Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā uzņēmuma (likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” subjekta) finanšu pārskatos atspoguļojama no valsts, pašvaldībām, ārvalstīm, Eiropas Kopienas, citām starptautiskajām organizācijām un institūcijām saņemtā finanšu palīdzība un citā veidā saņemtais finansiālais atbalsts, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām saņemtie ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.
Noteikumi neattiecas uz valsts vai pašvaldību ieguldījumiem uzņēmuma pamatkapitālā (arī tad, ja tie veikti saistībā ar valsts un pašvaldību investīciju projektiem infrastruktūras attīstībai).
Finanšu pārskatos atspoguļo jebkuru no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Kopienas, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas līdzekļiem uzņēmumam sniegtu finansiālo atbalstu, kas izpaužas kā ekonomisko labumu sniegšana tieši šim konkrētajam uzņēmumam par to, ka tas pagātnē ievērojis vai nākotnē ievēros noteiktus nosacījumus, kas attiecas uz tā saimniecisko darbību, vai tādēļ, ka šis uzņēmums atbilst noteiktiem kritērijiem.
Līdz šim valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta, kā arī no

fiziskajām un juridiskajām personām saņemto ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošana komersanta, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības finanšu pārskatos normatīvajos aktos netika reglamentēta. Tādēļ minēto personu grāmatvedībā un finanšu pārskatos tika izmantotas dažādas novērtēšanas metodes un piemēroti atšķirīgi informācijas sniegšanas paņēmieni, kas apgrūtināja šajos pārskatos sniegtās informācijas izpratni.
Paredzams, ka noteikumi uzlabos finanšu pārskatu kvalitāti, tie būs skaidrāk saprotami šo pārskatu lietotājiem, arī Valsts kontrolei, veicot Valsts kontroles likumā paredzētās pārbaudes, un Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas vajadzībām.
Lai saskaņotu izmaksas ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos un lai novērtēšanā ievērotu pienācīgu piesardzību, projekts paredz, ka saņemto finansiālo atbalstu iegrāmato ieņēmumos vienā vai vairākos pārskata periodos atkarībā no saņemtā finansiālā atbalsta veida un tā izlietošanas nosacījumiem.
Noteikumi paredz uzņēmumam iespēju piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, ja finansiālā atbalsta veidā bez atlīdzības vai par zemāku cenu iegūts pamatlīdzekļu objekts vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu objekts, kura patiesā vērtība ir zināma (to ir iespējams noteikt).
Noteikumi ietver nosacījumus attiecībā uz finansiālo atbalstu, kas piešķirts no Eiropas Savienības struktūrfondiem un izpaužas kā iesniegto rēķinu atmaksa pēc ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes, izveidošanas vai būvniecības projekta pabeigšanas, vai pakāpeniski ilgtermiņa projekta īstenošanas gaitā. Tas ietver arī norādījumus, kā finanšu pārskatos jāatspoguļo atpakaļ atmaksātā finansiālā atbalsta summa, ja tāda ir, kā arī to, kādā veidā finanšu pārskatos jāatspoguļo no fiziskajām un juridiskajām personām saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, arī tad, ja dāvinājuma priekšmets ir apgrūtināts ar parādiem.
Noteikumi ietver prasību sniegt paskaidrojošu papildinformāciju par saņemtajiem finansiālajiem atbalstiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.
Noteikumu izstrādāšanas gaitā ir ņemts vērā Komercdarbības atbalsta kontroles likums, Likums par budžetu un finanšu vadību, likums “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums un citi normatīvie akti, kā arī Starptautiskie grāmatvedības standarti un citi dokumenti.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.315 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem) un reliģiskajām organizācijām tiek izsniegtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi””.
Grozījumi noteikumos tiek veikti, lai tos saskaņotu ar Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2004.gada 1.februārī, kā arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto terminoloģiju.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu””.
Grozījumi Izglītības likumā nosaka, ka 2004.gada 1.septembrī valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.
Noteikumi paredz nosacījumus profesionālās izglītības programmu mācību satura apguvei valsts valodā līdzīgi, kā tas tiek īstenots vispārējās izglītības sistēmā: profesionālās izglītības programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības, var tikt īstenotas, nodrošinot mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā trijās piektdaļās no programmas kopējā apjoma.
Atbilstoši profesionālās izglītības likuma nosacījumiem profesionālās izglītības programmās, kurās uzņem izglītojamos bez pamatizglītības, tiek integrēta pedagoģiskās korekcijas programma. Līdz vispārējās pamatizglītības valsts noslēguma pārbaudījumu nokārtošanai programma var tikt īstenota valodā, kādā Latvijā pamatizglītību iegūst valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Pēc vispārējās pamatizglītības valsts pārbaudījumu nokārtošanas programmas īstenošanu turpina, nodrošinot mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā trīs piektdaļas no atlikušā programmas apjoma.
Profesionālās izglītības programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves, tiek īstenotas valsts valodā.
Vienlaikus Valsts arodizglītības standartā un valsts profesionālās vidējās izglītības standartā tiek veikti precizējumi saistībā ar centralizēto eksāmenu vispārizglītojošos mācību priekšmetos ieviešanu profesionālajā izglītībā.
Pieņemti noteikumi “Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras nolikums”.
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas izveidota, lai nodrošinātu bezdarba samazināšanas preventīvā pasākuma īstenošanu – pakalpojumu sniegšanu profesionālās orientācijas jomā.
Aģentūra veic šādas funkcijas: sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām pakalpojumus, konsultācijas un palīdzību profesionālās orientācijas jomā: bez maksas sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus fiziskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā; sniedz maksas pakalpojumus, konsultācijas un palīdzību valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām personām un nevalstiskajām organizācijām karjeras plānošanas un pārkvalifikācijas jautājumos; piedalās nodarbinātības un bezdarba samazināšanas politikas īstenošanā, veidojot sabiedrības izpratni par profesionālās orientācijas un karjeras plānošanas nozīmību darbaspēka kvalitātes attīstīšanai; izvērtē profesionālās orientācijas jomā pielietojamās metodes, to atbilstību zinātnes sasniegumiem, darba tirgus un starptautiski atzītām prasībām.
Aģentūrai ir šādi uzdevumi: sniegt grupveida un individuālās konsultācijas profesionālās orientācijas jautājumos, jo īpaši bezdarbniekiem un darba meklētājiem; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; pirmspensijas vecuma personām, motivējot sociāli aktīvai pozīcijai mūžizglītības kontekstā; nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu metodisko bāzi profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši katras mērķa grupas specifikai; pilnveidot esošās, kā arī izstrādāt un ieviest jaunas zinātniski praktiskas metodes profesionālās orientācijas, profesionālās piemērotības noteikšanas un karjeras konsultēšanas jautājumos, kā arī pārstāvēt Latviju Starptautiskajā izglītības un profesijas izvēles konsultantu asociācijā, adaptēt citu valstu “labo praksi” profesionālās orientācijas, profesionālās piemērotības noteikšanas un karjeras konsultēšanas jautājumos; apkopot informāciju un informēt sabiedrību par izglītības un tālākizglītības iegūšanas iespējām Latvijā un ārvalstīs; piedalīties starptautiskajā izglītības un profesiju izvēles konsultāciju standartu izstrādē un to ieviešanā Latvijā, izstrādāt un publiskot profesiju aprakstus; sniegt informāciju par darba tirgus attīstības tendencēm; piedalīties nacionālā nodarbinātības plāna izstrādē un īstenošanā u.c.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 363 pilsonības pretendenti, t.sk. 38 viņu nepilngadīgie bērni.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirti Ministru kabineta Atzinības raksti: Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas (ANAP) pastāvīgajai pārstāvei Latvijā Gabrielei Kēlerei par nozīmīgu ieguldījumu ANO aģentūru Latvijā darbības vadīšanā un koordinācijā; Baltijas aizsardzības koledžas komandantu brigādes ģenerālim Mihaelam Hesselhoftam Klemmesenam par nozīmīgu ieguldījumu Baltijas aizsardzības koledžas veidošanā un Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībā; Rīgas Tehniskās koledžas direktoram, pedagoģisko zinātņu doktoram Jānim Rozenblatam par nozīmīgu ieguldījumu profesionālās izglītības sistēmas attīstībā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu G.Kēlerei pasniedz ārlietu ministrs Rihards Pīks, M.H.Klemmesenam – Ministru prezidents Indulis Emsis, bet J.Rozenblatam – izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.
Pieņemta Koncepcija par augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts institūciju juridisko statusu.
Lai nodrošinātu ministriju padotībā esošo iestāžu juridiskā statusa atbilstību Komerclikumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajām prasībām, atbalstīts koncepcijā par augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts institūciju juridisko statusu ietvertais risinājums. Augstskolas kļūst par atvasinātām publiskām personām pēc tam, kad to satversme tiek apstiprināta Saeimā. Līdz šim laikam augstskolas, kuru satversmes šobrīd nav apstiprinātas Saeimā, turpina darboties to pašreizējā statusā kā valsts budžeta iestādes. Zinātniskās iestādes tiek integrētas augstskolās, veidojot augstskolas struktūrvienību vai augstskolas pārraudzībā esošu publisko aģentūru vai arī tās tiek pārveidotas par ministrijas pārraudzībā esošām publiskām aģentūrām.
Izglītības un zinātnes ministrija noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots izstrādāt un līdz 2004.gada 15.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem Augstskolu likumā un likumā “Par zinātnisko darbību”.
Ministrijām, kuru padotībā ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, atbilstoši koncepcijai, kā arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu uzdots izstrādāt un līdz 2004.gada 30.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas informatīvajā daļā minēto nozaru iestāžu nolikumu projektus un citus nepieciešamos tiesību aktu projektus saistībā ar padotības iestāžu juridiskā statusa maiņu.
Apstiprināts Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.
Kā uzsvēra Ministru prezidents Indulis Emsis: “Dokuments tika veidots šo 100 dienu laikā, kad arī pats personīgi apmeklēju ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, iepazīstoties ne tikai ar Rīcības plānu projektiem, bet arī šīm institūcijām un to pārstāvjiem. Vēlos uzsvērt, ka šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē, kad valdības rīcības plāns tiek koleģiāli apstiprināts Ministru kabinetā.”
Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai ir Ministru kabineta kopējā darba uzdevumu un rezultātu dokuments, kas izstrādāts, lai plānveidīgi īstenotu deklarāciju par Induļa Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Dokumenta mērķis ir izveidot uz rezultātu vērstu politiska līmeņa rīcības dokumentu, kas nosaka institūciju darbības virzienus un prioritāros pasākumus valdības deklarācijas nostādņu īstenošanai.
Valdības rīcības plāns nodrošinās saikni starp valdības deklarāciju, ministriju gada rīcības plāniem un nākotnē arī institūciju darbības stratēģijām vidējam termiņam (stratēģiskajiem plāniem).
Valdības rīcības plāna pasākumu īstenošanas pamatā ir koleģialitātes, sadarbības un atklātības princips. Dokumenta sastādīšanas procesā atbildīgās institūcijas ir apzinājušas un norādījušas rīcības plānā institūcijas, kuras tiks iesaistītas pasākumu īstenošanā, tādējādi nodrošinot sadarbību ar citām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām.
Valdības rīcības plāns un informācija par tā izpildi būs ievietota Ministru kabineta, kā arī visu ministriju mājaslapās internetā, nodrošinot pastāvīgi aktualizētu informāciju sabiedrībai par valdības darbu.
Pēc Ministru prezidenta iniciatīvas tiek organizēti ministriju pārskati par Valdības rīcības plāna uzdevumu izpildi.
Jautājums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Valdības rīcības plāna pasākumu īstenošanai skatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem 2004.gada valsts budžeta grozījumiem, kā arī 2005. un 2006.gada valsts budžeta plānošanas procesa laikā.