Latvijas drošība – pāri visam

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Atis Slakteris “Latvijas Vēstnesim” pa tālruni no Stambulas vakar, 28. jūnijā pulksten 16.55

– Ministra kungs, kā jaunā NATO dalībvalsts Latvija, diplomātu valodā runājot, izskatās NATO galotņu sanāksmē Stambulā?
– Latvija šeit jūtas ļoti labi. Mūsu dalība ir ļoti pārliecinoša. Es nupat parakstīju simbolisku, ļoti nozīmīgu līgumu ar Gruzijas Republiku – starpministriju līgumu par 188 kājnieku rāciju dāvinājumu Gruzijas bruņotajiem spēkiem. Tas ir simbolisks žests, pirmais nozīmīgais materiālais ieguldījums, ko spējam dot, sniedzot palīdzību un atbalstot Gruzijas bruņoto spēku attīstību. Šis līgums paredz, ka Latvija Gruzijai dāvina militāro ekipējumu. Konkrēti Latvija Gruzijai dāvina armijas rācijas, kas mūsu valsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vairs nav nepieciešamas. Savulaik mēs paši tās saņēmām no ārvalstīm kā dāvinājumu, bet tagad kā NATO dalībvalsts saņemam modernākas. Taču Gruzijai tās būs ļoti noderīgas.
Mūsu valstu sadarbība sākusies jau sen, Latvijas Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki organizēja personāla apmācību un seminārus valsts drošības un aizsardzības jautājumos. Mums bija arī ļoti saturīga saruna ar Gruzijas aizsardzības ministru Georgiju Baraminidzi. Gruzija ir ļoti ieinteresēta pārņemt Latvijas pieredzi virzībā uz NATO. Sarunā ar Gruzijas aizsardzības ministru es pārliecinājos, ka mūsu valsts viņu acīs ir īstens veiksmes un panākumu stāsts.

– Kā jūs personīgi uztverat NATO galotņu konferencē valdošo gaisotni?

– Es teiktu, ka jaunās NATO dalībvalstis sammitam piešķir īpašu gaisotni. Vecās dalībvalstis pret “jaunajiem” izturas ļoti dažādi, taču kopumā attieksme ir pozitīva. Es kā Latvijas aizsardzības ministrs šodien parakstīju arī nodomu protokolu par stratēģisko jūras pārvadājumu spēju palielināšanu. Šajā dokumentā Rumānijas, Slovēnijas, Igaunijas un Latvijas aizsardzības ministri vienojās ciešāk sadarboties jūras pārvadājumu jomā. Tas ir apliecinājums jauno NATO dalībvalstu ieinteresētībai dot ieguldījumu alianses spēju attīstībā, uzlabojot jūras pārvadājumu spējas ātrās reaģēšanas spēkiem. Jūras pārvadājumu spēja ir viena no Prāgas Spēju iniciatīvas jomām, par kuras attīstības nepieciešamību tika panākta vienošanās NATO Prāgas sanāksmē 2002.gadā.

– Ko Latvijai, no Stambulas galotņu sanāksmes raugoties, nozīmē NATO dalībvalsts statuss?

– Es šeit īpaši skaidri izjūtu elementāro patiesību, ka NATO Latvijai nebija un nav pašmērķis. Iestāšanās NATO mums nozīmē savas valsts drošību. Tieši tas bija Latvijas galvenais mērķis, virzoties uz NATO. Tagad šis mērķis ir sasniegts, bet būtība nemainās. Latvijas drošība – augstāk par visu! Galvenais – lai neatkārtotos vēsture. Lai nevienam nekad neienāktu prātā doma, ka Latviju varētu atkal “pievienot” kādai citai valstij vai impērijai.
Stambulā notiek asa diskusijas par NATO nākotni. Dažas valstis šajā diskusijā ir aktīvākas, citas pasīvākas. Taču jūtams, ka tieši jaunās NATO dalībvalstis visvairāk izjūt nepieciešamību garantēt savu drošību un tādēļ ir gatavas arī ciešāk iesaistīties NATO kopīgās drošības projektos. Līdz ar to jaunās NATO dalībvalstis šeit, Stambulā, izskatās aktīvākas. Kopējo noskaņu Stambulā veido visu dalībnieku kopīgā vēlēšanās, lai NATO būtu iespējami spēcīgāka. Un lai līdz ar to augstāka būtu mūsu visu drošība. Jūtams, ka šis ir patiesi vēsturisks brīdis.

Lappusi sagatavoja
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv