Vai doktordesa ir doktordesa?

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienības (LPTAS) dibinātā Latvijas Kvalitātes padome (LKP) nule jau otro reizi organizēja pārtikas kvalitātes skati “Doktordesas kvalitātes salīdzināšana”. Skatē tika izvērtēti 19 Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu izstrādājumi, kas tiek tirgoti ar nosaukumiem “Doktora desa” vai “Doktordesa”. Ekspertu komisija, kuras sastāvā bija Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācijas, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Latvijas Lauksaimniecības universitātes un gaļas pārstrādes uzņēmumu pārstāvji, vērtēja desu sastāva kvalitāti un atbilstību marķējumam. Lai noteiktu šos rādītājus, tika veikti izstrādājumu paraugu sensorie, mikrobioloģiskie un fizikāli ķīmiskie izmeklējumi.
Pētījuma rezultāti gan iepriecina, gan rada vielu pārdomām. Proti, pirmkārt, konstatēts, ka visi doktordesas paraugi atbilst pārtikas nekaitīguma kritērijiem. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs var bez bažām lietot šīs desas uzturā. Otrkārt, vairāku uzņēmumu produkcijas kvalitāte salīdzinājumā ar iepriekšējās, 2002. gadā notikušās skates rezultātiem ir uzlabojusies. Bet, treškārt, jāsecina, ka ar doktordesas vārdu Latvijas tirgū sastopami sastāva ziņā pilnīgi atšķirīgi izstrādājumi. Un tas savukārt nozīmē vienota standarta trūkumu.
Skates rezultātus LKP apkopoja tabulā, kurā izstrādājumi sagrupēti, ņemot par pamatu produkta sastāva atbilstību marķējumā deklarētajam. Tādējādi tika izveidotas trīs grupas: desas, kuras atbilst marķējumā deklarētajam, desas, kuru sastāvā konstatētas novirzes no deklarētā, un, visbeidzot, marķējuma tekstam neatbilstošas doktordesas. Patērētāju vērībai tika piedāvāti arī citi grupu nosaukumi: “Lieto droši”, ”Neatbilst doktordesai (satur cieti)”, “Neatbilst standartam (paaugstināts sāls un mitruma procents)” un “Riskē”. Produkcijas salīdzinājums radījis kategoriskus gaļas pārstrādātāju iebildumus. Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācijas pārstāvis ekspertu komisijā Harijs Sproģis aizrādīja, ka skates nolikumā nav bijis kritēriju, kas ļautu noteikt labas vai sliktas doktordesas rādītājus. Taču LTA projektu vadītāja Sandra Tarabrina uzsvēra: patērētājam ir tiesības zināt, ko viņš pērk. Arī LKP priekšsēdētāja Modra Murovska atzina, ka ne mazums cilvēku, izvēloties produktu, ņem vērā tā uzturvērtību un noteiktu vielu vai savienojumu esamību tajā. Tāpēc būtu saprotama patērētāja vēlme nopirkt desu ar augstu gaļas, nevis cietes saturu. Turklāt, kā norādīja M. Murovska, ciete daļai cilvēku, arī bērnu, mēdz izraisīt alerģisku reakciju. Savukārt LTA prezidents Henriks Danusēvičs bilda, ka pārtikas aizvietotāji konstatēti visu analizēto desu paraugu sastāvos, bet norādītā enerģētiskā vērtība vairākos gadījumos neatbilst patiesajiem rādītājiem. Taču, viņš uzsvēra, skates rezultāti nenozīmē, ka kāda no desām būtu principiāli slikta kā pārtikas produkts.
Neraugoties uz diezgan asajām domstarpībām doktordesu salīdzinājuma jautājumā, gan tirgotāju, gan ražotāju pārstāvji ir vienisprātis – vismaz populārajai doktordesai vajadzētu būt valsts kvalitātes un sastāva standartam. Šobrīd atsevišķi ražotāji neievēro pat sava uzņēmuma izstrādātos standartus un klaji maldina patērētāju. Tāpēc H. Danusēvičs pauda stingru apņēmību pārtikas un citu preču pārbaudes turpināt. Ņemot vērā visu procesā iesaistīto pušu ieinteresētību, jācer, ka patērētāju interešu vārdā ražotāji un tirgotāji šajā jautājumā spēs rast nepieciešamos kompromisus. Tas ļautu nodrošināt gan nemainīgi augstu preces kvalitāti, gan efektīvu tās kontroli.