“Latvijas Vēstnesī” viesojas ungāru kolēģi

No kreisās: Informācijas tehnoloģiju daļas direktors Bēla Pustai, bij. “Ungārijas Vēstneša” direktors Lāslo Kodela, direktors Jožefs Ņēki un “Latvijas Vēstneša” galvenais redaktors Oskars Gerts Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 17. jūnijā, Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” redakcijā viesojās kolēģi – Ungārijas oficiālā laikraksta “Magyar Közlöny” (“Ungārijas Vēstnesis”) bijušais direktors (amatā nostrādājis 25 gadus) Dr. Lāslo Kodela, direktors Jožefs Ņēki un Informācijas tehnoloģiju daļas direktors Dr. Bēla Pustai.

Kā stāsta J. Ņēki, pēc Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) aizvien aktuālāka kļūst nepieciešamība starptautiski sadarboties ar citu ES valstu oficiālajiem laikrakstiem, dalīties pieredzē, lai valsti (tātad arī tautu, ne tikai politiķus) pārstāvošais izdevums kļūtu aizvien kvalitatīvāks un cilvēkiem vajadzīgāks. Iepazīšanos ar citu valstu redakcijām ungāru kolēģi sāk no Eiropas ziemeļu puses – no Helsinkiem, Sanktpēterburgas, Tallinas, tagad – Rīgā, tad – Viļņā. Kā uzsver “Ungārijas Vēstneša” direktors, tieši Rīgu viņi redz kā stratēģisko ilgtermiņa sadarbības partneri Ziemeļeiropas reģionā. Apspriežamo problēmu loks visplašākais – no katras avīzes saturiskajiem uzdevumiem līdz ekonomiskās darbības formām un klientu uzrunāšanas tehniskajām iespējām.
Ungāru izdevumam ir vairāk nekā 150 gadu (dibināts 1848. gadā), tas piedzīvojis vairākas metamorfozes un pašreizējā formātā pastāv desmit gadu. Tā simtprocentīgs īpašnieks ir valsts. Materiālus, kurus drukāt, “Ungārijas Vēstnesis” saņem no Valsts kancelejas, un tie ir juridiskie teksti (likumi, Ministru kabineta noteikumi, ES dokumenti). Laikraksts ir patstāvīga ekonomiska vienība, kam nav valsts budžeta dotāciju. Tas pārtiek no peļņas, kuru nes tam piederošā tipogrāfija, viesnīciņa un atpūtas māja pie Balatona ezera, kā arī abonentmaksas. “Ungārijas Vēstnesim” ir 35 000 abonentu, kas ir diezgan straujš kritums, salīdzinot ar 100 000 abonentiem 1991. gadā. Lai to kompensētu, 1994. gadā izveidota laikraksta elektroniskā versija. Uzņēmumā ir 650 strādājošie: 150 darbinieki redakcijā, 300 – tipogrāfijā, citi – avīzes izplatīšanā.
Ungāru kolēģus ar uzņēmuma darbību, uzdevumiem un ilgtermiņa stratēģiju detalizēti un uzskatāmi iepazīstināja bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētājs Ints Kalniņš.
J. Ņēki ļoti atzinīgi vērtēja to, ka mūsu laikraksts iespiež ne tikai juridiskus tekstus, bet arī to skaidrojumus, intervijas ar amatpersonām, rakstus par aktuālām, sabiedrībai nozīmīgām problēmām. Tādējādi “Latvijas Vēstnesis” kļūst par neaizvietojamu vidutāju starp valsti un sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti un mazinot plaisu starp tautu un varu. “Ungārijas Vēstneša” direktors atzina, ka šī viņam bijusi viena no vērtīgākajām atziņām. J. Ņēki uzsvēra, ka tādu viņš vēlētos redzēt arī savu laikrakstu, taču diemžēl līdz šim tam šķēršļus likuši politiķi. “Latvijas Vēstnesis” būs labs paraugs un arguments, ungāru kolēģiem aizstāvot arī savu pozīciju.
Uzzinot par “Latvijas Vēstneša” stratēģiskajiem mērķiem (būt par līderiem savā nozarē, ar laiku kļūt multilingvāliem utt.), ungāru kolēģi atzina, ka tos, dabiski, būs iespējams īstenot tikai tad, ja laikraksts kļūs par komercsabiedrību. Eiropā dažādās valstīs dažādi tiek nodrošināta oficiālo laikrakstu finansiālā neatkarība. Piemēram, Austrijā šādam izdevumam pieder pastmarku, bet Spānijā – naudas iespiešanas monopols. “Latvijas Vēstnesim” ir savs valstij nepieciešamo oficiālo sludinājumu un izdevējdarbības pamats.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv