Mantojums nestāv ceļā attīstībai

UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un Rīgas kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājs Andis Cinis žurnālistus informēja par atziņām Pasaules mantojuma komitejas 28.sesijā, kas no 28.jūnija līdz 7.jūlijam notika Sudžou pilsētā Ķīnā. Tajā tika izskatīts arī jautājums par stāvokli Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanā.
Komiteja atzinīgi novērtējusi Latvijas institūciju ieguldījumu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā un aizsardzības likuma ieviešanā. Darbojas RVC saglabāšanas un attīstības padome, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izstrādājusi “Vīziju 2020” un Rīgas dome sākusi RVC saglabāšanas un attīstības plāna izstrādi, tomēr debatēs vairākas komitejas dalībvalstis izteikušas nožēlu un neizpratni sakarā ar to, ka Latvija kā dalībvalsts ir nevērīgi izturējusies pret iepriekšējā sesijā pieņemto lēmumu par biroja ēkas “Saules akmens” augstuma samazināšanu.
Līdzīgās situācijās vairākas pasaules mantojuma vietas saskaņā ar Konvencijas noteikto procedūru šajā sesijā tikušas iekļautas apdraudēto pasaules mantojuma vietu sarakstā. Daudziem par pārsteigumu tajā ierakstīta arī Ķelnes katedrāle. Izrādās: slavenajai celtnei gan nekādas briesmas nedraud, bet sakarā ar daudzām augstceltnēm, kas jau uzbūvētas un tiek vēl plānotas, ievērojami mainās šī unikālā kultūras pieminekļa ainaviskais ietvars.
Jautājumā par stāvokli Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā Norvēģija kā Pasaules mantojuma komitejas dalībvalsts ierosinājusi Latvijai vēlamos labojumus. Sesijā pieņemtajā lēmumā komiteja aicina valsti un pašvaldību ciešā sadarbībā pabeigt un ieviest Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu un nodrošināt visaptverošu vietas skatījumu, ievērot pilsētplānošanas stratēģiju un garantēt pilnīgu pilsētvides pārraudzību. Latvijai kā dalībvalstij tiek izvirzīta prasība rūpīgāk izvērtēt visus turpmākos projektus Pasaules mantojuma vietā un aizsardzības zonā un līdz 2005.gada 1.februārim sagatavot aktualizētu ziņojumu Pasaules mantojuma centram.
Latvijas presē izskanējušos nekorektos apgalvojumus, ka UNESCO institūcijas tagad mums mēģina uzspiest savas prasības, gluži kā to agrāk darīja Maskava, Dace Neiburga kategoriski noraidīja:
– UNESCO ir starpvaldību organizācija, kurā valstis apvienojas pilnīgi brīvprātīgi un uzņemas kopīgas saistības. Kultūras mantojuma saglabāšana ir viena no sadarbības jomām. Tieši katras valsts materiālās un nemateriālās kultūras mantojums ir pasaules kultūras daudzveidības pamats. Ja nav pietiekami izdiskutētas un saskaņotas mantojuma saglabāšanas un pilsētu attīstības koncepcijas, mantojuma sargātāju intereses arvien nonāk konfliktā ar pilsētu attīstības interesēm. Līdzīgas problēmas pastāv visur, un iepriek-šējos gados bīstamas situācijas veidojušās arī Atēnās, Vīnē, Lībekā, Londonā, Berlīnē un daudzās citās pilsētās. UNESCO nostādne ir skaidra: kopīgs mantojums – dalīta likumdošana. Jebkura dalībvalsts ar savas valsts likumiem sargā kultūras mantojumu, apzinoties, ka tā ir visas pasaules kultūras bagātība.
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas rezolūcijā dalībvalstis tiek aicinātas veicināt kvalitatīvas mūsdienu arhitektūras attīstību, kas respektētu pagātni un harmoniski iekļautos vidē.
Juris Dambis atgādināja, ka Pasaules mantojuma komitejas lēmumi pamatojas uz starptautisko konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un tie ir saistoši visām dalībvalstīm. Konvencija ir augstākā līmeņa valstu vienošanās par kopīgu atbildību to kultūras un dabas objektu aizsardzībā, ko pašas dalībvalstis lūgušas atzīt par universālu vērtību. Šī vienošanās ir katras dalībvalsts godavārds.

UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 28. sesijā pārstāvēta arī Latvija kā 178 pasaules valstu sadarbības partnere		Andis Cinis, Juris Dambis un Dace Neiburga Foto no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas