Reģioni gatavi struktūrfondu apguvei

Apsverot iespējas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvē, Latvijas pašvaldības vislielāko interesi izrāda par līdzsvarotas attīstības veicināšanu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās vienotā programmdokumenta pirmās prioritātes pasākumu projektiem. Par to liecina šā gada aprīlī veiktā Latvijas pašvaldību aptauja par potenciālajiem ES struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem.

Pašvaldības – par līdzsvarotu attīstību

Aizvadītajā nedēļā gandrīz 20 nevalstisko organizāciju apvienību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji pulcējās Finanšu ministrijā (FM) uz ES struktūrfondu konsultatīvās darba grupas otro sanāksmi, lai spriestu par paš-valdību iespējām un problēmām ES struktūrfondu apguvē. FM ES fondu departamenta speciālisti cita starpā iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar rezultātiem, ko devusi minētā aptauja. Pašvaldības uz to reaģēja ļoti atsaucīgi, un aptaujas rīkotāji no visu Latvijas reģionu 83 pašvaldībām saņēma 345 anketas. Tās liecina, ka pašvaldības ar ES finansējuma atbalstu ir gatavas īstenot projektus 225 622 635 latu vērtībā.

Atbalstam jau minētās vienotā programmdokumenta pirmās prioritātes “Līdzsvarotās attīstības veicināšana” ietvaros pašvaldības plāno virzīt projektus kopsummā par 202 073 384 latiem (89% no kopējā pašvaldību aptaujā pieteiktā finansējuma). Otra lielākā projektu grupa 17 118 142 latu kopvērtībā tiek gatavota trešajai vienotā programmdokumenta prioritātei „Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana”, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.
Aptaujas dati liecina, ka lielākā ES finansējuma daļa būs nepieciešama nākamgad, kad pašvaldības iecerējušas izmantot vairāk nekā 25 procentus no kopējā aptaujas ietvaros deklarētā finansējuma (59 098 181 lats). Pārējiem gadiem paredzētais finansējums sadalīts samērā vienmērīgi.

Aktīvākie – zemgalieši un kurzemnieki

Visvairāk – 113 – projektu kopsummā par 33 370 005 latiem pieteicis Zemgales reģions, tomēr finansējuma apjoma ziņā to pārspēj Kurzemes reģions, kur izstrādāti 58 projekti 76 111 920 latu kopvērtībā. Rīgas reģions ir trešais lielākais ES struktūrfondu līdzfinansējamo projektu veicinātājs – te kopējā plānoto projektu summa ir 48 335 187 lati.

Starp Latvijas pilsētām līdera pozīcijās ar 25 pieteiktiem projektiem 58 501 860 latu vērtībā pārliecinoši izvirzījusies Liepāja. Savukārt Rīga pieteikusi 53 projektus, taču to kopsumma ir krietni mazāka – 29 079 305 lati.
Latvijas pašvaldības neparedz izmantot maksimālu ES atbalsta intensitāti – vidējā ES līdzfinansējuma likme ir tikai 70%, lai gan dažiem projektu veidiem ir pieļaujams ES līdzfinansējums līdz pat 80% apmērā.

Latvijai pieejamie struktūrfondi

Kā “Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, mūsu valstij ES struktūrfondu finansējums pieejams no 2004.gada līdz 2008.gadam, tai skaitā pirmajos trīs gados – no 2004.gada līdz 2006.gadam – iespējams apgūt 841 miljonu eiro, ko veido 625 miljoni eiro ES finansējuma un 216 miljoni eiro Latvijas budžeta vai uzņēmēju līdzfinansējuma (uzņēmējiem, kas vēlas saņemt struktūrfondu naudu, jānodrošina savs līdzfinansējums).

Kopumā Latvijai pieejami četri struktūrfondi, kuru mērķis ir izlīdzināt nelabvēlīgās sociālekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem. Katra fonda līdzekļi paredzēti konkrētu mērķu īstenošanai. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) vērsts uz investīcijām, publiskās infrastruktūras uzlabošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu, Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķis ir attīstīt cilvēku prasmes, zināšanas un darbspējas, lai samazinātu bezdarbu un sociālo atstumtību, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) līdzekļi paredzēti lauksaimniecības attīstīšanai un pārstrukturēšanai, bet Zivsaimniecības vadības un finanšu instrumenta (ZVFI) nauda tiks novirzīta zivsaimniecības un akvakultūras pasākumu atbalstīšanai.
Uz struktūrfondu līdzekļiem var pretendēt tiklab valsts institūcijas, pašvaldības un to uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un asociācijas, kā arī uzņēmēji un individuālie komersanti, lauksaimnieki un zivsaimnieki.
Lai gan laika vēl it kā ir gana, potenciālie ES naudas saņēmēji tiek aicināti nekavēties ar projektu iesniegšanu. Kā 11.jūnijā notikušajā Latvijas Inteliģences apvienības 59.konferencē “Latvija Eiropā – kas nu būs? Latvijas reģionu jaunas iespējas un jaunas rūpes” teica FM ES fondu departamenta direktors Andžs Ūbelis, līdz struktūrfondu projektam ir tikai seši soļi: ideja, atbilstošās programmas papildinājuma aktivitātes izraudzīšanās, iepazīšanās ar vadlīnijām, projekta pieteikuma sagatavošana un iesniegšana, projekta izvērtēšana un, visbeidzot, līguma slēgšana par projekta īstenošanu.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv