
Par Latvijas līdzdalību Starptautiskajā darba grupā holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā
Šā gada 9. jūnijā Starptautiskās darba grupas holokausta
izglītībā, pētniecībā un piemiņā plenārsēdes laikā Romā Latvija tika uzņemta
par tās pastāvīgo dalībvalsti.
Darba grupas dalībnieki ir valdību, kā arī valsts un nevalstisku organizāciju
pārstāvji. Organizācijas mērķis ir iegūt politisko un sabiedrisko līderu atbalstu
holokausta izglītībai, pētniecībai un piemiņai starptautiskā un nacionālā
līmenī. Darba grupas aizsācējs ir Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons (1998.
gadā), un tai jau pievienojušās 18 valstis – Zviedrija, Austrija, Francija, Vācija,
Izraēla, Itālija, Nīderlande, Polija, Lielbritānija, Luksemburga, ASV, Lietuva,
Ungārija, Čehija, Argentīna, Norvēģija un 2004. gadā – Latvija un Dānija.
2003. gada 9. decembrī Latvijas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Latvijas
iestāšanos darba grupā un norīkoja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku
Andri Teikmani par Latvijas delegācijas vadītāju. Sākot ar 2005. gadu, Latvijas
ikgadēja iemaksa organizācijā būs 25 000 ASV dolāru. Tanī pašā laikā,
piedāvājot Starptautiskajai darba grupai līdzfinansēt izglītības un pētniecības
projektus, Latvija ieguvusi iespēju piesaistīt daudz lielākus līdzekļus.
Latvijas sadarbība ar Starptautisko darba grupu holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā
Turpinot Latvijas Valsts prezidentes pausto Stokholmas forumā 2000.
gada janvārī, Latvija ir sadarbojusies ar Starptautisko darba grupu atsevišķu projektu
(liaison projects) ietvaros. Sadarbojoties valsts un nevalstiskajām
organizācijām, 2001. gadā tika iesniegts pirmais Latvijas pasākumu plāns holokausta
izglītībā, pētniecībā un piemiņā, ietverot divpadsmit valsts un nevalstisko
organizāciju projektus skolotāju semināru organizēšanā, atbilstošas literatūras
tulkošanā latviešu valodā, izstāžu organizēšanā u.tml.
Jau vairākus gadus Latvijā notiek darbs dažādos virzienos, iesaistot daudzus
sadarbības partnerus.
1. Holokausta pētniecība. 1998. gadā nodibinātā Latvijas vēsturnieku komisija
ir organizējusi vairākas starptautiskās konferences, kas veltītas holokaustam. No 11
komisijas publicētajiem rakstu krājumiem seši veltīti holokausta tēmai.
2. Holokausta izglītība. Kopš 2000. gada aprīļa ir organizēti septiņi
semināri Latvijas vēstures skolotājiem par holokausta jautājumu pasniegšanas metodiku
– Līgatnē, Rīgā, Jēkabpilī, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē. Seminārus rīkoja
Latvijas Vēstures skolotāju asociācija sadarbībā ar Zviedrijas institūtu, Zviedrijas
organizāciju “The Living History Forum”, Amerikas Savienoto Valstu
vēstniecību Rīga, kā arī Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes
ministrijas un Latvijas vēsturnieku komisijas atbalstu. Šajos semināros piedalījušies
aptuveni 350 skolotāju.
2004. gada sākumā 22 Latvijas skolotāji piedalījās metodiskajā seminārā
Luksemburgā un Beļģijā.
3. Piemiņas iemūžināšana. Kopš 2001. gada ceļojošā izstāde “Latvijas
Ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana” ir bijusi aplūkojama 12 vietās,
tai skaitā Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Valmierā, Rīgā, Jēkabpilī.
Pašlaik izstāde apskatāma atjaunotajā Sabiles mūsdienu mākslas un kultūras
mantojuma centrā “Sinagoga”. Izstādi sagatavoja Ārlietu ministrija sadarbībā ar
muzeju “Ebreji Latvijā”, ASV vēstniecību un Latvijas Vēstures institūtu.
Ar Latvijas pašvaldību un ārvalstu atbalstītāju palīdzību veikta ebreju piemiņas
vietu sakopšana Biķerniekos, Rumbulā, Aucē, Liepājā u.c.
Sadarbojoties Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centram, muzejam “Ebreji
Latvijā” un ASV vēstniecībai, 2003. gadā izdots albums “100 izcilākās ebreju
personības Latvijā”.
Ministru kabinets 2003. gada 9. decembrī pieņēma lēmumu atbalstīt Žanim Lipkem un
citiem ebreju glābējiem veltīta pieminekļa izveidi un piešķīra šim nolūkam 10 000
latus.
Trešdien, 16.jūnijā, sabiedrības izglītošanai un informēšanai tika nodots jauns
projekts – elektroniska mājaslapa “Latvijas ebreju kopiena”. Projekts tapis ar LR
Ārlietu ministrijas, Latvijas Ebreju kopienas, ASV vēstniecības Demokrātijas fonda,
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja un muzeja “Ebreji Latvijā” atbalstu.
Interneta mājaslapā ir informācija par Latvijas Ebreju kopienu, tās vēsturi,
traģēdiju un šodienu latviešu un angļu valodā (adrese: www.ebreji.lv un www.jews.lv).
Plāni 2004. un 2005. gadā
2005. gadā, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, ASV vēstniecībai Rīgā un Aiovas universitātei, plānots sagatavot jaunu mācību materiālu pamatskolām un vidusskolām par holokausta jautājumiem. Finansējuma pieprasījums iesniegts Starptautiskajai holokausta darba grupai. Projektam, kurš ilgtu divus gadus un būtu paredzēts Latvijas skolotāju metodisko zināšanu papildināšanai, kopējās izmaksas vērtētas virs 280 000 ASV dolāriem.
Uz Starptautiskās darba grupas līdzfinansējumu 2004. gadā pretendē:• Latvijas Universitātes Jūdaikas centra ilgtermiņa projekts “Holokausta upuru vārdi: Latvijas Ebreju kopienas memoriālais saraksts 1941. – 1945.” (2002./2003. gadā no Starptautiskās darba grupas jau saņemts ap 15 000 ASV dolāru līdzfinansējums);
• seminārs vēstures skolotājiem un pasniedzējiem par holokausta mācības metodiku 2004.gada augustā Liepājā;
• muzeja “Ebreji Latvijā” Latvijas ebreju personību – holokausta upuru bibliogrāfiskās vārdnīcas izdošana.
• 2005. gada nogalē plānota starptautiska konference par holokausta izpētes un izglītības jautājumiem. Konferences mērķis – izvērtēt pieredzi holokausta izpētē un izglītībā Latvijā, citās ES valstīs un ES kaimiņvalstīs Austrumeiropā.
• Kopēja summa, kas tiks pieprasīta Starptautiskās darba grupas līdzfinansējumam, šogad ir aptuveni 72 921 eiro.
Ārlietu ministrijas preses centrs