Kā mainīsies Latvijas maksājumu bilance?

Prognozējot Latvijas ekonomikas rītdienu, parasti min, kāds tuvākajā un tālākajā perspektīvā būs iekšzemes kopprodukta apjoms un pieauguma temps. Maksājumu bilancei, kas apkopo valsts ārējos ekonomiskos darījumus ar pārējām pasaules valstīm ceturksnī un gadā, tiek pievērsta krietni mazāka uzmanība. Tas nebūt nav prāta darbs. Šo bilanci valsts statistiķi un Latvijas Bankas speciālisti rūpīgi sastāda, ne jau lai apmierinātu tīro ziņkārību. Maksājumu bilance satur visai nozīmīgus atgriezeniskās saiknes signālus, kas strikti jāievēro tautsaimniecības vadības institūcijām, biznesa pasaulei. It sevišķi, ja runa ir par sāpju signāliem, kas prasa mērķtiecīgu aktīvu reakciju. Nepieciešama arī maksājumu bilances prognoze saistībā ar Latvijas attīstību ES sastāvā.

Maksājumu bilances struktūra

Tekošā konta veidošanās

Kapitāla un finanšu fonda rādītāju dinamika

Kapitāla un finanšu konta aktīvais saldo 2003.gadā izaudzis par 10%. Tas bija nepietiekami, lai nosegtu tekošā konta pasīvo atlikumu. Ievērojami palielinājies kapitāla konts (par 75%), bet tā absolūtais lielums kopējā kapitāla un finanšu fondā līdzinājās tikai 4% un bija par mazu, lai būtiski iespaidotu maksājuma bilances saldo. Pretrunīgas ir finanšu konta iekšējās sakarības. Šis konts ar īpatnējo svaru 96% kapitāla un finanšu kontā pieaudzis 2003.gadā par 13%. Tiešās investīcijas ārvalstīs palielinājušās 3,7 reizes. No maksājuma bilances formālā viedokļa tas ir negatīvs rezultāts, kas mazina bilances pozitīvo atlikumu. Vienlaikus tiešās investīcijas Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarukušas par 13%. Tas jau ir atgriezeniskās saiknes sāpju signāls, liecinot, ka investīciju piesaistes nosacījumiem Latvijā pirms iestāšanās ES nav vajadzīgā magnētiskā spēka. Sarežģītāka bija situācija ar portfeļieguldījumiem. 2003.gadā tie samazinājās par 9%. Šie ieguldījumi ārzemēs pieauga par 21%, palielinot negatīvo saldo. Šie ieguldījumi Latvijā 2002.gadā absolūti samazinājās un rakstīti maksājumu bilancē ar mīnusa zīmi (-5959 tūkst. latu). 2003.gadā ārzemju portfeļieguldījumi Latvijā līdzinājās 34 582 tūkstoš latu. Šai sakarībā raksturot šo informāciju kā sāpju signālu nav pamata. Gan jāatzīmē, ka ārzemju portfeļieguldījumu absolūtais lielums valsts tautsaimniecībā ir pieticīgs – tikai 17% no attiecīgajiem tiešajiem ieguldījumiem. Būtiski auguši citu ieguldījumu saldo, t.sk. kredītu, (41%); to īpatsvars kopējā kapitāla un finanšu konta atlikumā ir visai liels – 92%.
Izvērtējot kapitāla un finanšu konta stāvokli pēdējos gados, jāsecina, ka Latvija ir valsts, kas piesaista kapitālu. Situācija 2002.gada nogalē bija tāda, ka piesaistītais kapitāls par 2% pārsniedza valsts IKP, Latvijas parāds pārējai pasaulei bija 79,7%, tai skaitā valdības parāds – 8,4% no gada IKP. Savukārt pārējās pasaules parāds Latvijai sasniedza 56,9% no IKP.
Īpaši jāatzīmē, ka Latvijas maksājumu bilances 2003.gada deficīts 0,8% apmērā no IKP nekādi neapdraud valsts tautsaimniecības stabilitāti, tās līdzsvarotību. Visi pasākumi, lai noslēgtu šo bilanci ar pārpalikumu vai mazāku deficītu, palielina iekšzemes kopproduktu.

Latvijas maksājumu bilances rītdiena

Jau šogad Latvijas maksājumu bilances veidošanos tieši iespaidos ES “spēles noteikumi”. Runa ir par labvēlīgiem priekšnosacījumiem, kas efektīvi jāizmanto, jo zem guloša akmens ūdens netek.
Pirmkārt, spēj mazināties tirdzniecības bilances deficīts. Brīvā preču kustība sekmēs Latvijas eksportu. Vai integrācija nenoteiks resursu un patēriņa preču būtisku pieaugumu? Pie resursu racionālās izlietošanās, to pielietojums uz produkcijas vienību samazināsies. Eksports vērsīsies plašumā ar nosacījumu, ka preces būs konkurētspējīgas ārējā tirgū. Tas attiecas arī uz pašmāju ražojumiem vietējā tirgū. Ar veiksmīgu sāncensību iespējams importu iegrožot.
Otrkārt, var prognozēt lielāku atlikumu pakalpojumu bilancei. Tirdzniecības izvēršana starp ES un Krieviju veicinās ārējo ieņēmumu pieaugumu no tranzīta. Perspektīvā, cerams, izdosies atjaunot naftas pārsūknēšanu pa naftas vadu uz Ventspili. Iekļaušanās Šengenas vienošanās plašajā telpā aktivizēs abpusējos ceļojumus. Domājams, ka tūristu plūsma uz Latviju pieaugs lielākā mērā. Te nepieciešamas vērienīgas investīcijas tūrisma objektos. Produkcijas un pakalpojumu eksportu noteikti sekmēs lata piesaiste eiro un pievienošanos valūtu kursu mehānisma VKM-2 ar 2005.gadu.
Treškārt, būtiski varēs pieaugt ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Valstī ir relatīvi zema darba samaksa, kvalificēti speciālisti. Tomēr nav jāsapņo, ka Latvija kļūs par pasaules investoru meku. Tai būs jācīnās par katru ieguldījumu eiro ar visām jaunajām ES dalībvalstīm, ar virkni attīstības valstu, ar “tīģeriem” Indiju un Ķīnu. Paplašināsies aizdevumi no ES valstu kredītinstitūtiem. Arī šo procesu sekmēs lata piesaiste eiro. Pievilcīgāki kļūs ārzemju noguldījumi Latvijas bankās.
Maksājumu bilances iespējamais augošais pārpalikums stiprinās Latvijas tautsaimniecības stabilitāti un vairos tās starptautisko prestižu.
Ceturtkārt, īpaša problēma ir maksājumu bilances loma, kad latu nomainīs eiro. Šī starptautiskā valūta balstās uz visu Eiropas Monetārās Savienības (EMS) valstu ekonomiskajiem pamatiem. Varētu aprēķināt eirozonas maksājumu bilanci un izvirzīt konkrētus uzdevumus katrai EMS valstij. Eiro stabilitāte Latvijā būs visupirms atkarīga no vietējiem naudas apgrozības apstākļiem, arī no valsts maksājumu bilances. Šo stabilitāti vienlaikus nodrošinās ekonomikas attīstības taustāmie augļi visā eirozonā, ko noteiks arī Latvijas augšupejas rezultāti. Katras valsts devums kaldinās kopējo sniegumu. No daudziem strautiem satek varena upe. Tas attiecas arī uz kopējo maksājumu bilanci.