Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Aizpērn uz simt mājsaimniecībām bija 58 mobilie tālruņi, pērn – jau 85. Taču tie nav vienīgie modernie ilglietošanas priekšmeti, kas iekaro arvien lielāku lomu mūsu dzīvē. Kopainu par mājsaimniecību sadzīves komforta līmeni raksturo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie Mājsaimniecību budžetu pētījuma dati par ilglietošanas priekšmetiem mājsaimniecībās pērn. Modernu ilglietošanas preču skaits mājsaimniecībās labi raksturo to materiālo labklājību un ļauj spriest par sadzīves komforta līmeni, izglītošanās un kultūras vajadzību apmierināšanas, kā arī brīvā laika pavadīšanas iespējām. Skaidrojot pētījuma būtību, CSP Mājsaimniecības budžetu statistikas daļa precizē, ka uzskaitīti tie mājsaimniecībai piederošie ilglietošanas priekšmeti, kas bija lietošanas kārtībā.
Visizplatītākā ilglietošanas prece Latvijas mājsaimniecībās ir televizors. Daudzām mājsaimniecībām pieder vairāk nekā viens tālrādis. Vislielākais televizoru skaits vidēji uz 100 mājsaimniecībām ir Rīgā (130), mazākais – Latgales reģiona mājsaimniecībās (106). Salīdzinot televizoru skaitu dažādās sociālekonomisko grupu mājsaimniecībās, secināts, ka vidēji uz 100 uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībām ir 148 televizori, algotu darbu strādājošo mājsaimniecībām – 125, bet pensionāru mājsaimniecībām – 101. Otrs populārākais ir ledusskapis, kas darbojas teju katrā mājsaimniecībā.
Pērn pieaugusi mājsaimniecību nodrošinātība ar tādiem elektroniskās saziņas līdzekļiem kā mobilie telefoni un datori. 2002.gadā vidēji uz 100 mājsaimniecībām bija 13 datori, bet 2003.gadā – 19, mobilo telefonu skaits attiecīgi pieaudzis no 58 uz 85. Tātad aizvadītajā gadā mobilais tālrunis kļuvis par trešo izplatītāko ilglietošanas preci pēc televizora un ledusskapja. Protams, vērtējot reģionus atsevišķi, ir būtiskas atšķirības. Piemēram, Rīgā uz 100 mājsaimniecībām ir 105 mobilie tālruņi, Kurzemē – 90, Vidzemē – 76, Zemgalē – 67, bet Latgalē 60. Savukārt Latgalē uz 100 mājsaimniecībām ir 91 ledusskapis.
Pilsētu mājsaimniecības ir labāk apgādātas ar automātiskajām veļas mazgājamām mašīnām, putekļu sūcējiem, mūzikas centriem, datoriem, mobilajiem telefoniem un daudziem citiem sadzīves priekšmetiem. Toties lauku mājsaimniecībās salīdzinoši vairāk ir vieglo automašīnu, velosipēdu, satelītantenu un radioaparātu.
Vidēji uz 100 mājsaimniecībām Latvijā aizvadītajā gadā bija 37 vieglās automašīnas. Starp pilsētām un laukiem, kā arī starp dažādiem reģioniem nebija vērojamas lielas atšķirības skaita ziņā. Krasas atšķirības vērojamas, ja salīdzina automobiļu skaitu dažādu sociālekonomisko grupu mājsaimniecībās. Tā, piemēram, uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās to skaits ir uz pusi lielāks (76) nekā valstī vidēji, pašnodarbināto lauksaimniecībā mājsaimniecībām pieder 65, turpretī uz 100 pensionāru mājsaimniecībām ir tikai 13 vieglās automašīnas.
Vislabāk apgādātas ar ilglietošanas precēm ir Rīgas reģiona mājsaimniecības, bet vismazāk – Latgales reģiona, kur mājsaimniecību ienākumi ir viszemākie.