Ārzemju presē

Krievu “Pravda.ru” publicēts materiāls ar nosaukumu “Vai Latvija un Igaunija ir Krievijas “Melnā PR” upuri?”. Raksta autors īsi atgādina EDSO rezolūciju par nacionālo minoritāšu stāvokli, uzsverot, ka tā turklāt ir pieņemta mīkstinātā formā, bez atsauces uz Baltijas valstīm. Materiāls pievēršas Latvijas un Igaunijas amatpersonu reakcijai uz šo rezolūciju, izsakoties par Krievijas mēģinājumiem “nomelnot” Latvijas un Igaunijas tēlu starptautiskās sabiedrības acīs. Autors min Arta Pabrika, Riharda Pīka vārdus Latvijas sakarā un Eiroparlamenta deputātu, bijušo ārlietu ministru Tomasu Hendriku Ilvesu, atsaucoties uz Igauniju.

•

Vācu “Merkur” publikācijā “Mežonīgie austrumi” raksta, ka ne tikai ekonomikas lietās, bet arī attiecībā uz vēsturisko pieredzi jaunās un vecās ES dalībvalstis esot viena otrai svešākas, nekā vajadzētu. “Jau tagad veco dalībvalstu pilsoņu lielākā daļa ir zaudējusi ticību ES paplašināšanas un padziļināšanas jēgai. Viņiem Eiropas Savienība saistās ar strīdiem, blokādēm, nacionālo egoismu un atsvešinātību no pilsoņiem.” Abās pusēs ar ekonomisko nedrošību saistītajām “bailēm, ka nespēs izturēt konkurenci, kas austrumos ir vēl izteiktāka”, klāt nākot ilgajā atšķirtības laikā izveidojusies atsvešinātība arī kultūras ziņā.

•

Krievijas “Nezavisimaja gazeta” raksta, ka Apvienoto Nāciju Organizācija nolēmusi nosūtīt uz Minsku īpašu ziņotāju, kurš sagatavos atskaiti par cilvēktiesību pārkāpumiem un pirmām kārtām par noslēpumaini pazudušajiem cilvēkiem Baltkrievijā. Tas notiks, pamatojoties uz ANO rezolūciju par augstu Baltkrievijas amatpersonu saistību cilvēku pazušanā, prasot šo amatpersonu atstādināšanu no ieņemamajiem amatiem. Minskas reakcija uz rezolūciju bijusi sakāpināta, un, pēc neoficiāliem avotiem, valdība negatavojas izsūtīt ANO īpašajam ziņotājam Adrianam Severinam uzaicinājumu, kas viņam nepieciešams, lai varētu sākt uzdevuma izpildi. Tas rakstīts materiālā “Rietumi pievēršas Lukašenko”.

•

Zviedru “Dagens Nyheter” publikācijā “Atbrīvots, bet nesaņēmis piedošanu” raksta, ka Lielbritānijas premjerministram Tonijam Blēram nav jāuzņemas personiska atbildība par to, ka Irākas kara pamatmotīvi izrādījušies aplami. Proti, draudi no Sadāma Huseina režīma nekad nav bijuši akūti. Daudzu vēlētāju acīs Blērs tomēr esot zaudējis savu vislielāko politisko kapitālu – personisko uzticamību – un tiekot uzskatīts par negodīgu politiķi.

•

Amerikas “The Washington Times” raksta, ka Starptautiskais Sarkanais Krusts izteicis aizdomas, ka ASV dažādās pasaules vietās varētu turēt ieslodzījumā cilvēkus, par kuru atrašanos šajās vietās oficiāla informācija netiek sniegta ne Starptautiskā Sarkanā Krusta organizācijai, ne kādam citam. Baltais nams noliedzis šādu iespēju, apgalvot, ka visos ieslodzīto (karagūstekņu) jautājumos notiek cieša sadarbība ar minēto organizāciju. Strīdīgs esot jautājums par terorismā apsūdzētajiem, taču “humānu iemeslu dēļ” Sarkanajam Krustam būtu jānodrošina pieeja visiem ieslodzītajiem.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem