Plāna izstrādes laikā valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši tiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus. Tāpat noteikti pasākumu izpildes termiņi, norādot iespējamo pasākumu izpildes intervālu. Kopumā plānam ir 25 pielikumi, reglamentējot pasākumus, piemēram, bīstamo vielu noplūdes, terorisma, transporta avāriju, cilvēku, mājlopu un augu masveida saslimšanas un sevišķi bīstamu infekciju gadījumos u.c.
Paredzēts, ka plāns tiks precizēts katru gadu, ņemot vērā valsts aizsardzības sistēmas attīstību un iespējamo draudu analīzi.

Noteikumi paredz, ka nacionālie eksperti laikposmā, kad viņi ir norīkoti darbā ES institūcijās, lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi no darba devēja Latvijā un rīkojas tikai ES institūciju interesēs, ja ES tiesību akti neparedz citādi.
Atgriežoties Latvijā no darba ES institūcijās, nacionālajam ekspertam Latvijā tiks nodrošinātas tiesības ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu darbu (amatu). Atbildīgā institūcija par informācijas apriti un koordināciju, kas saistīta ar nacionālā eksperta norīkošanu darbā un atsaukšanu no darba ES institūcijā, būs Valsts kancelejas Eiropas lietu birojs, kas uztur un aktualizē attiecīgu datu bāzi.
Noteikumos reglamentēta konkursu izsludināšanas un vērtēšanas kārtība. Tāpat noteikumi paredz, ka darba devējs Latvijā saglabā nacionālā eksperta mēneša darba algu (mēnešalgu) un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas laikposmā, kad nacionālais eksperts strādā ES institūcijā, ja ES tiesību akti neparedz citādi.
Vienlaikus valdība akceptēja grozījumus Valsts civildienesta likumā un Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā. Grozījumi Valsts civildienesta likumā paredz, ka ierēdnim, specializētā civildienesta ierēdnim vai ierēdņa amatā ieceltam profesionālā dienesta karavīram, kuru norīko darbā ES institūcijās, saglabā mēnešalgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ierēdņa vai ierēdņa amatā iecelta profesionālā dienesta karavīra norīkošana darbā Eiropas Savienības institūcijās nav uzskatāma par komandējumu Valsts civildienesta likuma izpratnē. Savukārt grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā nosaka kārtību, kādā tiek ieskaitīti Ārlietu ministrijas pārziņā diplomāti, kas norīkoti darbā ES institūcijās, paredzot, ka ar šiem diplomātiem netiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības un viņiem tiek maksāta mēnešalga un piemaksa par diplomātisko rangu visu norīkošanas periodu.

Tas paredz, ka aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras mērķis ir sekmēt izglītības, tālākizglītības un zinātnes attīstību un politikas īstenošanu, veikt starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu ieviešanā un nodrošināt Eiropas Savienības programmu, pirmsstrukturālo, strukturālo un citu finanšu instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu ieviešanu.
Aģentūrai noteiktas šādas funkcijas: aģentūras atbildībā nodoto programmu un projektu koordinēšana, vadība, ieviešana, uzraudzība un kvalitātes kontrole; Eiropas Kopienas izglītības programmas “Leonardo da Vinci” darbības Latvijā nodrošināšana; Latvijas dalības nodrošināšana Eiropas Kopienas starpvalstu nacionālo profesionālās orientācijas resursu centru tīklā; citu izglītības un mūžizglītības programmu un projektu realizācija atbilstoši līgumiem ar Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vadības un ārvalstu institūcijām; otrā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu ieviešanā.
Aģentūru vada direktors, kurš izdod pārvaldes lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. Aģentūras finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumi (ieskaitot ieņēmumus no aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem), ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, ziedojumi un dāvinājumi.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas lauksaimniekiem tiks piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts, ņemot vērā to, ka atbalsta maksājumi Latvijā tiek ieviesti ar vienotā platības maksājuma shēmas starpniecību.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai ietver platības maksājumus (vienoto platības maksājumu, laukaugu platības maksājumu un lopbarības platības maksājumu), kā arī papildu valsts tiešos maksājumus par liellopiem un aitu mātēm, piena kvotas tonnu, zālāja un linu sēklām un kartupeļu cieti.
Noteikumiem pievienoti iesniegumu veidlapu paraugi.

Noteikumi paredz kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, kā arī transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes.
Tāpat noteikts, kādos gadījumos un kādā kārtībā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi (piemēram, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā), kā arī personas, kuras ir tiesīgas nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz šo pārbaudi. Noteikumos uzskaitīti gadījumi, kuros pirmstermiņa pārbaudes izdevumus sedz transportlīdzekļu vadītājs vai trešā persona.
Noteikumos reglamentēta arī kārtība, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.
Šie noteikumi neattiecas uz velosipēdu un mopēdu vadītājiem.