Valsts tieslietu attīstībai

Ir strādāts ļoti intensīvi, turklāt situācijā, kādu līdz šim nav piedzīvojusi neviena valdība, – par 100 dienu darba gājumu saka tieslietu ministre VINETA MUIŽNIECE.

“Jādomā, ka pie ES lietām esam strādājuši labi, jo pārmetumus neesam saņēmuši, lai gan steigas dēļ droši vien šis tas būs jālabo,” atzīst tieslietu ministre Vineta Muižniece Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Uzsākot darbu, sapratām, ka galvenais ir viss, kas saistīts ar valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Bija jāsagatavo vairāki simti dokumentu, vēl daudzi, saistīti ar citām ministrijām,” stāsta V. Muižniece. “Jādomā, ka pie ES lietām esam strādājuši labi, jo pārmetumus neesam saņēmuši, lai gan steigas dēļ droši vien šis tas būs jālabo.” Darbs veikts, sastopoties ar ierobežotiem resursiem gan speciālistu, gan materiālā nodrošinājuma ziņā. Tādējādi arī pašlaik viena no ministrijas prioritātēm ir pārvaldes spēju stiprināšana.

No 12. jūlija – pa jaunam

Pašlaik Tieslietu ministrijas dienaskārtībā ir Tiesu iekārtas likumprojekts, kura izvērtēšanai un precizēšanai izveidota darba grupa. Tajā strādā gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan ģenerālprokurors, citi pazīstami speciālisti. Likumprojekta galvenais defekts – tas ir pārāk vispārināts, bez koncepcijas, kas iezīmētu pārdomātu tiesu iekārtas attīstību ilgtermiņā.
“Ja gribam kaut ko sasniegt, ir jāzina – kā,” teic V. Muižniece. Pie aktualitātēm pieder arī pašas Tieslietu ministrijas reorganizācija. Ir izstrādāts un pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likumam atbilstošs Tieslietu ministrijas reglaments, kas apstiprināts šogad maijā un stāsies spēkā 12.jūlijā. Sagatavoti priekšnosacījumi, lai veidotu uz attīstību un stratēģisku plānošanu virzītu ministrijas struktūru. Tādējādi ar 12.jūliju Tieslietu ministrijas darbs jāturpina jaunā kvalitātē. Pārbaudot Tieslietu ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbību, notiek investīciju pieteikuma projektu sagatavošana 2005.gadam.
Pie aktualitātēm, kas vainagojušās panākumiem, V. Muižniece pieskaita Tiesu administrācijas izveidi, kuras uzdevums ir atslogot tiesnešu darbu no dažādiem līdz šim bieži veicamiem blakuspienākumiem, piemēram, grāmatvedības un citiem praktiskiem jautājumiem. Tiek risināts jautājums par tiesnešu kvalifikāciju. “Vairums tiesnešu uzskata, ka kvalifikācijas klases ir novecojušas, no tām būtu jāatsakās. Sarežģīts ir jautājums par tiesnešu vecuma cenzu, vai tajā var būt izņēmumi,” skaidro ministre. “Paaudžu nomaiņai ir jānotiek, un nevis tāpēc, ka mums nav vajadzīgi cilvēki ar briedumu un lielu pieredzi, bet tāpēc, ka ir nākuši klāt Eiropas tiesību akti, regulas, direktīvas. Lai tos apgūtu, nepieciešama liela enerģija, valodu zināšanas. ES dokumentus jāspēj lasīt no pirmavota.” Turpinās arī tiesnešu algu reforma.

Labais un kritizējamais

Pie problēmjautājumiem pieder arī Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu, piemēram, Valsts zemes dienesta, darba uzlabošana, atzīst V. Muižniece. Savukārt labi strādājis Uzņēmumu reģistrs, Naturalizācijas pārvalde, kurai līdz ar Latvijas iestāšanos ES krasi pieaudzis iesniegumu skaits, bet finansējums bijis pat samazināts. “Lēmām par papildu līdzekļu piešķiršanu, par trešās eksaminācijas komisijas izveidošanu Rīgā. Bet, kad ierados pārvaldē, biju patīkami pārsteigta,” stāsta ministre.
Visbēdīgākā situācija ir ieslodzījuma vietās, kas neatbilst daudzu starptautisku institūciju noteiktiem kritērijiem. Neatliekama ir ieslodzīto nodrošināšana ar darbu un pienācīgu medicīnisko palīdzību, kā arī cietumu personāla apgādāšana ar visu dienestam nepieciešamo un kadru piesaistīšanu. Konstatēts, ka ieslodzījuma vietās aizvadītajā gadā pārtrauktas investīcijas, apturēti iesāktie projekti. Par smago situāciju informēts Ministru prezidents un veselības organizācijas. Sagatavots ziņojums valdībai. Kā sasniedzamu mērķi ministrija izvirzījusi ieslodzījuma vietu uzturēšanu un nodrošināšanu, arī cietuma slimnīcu rekonstrukciju.
Kritiskās situācijas pamatiemeslu vidū ir lielais ieslodzīto skaits, garie ieslodzījuma termiņi, ilgais pirmstiesas izmeklēšanas ieslodzījumā pavadāmais laiks. Vai situācija mainīsies? “Jau rudens sesijā tiks pieņemts jaunais Kriminālprocesa likums. Tas jau pārsniedzis visus rekordus sagatavošanas laika ziņā, bet, cerams, ar nākamo gadu darbosies. Tiesnešiem būs papildu apmācība. Jaunais likums nesīs daudz pozitīva, taču vēl nāk un nāk precizējoši priekšlikumi trešajam lasījumam,” skaidro ministre. Tiek domāts arī par probācijas dienesta darba pilnveidošanu, par papildu izglītības nodrošināšanu ieslodzījuma vietās, profesijas iegūšanu. Piemēram, Valmieras cietumā, kur vairākas firmas piedāvā darbu un var veidot ražotnes ieslodzījuma vietu teritorijās. Savukārt Iļģuciema sieviešu cietums spēj nodrošināt šuvēja aroda apgūšanu, kas, apstiprināts ar izglītības dokumentu bez norādes par tās iegūšanas vietu, pēc atbrīvošanās vairo iespējas atgriezties normālā dzīvē.
Saistībā ar neatkarīgas sūdzību institūcijas izveidi, par kuras nepieciešamību Latvijai pastāvīgi aizrāda starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, V. Muižniece skaidro: “Tā tiek veidota. Tomēr, pirms neesam novērsuši pamatu sūdzēties, šāda institūcija nevar palīdzēt.”
“Sāpīgs punkts ir arī Valsts tiesu ekspertīžu birojs, kurš pērn bija Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Kad budžets jau bija iedalīts Iekšlietu ministrijai, koncepciju grozīja, un ekspertīžu birojs palika pie Tieslietu ministrijas. Paplašināja arī birojam veicamo ekspertīžu loku, bet līdzekļu trūka,” problemātiku skaidro V. Muižniece. Turklāt labākos ekspertus, piedāvājot lielāku atalgojumu, veikli pārvilina apdrošināšanas kompānijas. Tiesa, ir arī pozitīvas pārmaiņas. Piemēram, birojs guvis labu atrašanās vietu Hospitāļu ielā, tā ir tālu no dzīvās satiksmes, kas varētu tricināt grīdas un sienas. Saņemts arī tehniskais nodrošinājums no Eiropas valstīm.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums un čekas maisi

Vērtējot 100 dienu darba pieredzi, V. Muižniece komentēja arī sabiedrībā plašāk zināmus, šobrīd aktuālus jautājumus. To skaitā nupat pasludināto Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kas par pamatotām atzina apvienības PCTVL līderes Tatjanas Ždanokas sūdzības saistībā ar viņai liegtām tiesībām uz brīvām vēlēšanām. Ministre pauda: ir jāizvērtē Latvijas pārstāvja darbība minētajā prāvā un jāpārliecinās, vai tika izmantoti visi argumenti valsts pozīcijas aizstāvībai. V. Muižniece arī atzina, ka jālauž izplatītais pieņēmums par Latvijas nespēju uzvarēt starptautiskās tiesu prāvās un jāpastāv uz to, ka valstij ir tiesības pašai noteikt to personu loku, kam liegts piedalīties vēlēšanās. Šis tiesas process bijis saistīts ar okupācijas faktu un prasa to pēc iespējas vairāk skaidrot starptautiskajā arēnā. V. Muižniece arī uzsvēra, ka tiesas spriedums T. Ždanokas lietā rūpīgi jāizpēta, jānoskaidro tā pamatiemesli, lai varētu runāt par šo lietu konkrētāk.
Čekas maisi – vēl viena valsts arhīva sastāvdaļa, kura jādara pieejama sabiedrībai, – tāds ir V. Muižnieces viedoklis Latvijā palikušo čekas dokumentu jautājumā, kas aktualizējies pēc likuma par to nodošanu atklātībai pieņemšanas. Ir pagājis ilgs laiks, un informācija par to, kur kurš darbojies, diezin vai var izraisīt lielus satricinājumus, pauda ministre. Viņa arī atzina, ka situācija, kas radusies čekas arhīvu publiskošanas jautājumā, nav atzīstama par strupceļu, taču ir bijis maz konstruktīvu priekšlikumu.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv