Atbalstam jau minētās vienotā programmdokumenta pirmās prioritātes “Līdzsvarotās attīstības veicināšana” ietvaros pašvaldības plāno virzīt projektus kopsummā par 202 073 384 latiem (89% no kopējā pašvaldību aptaujā pieteiktā finansējuma). Otra lielākā projektu grupa 17 118 142 latu kopvērtībā tiek gatavota trešajai vienotā programmdokumenta prioritātei „Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana”, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.
Aptaujas dati liecina, ka lielākā ES finansējuma daļa būs nepieciešama nākamgad, kad pašvaldības iecerējušas izmantot vairāk nekā 25 procentus no kopējā aptaujas ietvaros deklarētā finansējuma (59 098 181 lats). Pārējiem gadiem paredzētais finansējums sadalīts samērā vienmērīgi.

Starp Latvijas pilsētām līdera pozīcijās ar 25 pieteiktiem projektiem 58 501 860 latu vērtībā pārliecinoši izvirzījusies Liepāja. Savukārt Rīga pieteikusi 53 projektus, taču to kopsumma ir krietni mazāka – 29 079 305 lati.
Latvijas pašvaldības neparedz izmantot maksimālu ES atbalsta intensitāti – vidējā ES līdzfinansējuma likme ir tikai 70%, lai gan dažiem projektu veidiem ir pieļaujams ES līdzfinansējums līdz pat 80% apmērā.

Kopumā Latvijai pieejami četri struktūrfondi, kuru mērķis ir izlīdzināt nelabvēlīgās sociālekonomiskās atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem. Katra fonda līdzekļi paredzēti konkrētu mērķu īstenošanai. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) vērsts uz investīcijām, publiskās infrastruktūras uzlabošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu, Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķis ir attīstīt cilvēku prasmes, zināšanas un darbspējas, lai samazinātu bezdarbu un sociālo atstumtību, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) līdzekļi paredzēti lauksaimniecības attīstīšanai un pārstrukturēšanai, bet Zivsaimniecības vadības un finanšu instrumenta (ZVFI) nauda tiks novirzīta zivsaimniecības un akvakultūras pasākumu atbalstīšanai.
Uz struktūrfondu līdzekļiem var pretendēt tiklab valsts institūcijas, pašvaldības un to uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un asociācijas, kā arī uzņēmēji un individuālie komersanti, lauksaimnieki un zivsaimnieki.
Lai gan laika vēl it kā ir gana, potenciālie ES naudas saņēmēji tiek aicināti nekavēties ar projektu iesniegšanu. Kā 11.jūnijā notikušajā Latvijas Inteliģences apvienības 59.konferencē “Latvija Eiropā – kas nu būs? Latvijas reģionu jaunas iespējas un jaunas rūpes” teica FM ES fondu departamenta direktors Andžs Ūbelis, līdz struktūrfondu projektam ir tikai seši soļi: ideja, atbilstošās programmas papildinājuma aktivitātes izraudzīšanās, iepazīšanās ar vadlīnijām, projekta pieteikuma sagatavošana un iesniegšana, projekta izvērtēšana un, visbeidzot, līguma slēgšana par projekta īstenošanu.