Lai taisnība tiesā nenokavētu

Jau vairāk nekā pusgadu Latvijā strādā administratīvās tiesas. Atskatoties jāteic – kopumā sabiedrība ir sapratusi, kas ir administratīvās tiesas, un tās guvušas lielu atsaucību. Jo gan Administratīvajā rajona tiesā, gan arī Administratīvajā apgabaltiesā ir saņemts ievērojams administratīvo lietu skaits. 2003.gadā visās Latvijas tiesās kopā tika saņemtas 2120 administratīvās lietas, bet no 2004.gada 2.februāra līdz 21.jūlijam Administratīvajā rajona tiesā saņemtas jau 1336 lietas, savukārt Administratīvajā apgabaltiesā saņemtas 805 apelācijas kārtībā izskatāmās administratīvās lietas.
Statistika liecina, ka privātpersonas labprāt vēršas administratīvajā tiesā pēc tiesiskās aizsardzības. No vienas puses, ir gandarījums, ka sabiedrība uzticas administratīvajai tiesai un paļaujas uz to kā neatkarīgu un objektīvu institūciju, kas izšķirs nesaskaņas starp privātpersonu un valsti vai pašvaldību. No otras puses, lielais ienākušo administratīvo lietu skaits dara zināmas raizes. Tās attiecas uz administratīvā procesa pamatjautājumu – tiesām jānodrošina administratīvās lietas izskatīšana saprātīgā termiņā. Lietas izskatīšanas ilguma aspekts ir ļoti būtisks, jo jāņem vērā visiem juristiem labi zināmais teiciens, ka nokavēta taisnība ir noraidīta taisnība.
Par Administratīvo apgabaltiesu varu teikt, ka tās kapacitāte lietu izskatīšanai pēc iespējas īsākā termiņā tiek izmantota pilnībā. Pašreiz lieta, kas tiesā ienākusi blakus sūdzības kārtībā, tiek izskatīta vidēji vienā līdz divos mēnešos, savukārt lieta, kas ienākusi ar apelācijas sūdzību, tiek izskatīta vidēji sešu līdz astoņu mēnešu laikā.
Jāatzīst, izskatīšanas termiņi lietām, kas ienākušas ar apelācijas sūdzību, varētu būt divreiz īsāki. Šādu termiņu nodrošināšanu uzskatu par vienu no saviem, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja, uzdevumiem. Lai nodrošinātu lietu ātrāku izskatīšanu tiesā, gribu pievērst uzmanību diviem būtiskiem jautājumiem.
Pirmkārt, administratīvajā procesā ir paredzēta iespēja lietas izskatīt rakstveidā. Šāda procesuālā kārtība dod iespēju lietu izskatīt īsākā termiņā. Diemžēl prakse rāda, ka to gadījumu skaits, kad visi lietas dalībnieki piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, nav liels. Manuprāt, tas izskaidrojams ar to, ka rakstveida process ir jaunievedums tiesvedībā. Sabiedrība kā parasti piesardzīgi izturas pret visiem jauninājumiem, jo īpaši tik konservatīvā jomā kā juridisku strīdu izšķiršana tiesā. Domāju, ka, vēl vairāk nostiprinot uzticību tiesām un izskaidrojot sabiedrībai rakstveida procesa būtību un nozīmi, lietu izskatīšana rakstveidā ar laiku kļūs ierasta administratīvajā procesā, un tas perspektīvā ļaus lietas izskatīt ātrākā termiņā.
Otrkārt, lietu izskatīšanas termiņu šobrīd būtiski ietekmē tas, ka pilnībā nav nokomplektētas administratīvās tiesas. Administratīvajā rajona tiesā pašlaik strādā 12 tiesneši – astoņas tiesnešu vietas vēl nav aizpildītas. Administratīvajā apgabaltiesā pašlaik strādā deviņi tiesneši – četras tiesnešu vietas vēl ir brīvas. Šajā sakarībā atgādinu, ka 2004.gada 19.jūlijā ir izsludināts jauns konkurss uz vakantajām administratīvo tiesu tiesnešu vietām. Gribu aicināt Latvijas juristus, kas jūt sevī drosmi nokārtot tiesneša amata pretendentam paredzētos pārbaudījumus, kas jūt sevī aicinājumu būt par šīs prestižās profesijas pārstāvi, pieteikties konkursā. Varu teikt, ka darbs administratīvajā tiesā ikvienam dos nenovērtējamu iespēju arvien paaugstināt savu jurista profesionālo līmeni, tāpat tiesneša amats dos pastāvīgus un stabilus ienākumus. Turklāt darbs administratīvajā tiesā būs iespēja pretendentiem strādāt atvērtā, aktīvā un pozitīvi domājošā kolektīvā.

Aldis Laviņš, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs