Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Komerclikuma ietekme uz valsts un pašvaldības uzņēmumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.07.2004., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91160

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latviešu un somu kultūru krustpunktos

Vēl šajā numurā

15.07.2004., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Komerclikuma ietekme uz valsts un pašvaldības uzņēmumiem

JAUJA.PNG (83656 bytes)
Helmuts Jauja
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

No Komerclikuma reformai pakļautajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) var izcelt atsevišķas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) grupas, kurām likumdevējs ir noteicis no vispārīgajiem noteikumiem atšķirīgu pārreģistrācijas kārtību un termiņus. Viena no šādām grupām ir valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).
Jāatgādina, ka ir runa par atšķirīgām uzņēmējdarbības formām, kuru vienojošā pazīme ir tā, ka vienīgais uzņēmuma īpašnieks vai uzņēmējsabiedrības dalībnieks (akcionārs) ir attiecīgi valsts vai pašvaldība. Šajā grupā jānošķir valsts un pašvaldības uzņēmumi kā patstāvīga uzņēmējdarbības forma no valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrībām (būtībā ir runa par vienu no uzņēmējdarbības veidiem – statūtsabiedrībām, vēl precīzāk – par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām). Tas ir būtiski tādēļ, ka likums paredz atšķirīgu regulējumu valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī valsts vai pašvaldības statūtsabiedrībām. Diemžēl praksē dažreiz ar terminu “valsts uzņēmums” vai “pašvaldības uzņēmums” tiek domāta jebkura uzņēmējdarbības forma, kuras “īpašnieks” ir valsts vai pašvaldība (t.sk. statūtsabiedrības). Un šāds izpratnes trūkums var izrādīties kavējošs faktors juridisko jautājumu risināšanā.

Termiņš

Ar pēdējiem grozījumiem Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā pārreģistrācijas termiņš tika pagarināts valsts un pašvaldību uzņēmumiem (sākotnēji tas bija noteikts līdz 2003.gada 31.decembrim), savukārt samazināts valsts un pašvaldību statūtsabiedrībām (sākotnēji – 2004.gada 31.decembris). Šobrīd vienotais pārreģistrācijas termiņš valsts un pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir 2004.gada 31.oktobris. Tas attiecas arī uz tiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kam ir bezpeļņas organizācijas statuss un sākotnēji nebija noteikts konkrēts pārreģistrācijas termiņš.

Varianti

Līdz likumā noteiktā termiņa beigām valsts un pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību): 1) pārreģistrē komercreģistrā kā kapitālsabiedrību; 2) pārveido par tiešās pārvaldes iestādi; 3) pārveido par nodibinājumu vai 4) likvidē. Variants, kas paredz uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārveidošanu par tiešās pārvaldes iestādi, nav nejaušs, un Komerclikuma reforma dod iespēju sakārtot valsts pārvaldes institucionālo struktūru. Daudzi valsts un pašvaldības uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), lai arī pēc formas dibināti kā uzņēmējdarbības subjekti, faktiski veic valsts pārvaldes funkcijas vai sniedz publiskus pakalpojumus. Pirms lēmuma pieņemšanas par pārreģistrāciju arī būtu izvērtējamas attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) veiktās funkcijas, un lēmums par pārreģistrāciju komercreģistrā pieņemams tikai tādā gadījumā, ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbība atbilst uzņēmējdarbības definīcijai.
Likums tieši noteic, ka lēmumu par valsts uzņēmuma pārreģistrāciju pieņem Ministru kabinets, savukārt par pašvaldības uzņēmumu lemj pašvaldības dome (padome). Valsts un paš-valdību statūtsabiedrību pārreģistrācijai savukārt formāli būtu pietiekami ar statūtsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja lēmumu. Tomēr, ņemot vērā, ka pārvaldes iestādes un nodibinājuma izveidošana, kā arī sabiedrības darbības izbeigšana (likvidācija) pārsniedz kapitāla daļu turētāja kompetenci, konceptuāls lēmums par statūtsabiedrības turpmāko likteni būtu jāpieņem attiecīgi Ministru kabinetā vai pašvaldības domē (padomē). Attiecībā uz valsts statūtsabiedrībām uz to tieši norāda arī Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojuma nr.204 “Par koncepciju “Par valsts un pašvaldību aģentūru izveidi”” 2.1., 2.2. un 2.3.punkts. Tādēļ viens no dokumentiem, kas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā, pārreģistrējot valsts statūtsabiedrību, ir Ministru kabineta lēmums par attiecīgās sabiedrības turpmāko statusu.

Pārreģistrācijas kārtība

Valsts un pašvaldību statūtsabiedrību pārreģistrācija būtiski neatšķiras no privāto statūtsabiedrību pārreģistrācijas kārtības. Būtiskākās atšķirības ir pārreģistrācijas lēmuma pieņemšanas kārtība sabiedrībā (lēmumus pieņem kapitāla daļu turētājs, ņemot vērā attiecīgi Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) konceptuālo lēmumu), kā arī sabiedrības statūtu teksts (izstrādājot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statūtus, ir jāņem vērā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumiem Nr.710 un Nr.728 apstiprināto tipveida statūtu noteikumi). Savukārt valsts uzņēmuma un pašvaldības uzņēmuma pārveidošanai par kapitālsabiedrību netiek piemēroti KCL noteikumi (kā tas ir privāto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārveidošanas gadījumā), bet pārveidošana notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”.

Bezpeļņas uzņēmumu rezerves fonds

Ja tiek lemts par tāda valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārreģistrāciju, kuram ir bezpeļņas organizācijas statuss, papildus citiem lēmumiem ir jālemj par rīcību ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) rezerves fondu (ja tāds ir uzkrāts). Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 pants paredz divas iespējas: 1) rezerves fondu ieskaitīt pamatkapitālā, attiecīgi palielinot katras kapitāla daļas nominālvērtību, vai arī 2) rezerves fonda apmērā izveidot speciālo rezervi. Ja rezerves fonds tiek ieskaitīts valsts vai pašvaldības statūtsabiedrības pamatkapitālā, ir veicama pamatkapitāla palielināšana likumā noteiktajā kārtībā, un pārreģistrācijai iesniedzamie dokumenti jāpapildina ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem. Savukārt valsts vai pašvaldības uzņēmuma rezerves fondu ieskaita veidojamās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 8.pantā noteikto pamatkapitāla noteikšanas kārtību. Jāatceras, ka, pārveidojot uzņēmumu, topošās kapitālsabiedrības pamatkapitāls var tikt noteikts vai nu: 1) ar t.s. grāmatvedības metodi – no pārveidojamā uzņēmuma bilances aktīvu kopsummas atskaitot kreditoriem maksājamo parādu kopsummu, vai arī 2) pārvērtējot uzņēmuma mantu saskaņā ar likumu “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu objektu novērtēšanas kārtību”.

Cik ātri var pārreģistrēties?

Atšķirībā no KCL likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” pārveidošanas procedūrai neparedz termiņus, kas būtu jāievēro pirms reorganizācijas reģistrēšanas (piemēram, KCL paredz, ka, pārveidojot sabiedrību, reģistrācijas pieteikumu var iesniegt ne agrāk kā trīs mēnešus no dienas, kad ir publicēts sludinājums par reorganizāciju). Tādēļ uzņēmuma pārveidošanai nepieciešamais laiks galvenokārt ir atkarīgs no organizatoriskiem apstākļiem. Izvērtējot līdzšinējo praksi, var secināt, ka laika sprīdis starp lēmuma pieņemšanu par uzņēmuma pārveidošanu par kapitālsabiedrību līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai svārstās plašā diapazonā. Dažos uzņēmumos pārveidošanas process ir prasījis nedaudz vairāk par vienu mēnesi, bet atsevišķos uzņēmumos nepieciešamās procedūras ir veiktas pusgadu. Tas nozīmē, ka joprojām ir pietiekami daudz lai

ka, lai līdz pārreģistrācijas termiņa beigām pārreģistrētu gan valsts un pašvaldības statūtsabiedrības, gan arī valsts un pašvaldības uzņēmumus.

Helmuts Jauja,

Uzņēmumu reģistra Tiesību piemērošanas nodaļas vadītājs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!