Uz pagājušo nedēļu atskatoties

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga svētdien, 20. jūnijā, Cēsu kauju 85. atceres pasākumu laikā Cēsīs tikās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības vēsture un šodiena

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga svētdien, 20. jūnijā, Cēsu kauju 85. gadskārtas pasākumu laikā Cēsīs tikās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu, pārrunājot abu valstu tālāko divpusējo sadarbību. Mūsu prezidente atzīmēja, ka ir liels gods šo atceres pasākumu ietvaros uzņemt kaimiņvalsts prezidentu, jo šajā dienā tiek atzīmēti Latvijas un Igaunijas kopējie pūliņi, kas vēsturē vainagojās ar neatkarības izcīnīšanu Latvijai un Igaunijai.
Prezidente atzīmēja, ka arī šodien mūsu valstīm jāstāv plecu pie pleca globalizētās pasaules nākotnes izaicinājumu priekšā. Tādēļ Baltijas valstīm būs jāturpina brālība un cieša sadarbība ne tikai militārā un aizsardzības jomā reģionā un citur pasaulē, bet arī jāvienojas diplomātiskajos centienos, aizstāvot valstīm svarīgās pozīcijas, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Mūsu prezidente arī uzsvēra, ka jāaktivizē jautājums par Baltijas valstu okupācijas fakta starptautisku atzīšanu un nepieciešams kopīgs speciālistu darbs dažādu jautājumu izstrādāšanā, kas saistīti ar okupācijas seku novērtēšanu.
Abu valstu prezidenti apmainījās arī ar jaunāko informāciju par Latvijas un Igaunijas vēsturnieku komisiju darbu un paveikto pētījumu starptautiskā popularizēšanā. V.Vīķe-Freiberga un A.Rītels pārrunāja gaidāmo Nīderlandes prezidentūru ES un šīs prezidentūras vadlīnijas.

•

Šodien, 22.jūnijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Indulis Emsis tiksies ar Norvēģijas Karalistes premjerministru Hjellu Magni Bunnevīku, kurš ierodas Latvijā darba vizītē. Pirms tikšanās paredzēta TV un foto iespēja. Uzmanība tiks veltīta Latvijas un Norvēģijas divpusējām attiecībām, NATO un drošības politikas jautājumiem, kā arī ekonomiskajai un politiskajai sadarbībai reģionālā un plašākā kontekstā, ņemot vērā jauno situāciju pēc NATO un Eiropas Savienības paplašināšanās.
Vizītes laikā Norvēģijas premjerministrs arī apmeklēs Norvēģijas atbalstīto ar HIV/AIDS vīrusu slimo atbalsta centru “DIA+LOGS”.

Diplomātu rotācija

Šodien, 22. jūnijā, savas akreditācijas vēstules Latvijas Valsts prezidentei iesniegs Šveices Konfederācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Anna Botī un Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Roberts Šudeboms.

•

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Islandē Normunds Popens iesniedzis akreditācijas vēstules Islandes prezidentam Olafuram Ragnaram Grīmsonam. Akreditācijas sarunā puses īpaši uzsvēra tradicionāli labās abu valstu divpusējās attiecības, īpaši uzsverot nepieciešamību turpināt darbu pie sadarbības paplašināšanas kultūras un izglītības jomā, tādējādi paverot iespēju abu valstu sabiedrībām tuvāk iepazīt vienai otru.
Saņemot sveicienus un vislabākos novēlējumus no Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, Islandes prezidents uzsvēra dziļo iespaidu, ko uz viņu atstājusi Latvijas prezidentes uzruna Sieviešu konferencē Islandē 1999. gada oktobrī. Latvijas intereses Islandē šobrīd pārstāv Latvijas vēstniecība Oslo. Normunds Popens ir Latvijas vēstnieks Norvēģijā kopš 2004. gada.

•

Ārlietu ministrija par vēstnieku Lietuvā izraudzījusies līdzšinējo valsts sekretāra vietnieku Armandu Gūtmani, par Latvijas pārstāvniecības Eiropas Padomē vadītāju – bijušo ministrijas parlamentāro sekretāru Pēteri Elfertu, par vēstnieku Ķīnā – bijušo Latvijas vēstnieku Izraēlā Jāni Lovniku, par vēstnieku Izraēlā – bijušo Latvijas vēstnieku Nīderlandē Kārli Eihenbaumu. Par vēstnieku Norvēģijā akreditēsies līdzšinējais ministrijas Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departamenta direktors Māris Klišāns. Nolemts arī nosūtīt vēstnieku uz Baltkrieviju – tā būs līdzšinējā vēstniece Lietuvā Maira Mora.

Ekonomiskās sadarbības vektors

Ministru prezidents Indulis Emsis pagājušajā nedēļā tikās ar Vācijas un Baltijas tirdzniecības kameras pārstāvjiem Latvijā. Tika pārrunātas Vācijas un Latvijas uzņēmēju sadarbības iespējas pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Vācijas uzņēmēji atzīmēja labvēlīgo tiesisko un administratīvo vidi uzņēmējdarbības attīstībai un ārvalstu investīciju piesaistei Latvijā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka pastiprinās arī Latvijas uzņēmēju interese par sadarbību ar Vāciju. Kā pozitīvs piemērs tika atzīmēta uzņēmuma “Latvijas finieris” sekmīgā darbība Vācijā un citās Rietumeiropas valstīs. Būtiski ir palielināt informācijas apmaiņu, mazināt aizspriedumus un veidot pozitīvu Latvijas tēlu ārvalstīs.
Ministru prezidents I.Emsis uzsvēra ciešās vēsturiskās saites starp abām valstīm un Baltijas jūru kā sadarbību veicinošu faktoru. I.Emsis atzīmēja nepieciešamību sekmēt Latvijas un Vācijas augstskolu sadarbību un veicināt vācu valodas apguvi. Abas puses bija vienisprātis, ka pastāv lielas izaugsmes iespējas Vācijas un Latvijas sadarbībai ekonomikā, izglītībā un kultūrā.

•

Piektdien, 18.jūnijā, Amsterdamā atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība Nīderlandē. “Kā pārstāvniecības atrašanās vieta izvēlēta Amsterdama, jo Nīderlandes galvaspilsētā atrodas viena no vadošajām Eiropas ostām un tai kopš gada sākuma ir

sadarbības līgums ar Rīgu,” skaidro LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļa. Amsterdamā atrodas daudz ārzemju firmu pārstāvniecību, un pilsēta pakāpeniski kļūst par Nīderlandes biznesa centru. LIAA pārstāvniecības Nīderlandē vadītāja Katarina Hartgera uzskata, ka pārstāvniecības atvēršana Amsterdamā pavērs Latvijai ne tikai jaunas sadarbības iespējas ar Nīderlandes uzņēmējiem, bet tiks arī sekmēta sadarbība tehnoloģiju, inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā un ostu pakalpojumu jomā.
Pārstāvniecības ir viens no nozīmīgākajiem eksporta veicināšanas un investīciju piesai-stes līdzekļiem, kas nodrošina uzņēmumus ar informāciju par iespējām ārējos tirgos, veic ārējo tirgu pētījumus, izplata informāciju ārvalstīs par Latvijas eksporta potenciālu un labvēlīgu vidi investīciju piesaistei, palīdz uzņēmumiem sadarbības partneru atrašanā, ieejot ārvalstu tirgū.

•

Latvija iesniegusi Eiropas Komisijai informatīvu materiālu par Krievijas diskriminējošās dzelzceļa tarifu politikas nodarītajiem zaudējumiem valsts ekonomikai. Apkopojot Latvijas un citu dalībvalstu iesniegto informāciju, Eiropas Komisija tuvākajā laikā informēs ES dalībvalstis par iespējamiem tiesiskajiem risinājumiem, kas ļautu tai vērsties pret šo Krievijas praksi.

•

Pleskavā parakstīts līgums par sadarbību starp Gulbenes rajonu un Pleskavas rajonu. Vienošanās paredz sadarbību kultūrā, izglītībā, sportā, transportā, ekonomikā, uzņēmējdarbībā un citās jomās. Pleskavas apgabala gubernators Jevgeņijs Mihailovs uzsvēra, ka šī vienošanās ir pirmā, kuru paraksta kāds no Pleskavas apgabala municipālajiem veidojumiem ar Latvijas pusi kā ES dalībvalsti, tādēļ “var uzskatīt, ka vienošanās parakstīta ne tikai ar Gulbeni un Latviju, bet ar visu ES”.

Sabiedrības informēšanai par Latviju

“Latvijas Vēstnesis” jau ziņoja, ka sabiedrības izglītošanai un informēšanai nodota elektroniskā mājaslapa “Latvijas ebreju kopiena”. Projekts tapis ar Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Ebreju kopienas un ASV vēstniecības Demokrātijas fonda atbalstu. Mājaslapā ir informācija par Latvijas ebreju kopienu, tās vēsturi, traģēdiju un šodienu latviešu un angļu valodā (adrese: www.ebreji.lv un www.jews.lv. Mājaslapa strukturēta piecās sadaļās – “Jaunumi”, “Pētniecība”, “Izglītība”, “Piemiņa” un “Pilsētas”. Tuvākajā laikā mājaslapa tiks papildināta ar informāciju par šobrīd vēl neatspoguļotajām Latvijas pilsētām, video un fotogaleriju, aktuālāko un jaunāko informāciju par norisēm un notikumiem Latvijas reģionos, kā arī informāciju par valdības rīcības plāna aktualitātēm holokausta izpētē un piemiņā.

•

Berlīnē notika Rīgas dienas. Pasākumam par godu Berlīnē viesojās Rīgas domes delegācija priekšsēdētāja Gundara Bojāra vadībā, kā arī Latvijas uzņēmēju pārstāvji. Rīgas domes priekšsēdētājam bija divpusēja tikšanās ar Berlīnes birģermeistaru Klausu Vovereitu, kurā abas puses uzsvēra veiksmīgo sadarbību starp Rīgu un Berlīni vairākās jomās, arī komunālajā saimniecībā un transporta jomā, un izteica gatavību paplašināt kontaktus.
Vizītes laikā notika arī Latvijas un Vācijas uzņēmēju kopīgs ekonomiskais seminārs “Rīgas un Berlīnes sadarbības perspektīvas” (Perspektiven der Zusammenarbeit zwischen Riga und Berlin). Tajā galvenā uzmanība tika veltīta pakalpojumu jomai, loģistikas un transporta sektoram, informācijas tehnoloģijām, kā arī sadarbībai tūrisma jomā un komunālajā saimniecībā. Seminārā piedalījās apmēram 40 vācu kompāniju. Latvijas delegācijai notika sarunas ar Vācijas dzelzceļa sabiedrības “Deutsche Bahn” vadību, delegācija apmeklēja arī Eiropas lielākās dzelzceļa stacijas “Lehrter Bahnhof” celtniecības vietu Berlīnē.

•

Bavārijas Landtāgā (Maximilianeum) Minhenē atklāta Latvijas okupācijas muzeja izstāde “Latvija atgriežas Eiropā”. To atklāja Bavārijas Landtāga viceprezidents Pēters Pauls Gancers, Latvijas vēstnieks Vācijā Dr. Mārtiņš Virsis un bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

•

Horvātijas centrālā televīzija (HRT) par godu Eiropas futbola čempionātam ‘’Portugāle 2004’’ parādīja raidījumu par Latviju. Latvijas vēstniece Iveta Šulca tajā sniedza informāciju par mūsu valsti.

•

Pabeigts Informācijas sabiedrības biroja ierosinātais un uzņēmumu “Lattelekom” un “Microsoft” atbalstītais pētījums par informācijas sabiedrības attīstību Latvijā. Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka informācijas sabiedrības attīstību kavē galvenokārt iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis un motivācijas trūkums lietot datoru un internetu. Lai gan datoru un interneta pieslēgumu cenas Latvijā kļūst arvien pieejamākas, iedzīvotāju pirktspēja vēl ir pārāk zema.

Pēc Ārlietu ministrijas preses centra un LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas informācijas

Lappusi sagatavojis

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv