
NATO valstu vadītāji sanāksmē Stambulā Foto: Māris Svilāns |
Šajās dienās NATO galotņu sanāksmē Turcijā
Vakar, 28. jūnijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Stambulā Ziemeļatlantijas padomes atklāšanas sēdē pirmā no jauno NATO dalībvalstu pārstāvjiem uzrunāja Ziemeļatlantijas aliansi. Mūsu prezidente uzsvēra, ka šī NATO galotņu sanāksme ir saviļņojošs notikums visām jaunajām dalībvalstīm, jo nozīmē jauna ceļa sākumu drošības zīmē.
•
Ārlietu ministrs Rihards Pīks svētdien, 27. jūnijā, Stambulā
piedalījās neformālā NATO ārlietu ministru sanāksmē ar Irākas ārlietu un
aizsardzības ministriem. Uzrunājot NATO valstu ministrus, Irākas ārlietu ministrs
informēja par situāciju Irākā un gaidāmo varas pārņemšanu. Viņš norādīja, ka
politiskais process Irākā būs atklāts, piesaistot visus Irākas politiskos un
reliģiskos grupējumus. Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka drošības situācijas
uzlabošana ir svarīgs priekšnoteikums veiksmīga politiskā procesa noslēgšanai, un
lūdza NATO valstis sniegt visu nepieciešamo atbalstu. Rihards Pīks uzsvēra
nepieciešamību irākiešiem uzņemties arvien lielāku atbildību par drošību Irākā,
kas ir svarīgs priekšnoteikums veiksmīgai demokrātiskai attīstībai. Viņš izteica
cerību, ka NATO pieņems lēmumu par NATO palīdzību Irākas drošības spēku
izveidošanai un apmācībai, kā arī pauda Latvijas atbalstu Irākas pagaidu valdībai
un novēlēja ministriem drosmi un izturību, strādājot Irākas tautas labā.
Vakar, 28. jūnijā, ārlietu ministrs Rihards Pīks kopā ar Valsts prezidenti un
aizsardzības ministru piedalījās Ziemeļatlantijas padomes valstu un valdību
vadītāju sēdē, NATO ārlietu ministru darba pusdienās, kā arī pārstāvēja Latviju
NATO un Krievijas padomes sēdē.
•
Pagājušajā nedēļā Valsts prezidente tikās arī ar ASV kongresmeņu delegāciju, apspriežot koalīcijas spēku darbību Irākā un transatlantiskās attiecības plašāka globāla kara pret terorismu kontekstā. Uzrunājot kongresmeņus savā Jūrmalas rezidencē, Valsts prezidente atzīmēja, ka Latvijas straujā attīstība pēc neatkarības atgūšanas un postkomunisma ēras ir veiksmes stāsts, ko bijis iespējams sasniegt, arī pateicoties sabiedroto atbalstam. Izaugsmes dinamikas pamatā, pēc prezidentes domām, ir arī eiropeiskās un kristīgās vērtības: “Latvija ir pārdzīvojusi fizisku iznīcināšanu, deportācijas un karus, bet garīgā ziņā mēs vienmēr esam izdzīvojuši, pamatojoties uz šīm dziļajām vērtībām. Tikai zinot tik ļoti spēcīgi, ko nozīmē apspiestība zem tirānijas varas, mēs protam tik augstu novērtēt brīvības cenu savā zemē un citur pasaulē,” teica V.Vīķe-Freiberga. Prezidente atzīmēja, ka Latvija būtu gatava uzņemt Ziemeļatlantijas alianses galotņu sanāksmi Rīgā 2006.gadā.
Ministru prezidents – Baltijas jūras valstu kopīgas nākotnes vārdā Ministru prezidents Indulis Emsis pagājušajā nedēļā piedalījās 5. Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) valdību vadītāju sanāksmē Tallinā. Tikšanās dalībnieki uzsvēra: “Šis ir vēsturisks brīdis – notikusi Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās, kā rezultātā četras reģiona valstis kļuvušas par ES un trīs – par NATO dalībniecēm.”Indulis Emsis runāja par BJVP turpmākajiem uzdevumiem un vides jautājumiem, īpaši akcentējot kuģošanas drošību Baltijas jūrā. Viņš ieskicēja BJVP nākotnes sadarbības modeli un akcentēja jaunās iespējas reģiona attīstībā pēc triju Baltijas valstu iestāšanās ES. Ministru prezidents uzsvēra dialoga stiprināšanas nozīmi starp reģiona valstīm, izmantojot jau esošās sadarbības struktūras.
I.Emsis atzina: “Plānojot Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību, mums jābalstās uz pasaules līmeņa zināšanām, izglītību un pētniecību, vienlaikus sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionā.” Tāpat īpašu vērību I.Emsis veltīja reģiona ekoloģiskajai dimensijai un kuģošanas drošības stiprināšanai Baltijas jūrā. Vienlaikus Ministru prezidents pauda pārliecību, ka Baltijas jūras reģionam ir lieliskas iespējas kļūt par ilgtspējīgas attīstības ekoreģionu, kur “eko” nozīmē gan ekonomiku, gan ekoloģiju un ietver arī spēcīgu sociālo dimensiju.