Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grūtā vienošanās par Eiropas konstitūciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2004., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90286

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Komisijas prezidents vēl tiek meklēts

Vēl šajā numurā

22.06.2004., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Grūtā vienošanās par Eiropas konstitūciju

PADOME1.PNG (105740 bytes)
Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis, ES prezidējošās valsts Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns un Latvijas ārlietu ministrs Rihards Pīks
Eiropas Komisijas audiovizuālās bibliotēkas foto

Piektdien, 18.jūnijā, vēlu vakarā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienojās par Savienības konstitucionālo līgumu.

“Tas ir liels Eiropas sasniegums,” tūdaļ pēc vienošanās paziņoja prezidējošās valsts Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns. Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss vēsturisko vienošanos sveica ar līdzīgiem vārdiem, sakot: “Tas ir ļoti nozīmīgs un pozitīvs solis.”
ES līderu vārdiem pievienojas arī mūsu Ministru prezidents Indulis Emsis, tūdaļ pēc vienošanās sakot, ka “smagais darbs vēl neļauj izjust sasnieguma garšu. Grūti aptverams, bet šobrīd mums jau ir ES konstitucionālais līgums”.

Līdzsvarots kompromiss

I. Emsis uzsver, ka “ES konstitucionālais līgums ir tik labs, cik to šajā vēsturiskajā brīdī bija iespējams panākt”. Latvijas amatpersonas panākto vienošanos apzīmēja ar vārdiem “līdzsvarots kompromiss”.
Vēl ceturtdien rīta pusē ārlietu ministrs Rihards Pīks Latvijas žurnālistiem skaidroja, ko amatpersonas centīsies panākt sarunās. Lai gan I. Emsis paziņoja, ka Latvija nav ieinteresēta sarunas izgāzt, šķita, ka Latvija kopā ar citām mazajām valstīm ieturēs stingru pozīciju. Savukārt tās pašas dienas pievakarē preses konferencē mūsu politiķi ar sarunu gaitu šķita apmierināti un solīja drīzu vienošanos. I. Emsis sacīja, ka valstis ir gatavas kompromisiem un ir jau redzams “laimīgo beigu sākums”. Gan mūsu, gan citu valstu pārstāvji nebija domājuši, ka sarunas izvērtīsies tik smagas. Daudziem, arī Latvijas delegācijai, atceļā bija paredzēts doties jau piektdienas vakarā. Tomēr situācija izvērtās atšķirīga.
Pirmās sarunu dienas vakarā, kad bija paredzēts vienoties par nākamo Eiropas Komisijas (EK) prezidentu, atklājās, ka ES dalībvalstīm ir pārāk atšķirīgi viedokļi. Lai arī sarunas turpinājās vēl pēc pusnakts, kompromiss tā arī netika rasts.
Nākamajā dienā atklājās, ka arī sarunas par konstitūciju, kas pirmajā dienā noritēja visai raiti, nonākušas strupceļā. Lielo un mazo valstu vēlmes šķita nesamierināmas. Par sarunu strīdus ābolu izvērtās kvalificētā vairākuma balsojums padomē. Jāatzīmē, ka šis aspekts arī bija svarīgākais, kas izgāza pērn decembrī notikušās sarunas. Neformālas sarunas galvenokārt par šo jautājumu noritēja deviņas stundas.

Mazās valstis pret lielajām

Īrijas prezidentūras publiskotā konstitūcijas versija piektdienas, 18. jūnija, rītā liecināja, ka pirmajā sarunu dienā mazo valstu izteiktie priekšlikumi nav ņemti vērā. Konstitucionālā līguma projekts paredzēja, ka lēmums pieņemams, ja “par” balso 55 procenti valstu, kam reizē jāpārstāv vismaz 65% Savienības iedzīvotāju. Mazās un vidējās valstis abu rādītāju starpību uzskatīja par lielu, jo, praksē balsojot, tas nozīmētu lielo valstu ietekmi. Ceturtdien pirms sarunu sākšanas R. Pīks sarunā ar Latvijas žurnālistiem minēja, ka Latvijai izdevīgāka attiecība būtu 55 pret 55 [55 procenti valstu un 55 procenti iedzīvotāju]. R. Pīks tad arī piebilda, ka šis ir Latvijai svarīgākais jautājums.
Piektdienas pievakarē pat šķita, ka mazo un lielo valstu intereses tā arī neizdosies samierināt. Pēc vairāk nekā deviņu stundu neformālām sarunām mazās valstis tomēr piekāpās. Konstitūcijas galīgajā versijā tā arī tika saglabāta attiecība 55 pret 65.

Kompensācijai – izdevīgāks formulējums par EK nākotni

Kompensējot zaudējumu šajā frontē, lielās valstis piekrita konstitūcijā iekļaut mazajām valstīm izdevīgāku formulējumu par EK nākotni. Latvijas un arī daudzu citu mazo valstu interesēs bija panākt, lai Pamatlīgumā jau šobrīd netiktu noteikts, kā EK strādās pēc 2014.gada.
Konstitūcijā paredzēts, ka vēl divus sasaukuma termiņus Komisijā ir pa komisāram no katras dalībvalsts. Savukārt pēc 2014.gada EK darbojas tāds locekļu skaits, kas atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita, ja vien ES Padome, vienbalsīgi balsojot, nelems citādi.
Tas nozīmē, ka Latvija un arī citas mazās valstis ir panākušas savu. Vēl pirms 2014.gada Komisijas lielums tiks pārskatīts. Līdz ar to Latvijai nav zudusi cerība uz pastāvīgu komisāra posteni arī pēc 2014.gada. Protams, jāatzīmē, ka cerības katrai valstij uz komisāra posteni ir teorētiskas, jo lēmums pieņemams vienbalsīgi. Jau vairākus gadus EK tikusi kritizēta par tās smagnējo darbību un lielo komisāru skaitu. Arī R. Pīks atzīmē, ka vispirms būs jāvērtē, kā EK strādās, kā attīstīsies ES. Nav nozīmes komisāru posteņiem tikai posteņu dēļ. Svarīgi, cik daudz jomu tiks integrēts ES, cik liela būs Savienības atbildība par dažādām nozarēm. Jo plašāks jautājumu loks atradīsies Komisijas kompetencē, jo vairāk komisāru tai nepieciešams, teic R. Pīks.

Konstitūcija izdevīgāka nekā Nicas līgums

Latvijas amatpersonas panākto kompromisu vērtē kā Latvijai izdevīgu. “Latvija ir uzlabojusi pozīcijas visās sadaļās, salīdzinot ar Nicas līgumu, kā arī konstitūcijas sākotnējo versiju,” pārliecināts valdības vadītājs. Nicas līgumā Latvijai ES Padomē paredzētas tikai četras svērtās balsis no vairāk nekā trim simtiem. Savukārt konstitūcijā Latvijai, tāpat kā citām valstīm, paredzēta viena balss. Protams, jāatzīmē, ka balsojumā nozīme ir arī valsts iedzīvotāju skaitam. Tāpat Nicas līgums paredzēja samazināt komisāru skaitu, bet konstitūcija paredz vēl lemt par šo jautājumu nākotnē. Pēc Latvijas amatpersonu teiktā, izdevīga ir arī minimālā Eiropas Parlamenta deputātu vietu skaita noteikšana. Saskaņā ar konstitūciju no Latvijas, kā arī citām valstīm nākotnē nedrīkstēs ievēlēt mazāk kā sešus deputātus. Šajā jautājumā lielās valstis piekāpās un atteicās no savām deputātu vietām par labu mazajām valstīm.

Ratifikācija nebūs viegla

Lai gan viens no grūtākajiem soļiem – vienošanās par konstitūciju – jau aiz muguras, darāmā vēl daudz. Eksperti jau izteikušies, ka ratificēšana dalībvalstīs varētu ieilgt. Šeit jāatzīmē, ka ES pamatlīguma apstiprināšana visās dalībvalstīs nav vienāda. Ir valstis, kurās par ES konstitucionālā līguma ratifikāciju lemj nacionālais parlaments, bet citās šis līgums tiks nodots tautas nobalsošanai.

R. Pīks, atbildot uz paustajām bažām par iespēju kādai valstij aizkavēt konstitūcijas spēkā stāšanos, atbildēja: “Gadījumā, ja divu gadu laikā trīs ceturtdaļas valstu pamatlīgumu ratificējušas, Eiropas Padome vienbalsīgi lemj, ko darīt tālāk.”
Latvija, visticamāk, nebūs to valstu vidū, kur par konstitūciju tiks rīkots referendums. I. Emsis saka: “Latvijā jau nesen bija referendums par iestāšanos ES. Konstitūcijas projekts bija zināms tiem, kas gribēja zināt. Balsojot par iestāšanos ES, iedzīvotāji zināja arī par pamatīguma projektu.” Tajā pašā laikā gan I. Emsis, gan R. Pīks norādīja, ka pastāv iespēja arī tautas nobalsošanai Latvijā, jo Satversme paredz vairākas versijas, kad rīkojams referendums.

Lappusi sagatavoja
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Kas ir Eiropas konstitūcija?

Konstitūcija ir dokuments, kurā ietverti valstu grupas pamatnoteikumi. Šie noteikumi sniedz atbildes uz virkni jautājumu: kā darbojas iestādes; kāda ir varas sadale; kādus līdzekļus izmanto dažādu politiku īstenošanai; kādas vērtības tiek aizstāvētas; kādas ir pilsoņu pamattiesības.
Eiropas konstitūcija ar vienu dokumentu aizstāj esošos Eiropas līgumus.

Eiropas konstitūcija tika sagatavota un tiks pieņemta caurskatāmā un demokrātiskā procesā. Konstitūcijas projektu sagatavoja 72 deputāti (no 105 dalībniekiem), kas tikuši ievēlēti tiešās, vispārējās vēlēšanās. Vienlaikus tā jāratificē 25 Savienības dalībvalstu parlamentos, kas arī ir ievēlēti tiešās, vispārējās vēlēšanās vai referendumā.

Avots: Eiropas Kopienu oficiālo publikāciju birojs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim