Prezidentūru ES pārņēmusi Nīderlande

Slavas dziesmas Īrijai

Noslēdzot prezidentūru, Īrija izpelnījusies uzslavu, jo panākusi sarežģītu vienošanos par ES konstitucionālo līgumu. Dalībvalstu galotņu sanāksmē 17. un 18. jūnijā gan neizdevās vienoties par Eiropas Komisijas (EK) prezidentu. Bet pēdējās savas prezidentūras dienās Īrija tomēr sasauca vēl vienu tikšanos un pēc īsas – aptuveni pusstundu ilgas tikšanās – paziņoja, ka ir vienojušies par Romāno Prodi pēcteci. Pēdējā pusgada laikā bieži tika uzsvērta Īrijas premjerministra Bērtija Aherna prasme panākt kompromisu. Viņam to izdevās pierādīt arī savas valsts prezidentūras laikā.

No kreisās: Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi un Nīderlandes karaliene Beatrikse šā gada 1.jūlijā Hāgā Eiropas Komisijas audiovizuālās bibliotēkas foto

Protams, Īrijas prezidentūras laiks iezīmē vēl kādu Latvijai būtisku notikumu – šā gada 1. maija vērienīgā paplašināšanās, uzņemot ES rindās desmit jaunas dalībvalstis, tajā skaitā arī Latviju.
Būtisks solis Īrijas prezidentūras laikā sperts arī saistībā ar Horvātijas centieniem kļūt par ES dalībvalsti – jūnijā tika pasludināts, ka Horvātija oficiāli kļuvusi par kandidātvalsti. Iestāšanās sarunas sāksies 2005. gadā. Horvātija vēlas oficiāli iestāties ES jau 2007.gadā, kad iecerēta Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana.
Bez jau minētajiem svarīgajiem Īrijas prezidentūras panākumiem progress panākts arī tādās nozarēs kā tieslietas, drošības jautājumi, cīņa pret terorismu, kā arī ekonomika, sociālie jautājumi u.c.

Nīderlande pierādīs, ka ES var veiksmīgi darboties

Savukārt viens no galvenajiem Nīderlandes prezidentūras mērķiem ir pierādīt, ka paplašinātā, nu jau 25 valstu Savienība, spēj sekmīgi darboties, lekcijā pagājušajā nedēļā, 2. jūlijā, sacīja Nīderlandes vēstnieks Roberts Šudenboms (Robert Schuuddeboom). Arī Nīderlandes ārlietu ministrs Bernards Bots (Bernard Bot), sakot runu 23. jūnijā Briselē, teica: “Savienībai ir jāmācās strādāt efektīvi un stabili 25 valstu sastāvā. (..) Par visai grūtu uzdevumu šādos apstākļos uzskatāma labu organizatorisko un vadības spēju nodrošināšana, kā arī ātra un efektīva palīdzības sniegšana jaunajām dalībvalstīm, iejūtoties lēmumu pieņemšanas procesā.”
2004. gada otrajā pusē ES gaidāmi svarīgi notikumi – darbu sāks jaunais Eiropas Parlaments, tiks iecelta jauna EK. Tāpēc prezidējošā valsts īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai jaunās dalībvalstis veiksmīgi iekļautos lēmumu pieņemšanā. Kā sacīja vēstnieks, šim nolūkam jau īstenoti daudzi uzdevumi ES integrācijas procesu gaitā. Piemēram, notikušas aktīvas diskusijas ar jauno dalībvalstu ministriem un ierēdņiem, rīkoti kursi, pieredze sniegta arī neformālās sarunās. Vēstnieks arī aicināja jaunās dalībvalstis, iekļaujoties ES lēmumu pieņemšanā, pārāk zemu nenovērtēt koleģialitātes gaisotni, kas valda ES valstu starpā.

Nīderlandes piecas prioritātes

Nīderlande kā ES prezidējošā valsts izvirzījusi sev piecas prioritātes, starp tām – veiksmīgas turpmākas Savienības paplašināšanās nodrošināšana, turpmāka attīstība brīvības, drošības un tieslietu jomā, efektivitāte ES ārlietās, noturīga izaugsme un jaunā finanšu perspektīva.

Nīderlandes ārlietu ministrs skaidro, ka “mēs grasāmies pabeigt sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju. Savukārt lēmums par sarunu uzsākšanu ar Turciju ir jāpieņem decembrī”. Tas nozīmē, ka šā gada beigās beidzot varētu kļūt skaidrs, vai Turcija tuvākajā laikā varētu iestāties ES. No vienas puses, tiek norādīts, ka Turcija varētu iekļauties ES, izpildot visus politiskos un ekonomiskos kritērijus, kas valstij tiek izvirzīti, lai pievienotos Savienībai, no otras puses, tiek norādīts uz Turcijas atšķirīgo kultūras un reliģisko mantojumu, kas tai varētu liegt iestāšanos ES.
Nīderlande arī sola, ka aktīvi tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar terorismu – tā finansēšanas apkarošanu, tieslietu un iekšlietu paketes īstenošanu, kas ietver ciešāku sadarbību izlūkdienestu starpā. B. Bots arī piebilst, ka Nīderlande centīsies “virzīties tālāk, saskaņojot bēgļu un migrācijas politikas jautājumus, tiesu iestāžu un policijas sadarbības jautājumus”.
Savukārt ārlietu jomā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta daudzpusējai sadarbībai starp valstīm, kas ir neatņemama ES drošības stratēģijas sastāvdaļa. Daudzpusējas sadarbības nepieciešamību īpaši parādījusi Irākas problēma, teica Nīderlandes vēstnieks. Konkretizējot ārlietu jautājumus, Nīderlandes ārlietu ministrs saka: “Runājot par sadarbību ar trešajām valstīm, galvenokārt jāakceptē attiecības ar Āziju. (..) ES neapšaubāmi ir ieinteresēta būt labās attiecībās ar Āzijas valstīm un strauji attīstošos tirgus ekonomiku šajās valstīs. (..) Augstā līmeņa sanāksmēs ar Krieviju un Ukrainu ES radīs iespēju nostiprināt un veicināt turpmākās attiecības ar šiem lielajiem kaimiņiem. Mēs mēģināsim rast risinājumus tā saucamajiem iesaldētajiem konfliktjautājumiem attiecībā uz Austrumeiropu un Dienvidkaukāza valstīm.”
Prezidentūras laikā Nīderlande gatavojas pievērsties arī finanšu perspektīvai 2007. – 2013. gadam. Solīts, ka prezidējošā valsts nopietni strādās, lai sarunas dalībvalstu starpā būtu sekmīgas. “Prezidentūras laikā strādāsim, lai pieņemtu vadlīnijas un principus šajā sfērā ar mērķi pabeigt sarunas laikā – 2005.gadā,” teica B. Bots. Jau tagad starp dalībvalstīm jaušamas sadursmes nākamās finanšu perspektīvas sakarā. Tas nozīmē, ka Nīderlandes apņemšanās nebūs vienkārši īstenojama.
“Šis ir vēsturisks gads Eiropai, un šī ir vēsturiska prezidentūra Nīderlandei kaut vai tādēļ, ka, visticamāk, tā būs pēdējā prezidentūra tradicionālajā formā. Mūsu centieni realizēt mērķus ir pietiekami ambiciozi, mūsu prāti ir noskaņoti reālistiski,” saka Nīderlandes ārlietu ministrs.

Nīderlandes prezidentūras logo