Cik maksā elektrība Latvijā un citur Eiropā

Elektroenerģija Latvijā nav dārga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par elektrību un gāzi Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm jāmaksā ļoti maz, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Latvijā lētākā elektroenerģija

Latvijā mājsaimniecībām par elektrību 2003. gada 31. decembrī bija jāmaksā 5,81 eiro par 100 kilovatiem. Tā ir zemākā cena Eiropā. Nedaudz vairāk – 7,35 eiro – elektrība maksā Igaunijā. Tomēr zemas elektroenerģijas cenas nav tikai jauno ES dalībvalstu prioritāte. Salīdzinoši zemas cenas elektroenerģijai ir arī Grieķijā un Itālijā. Tur 100 kilovatu elektrības mājsaimniecībām jāpērk attiecīgi par 8,3 un 9,47 eiro.
Savukārt dārgākā elektroenerģija ir Norvēģijā. Tur par 100 kilovatiem mājsaimniecības maksā septiņas reizes vairāk nekā Latvijā – 44,77 eiro. Dārga elektroenerģija ir arī Dānijā un Zviedrijā – attiecīgi 32,98 un 31,68 eiro.
Tomēr, salīdzinot cenas Latvijā un citviet Eiropā, jāņem vērā, ka iedzīvotājiem ir dažādi ienākumi. Proti, lai gan kādā valstī elektroenerģija maksā dārgāk, iedzīvotājiem izmaksas nešķiet tik lielas. Lai cenas būtu vienkāršāk salīdzināmas, statistikā tiek izmantots pirktspējas paritātes standarts (PPS) – iedomāta naudas vienība, kurā, salīdzinot cenas, tiek ņemta vērā iedzīvotāju pirktspēja.
Salīdzinot elektrības cenas PPS, var redzēt, ka zemākā cena par elektroenerģiju ir Itālijas un Grieķijas iedzīvotājiem (attiecīgi 9,88 un 10,32 PPS). Salīdzinoši zemas cenas ir arī Kiprā, Igaunijā un Latvijā (attiecīgi 13,25, 13,38 un 13,99 PPS). Tātad, arī ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, Latvijā elektroenerģija maksā maz.
Jāatzīmē, ka elektroenerģijas cenas Latvijā pieauga 2004. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ja informācija būtu apkopota vienu dienu vēlāk – elektroenerģijas izmaksas Latvijā būtu nedaudz augstākas. Salīdzinot ar 2003. gadu, elektroenerģijas tarifi pieauguši vidēji par 12,7%. Līdz ar tarifu izmaiņām iedzīvotājiem par elektrību jāmaksā par 15% vairāk, jo tarifs palielinās no 3,9 līdz 4,5 santīmiem par kilovatstundu.

Brīva konkurence – izdevīgāki noteikumi

Viens no argumentiem, kas tika izmantots pirms iestāšanās ES, bija elektroenerģijas tirgus atvēršana. Komentējot iespējamās izmaiņas energoresursu cenām pēc iestāšanās ES, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma stāsta, ka iedzīvotāji tirgus atvēršanu īpaši nejutīs (pilnu intervijas tekstu skat. 23.05.2003. “LV” Nr. 77 (2842) pielikumā “Eiropas Vēstis” – “Brīvas konkurences apstākļos energoresursi nebūs būtiski lētāki”). “ES dalībvalstu pieredze rāda, ka pēc tirgus atvēršanas tikai aptuveni 5% mājsaimniecību maina energoresursu piegādātājus. Jāsaprot, ka piedāvātā cena par elektroenerģiju nevar strauji krist, jo mēs maksājam ne tikai par elektrību kā preci, bet arī par elektrības infrastruktūru, proti, par to, ka tā tiek nogādāta līdz konkrētam dzīvoklim. Divas trešdaļas maksājuma summas veido samaksa tieši par elektrības infrastruktūru. Pieredze rāda, ka brīvas konkurences apstākļos kāds piegādātājs var piedāvāt lētāk pašu elektrību, bet infrastruktūras izmaksas paliek nemainīgas. Līdz ar to redzams, ka iespējamās cenu izmaiņas ir minimālas. Tomēr brīvas konkurences apstākļos ļoti bieži elektroenerģijas piegādātāji piedāvā daudz izdevīgākus piegādes līguma noteikumus, kas mājsaimniecībām ir ieguvums.”

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Cik maksā 100 kilovatu elektrības (mājsaimniecībām 31.12.2003.)

Avots: Eurostat