vārda latviskošana problēmu neatrisinās, tāpēc nopietnāk būtu jāpievēršas precīzas definīcijas publiskošanai un pozitīvu precedentu atspoguļošanai. Tikai tas mainīs sabiedrības attieksmi pret šo jēdzienu.

Aija Babre,

sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā

*Atbildes sniedza 38 respondenti vecumā no 23 līdz 50 gadiem – 21 sieviete, 17 vīrieši, 19 publiskajā un 19 privātajā sektorā strādājošie, gandrīz visiem (80,5%) ir augstākā izglītība.