Valsts sekretāru 2004.gada 10.jūnija sanāksmē

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumos Nr.265 “Pasta noteikumi””.
Grozījumi Pasta noteikumos ir izstrādāti saskaņā ar 2004.gada 26.februāra likumu “Grozījumi Pasta likumā”. Likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2004.gada 31.martā, 7.panta ceturtajā daļā un 7.panta piektajā daļā Ministru kabinetam dots uzdevums noteikt kārtību, kādā tiek konfiscēti, iznīcināti vai nosūtīti atpakaļ sūtītājam pasta sūtījumi, ja tiek konstatēts, ka pasta sūtījums satur priekšmetus, kurus aizliegts pārsūtīt, vai nosūtīšanai kļūdaini pieņemtus priekšmetus.
Saskaņā ar Krimināllikumu narkotisko un psihotropo vielu, sprāgstošu, viegli uzliesmojošu vai citādi bīstamu vielu pārsūtīšana, nepieklājīga vai netikumīga rakstura priekšmetu izplatīšana ir noziedzīgi nodarījumi. Tādējādi iepriekšminēto priekšmetu konfiscēšana un iznīcināšana notiek atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajai kārtībai.

Lai novērstu tehnisko kļūdu, kura ir radusies Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumu Nr.682 “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumos Nr.265 “Pasta noteikumi”” izdošanas laikā, ir precizēts starptautisko un iekšzemes paku maksimālais svars.
Saskaņā ar grozījumiem Pasta likuma 3.panta otrajā daļā vispārējos pasta pakalpojumus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” un citi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuras saņēmušas individuālo licenci likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā. Tā kā Pasta noteikumu 3.punktā ir definēts termins “pasta iestādes” kā “Latvijas pasta” struktūrvienības, noteikumos ir izdarīti grozījumi, lai noteikumu normas būtu piemērojamas attiecībā uz visiem pasta pakalpojumu sniedzējiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.
Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcijā izvirzītajiem problēmas risinājumiem.
Ar likumprojektu paredzēts saskaņot likumā esošo regulējumu ar citiem spēkā esošajiem likumiem gan sistēmiski, gan terminoloģiski, kā arī ievērojot pienākumus, kas Latvijai izriet no pievienošanās Eiropas Savienībai.
Likumprojekts paredz grozījumu likuma 1.pantā, lai saskaņotu pašvaldību vēlēšanu dienu ar citām vēlēšanām, turpmāk nosakot to sestdienā.
Likumprojekts paplašina subjektu loku, kam ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī precizē aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumus.
Likumprojekts saskaņo likuma normas ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu.
Grozījumi likumā nodrošinās iepriekšējās vēlētāju reģistrēšanas principa ievērošanu pašvaldības domēs (padomēs).
Likumprojekta 23.pants paredz papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu, ievērojot to, ka likumprojektā ir ietvertas Padomes direktīvas prasības par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietās, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības medus ražošanai mājas apstākļos un izplatīšanai”.
Noteikumu projekts paredz noteikt prasības medus ražotājam mājas apstākļos (vairāk nekā vienu tonnu gadā), kurš izsviež, izspiež, iepako, uzglabā, transportē un nogādā medu patērētājam Latvijas teritorijas tirgū (izplatīšanas vietas, ēdināšanas uzņēmumi, veikali, vairumtirdzniecības punkti). Medus ražotājs iepako tikai savā bišu saimniecībā iegūto medu.
Medus ražotājs: reģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā noteikts normatīvajos aktos par pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtību; veic paškontroli; nodrošina valsts uzraudzības un kontroles institūcijas inspektoram brīvu pieeju jebkurai darba telpai; nodrošina medus partijas parauga nosūtīšanu uz akreditētu laboratoriju, lai novērtētu medus sastāva atbilstību normatīvajā aktā par medus kvalitāti, klasifikāciju un marķējuma noteiktajām prasībām; nodrošina medus marķējuma atbilstību normatīvajā aktā par medus kvalitāti, klasifikāciju un marķējuma noteiktajām prasībām, ja medu nogādā galējam patērētājam.
Medus ražotājs iekārto telpu vai telpas medus izsviešanai, izspiešanai, iepakošanai, uzglabāšanai, iepakojuma materiālu sagatavošanai un uzglabāšanai. Telpā, kurā veic minētās darbības: grīda, sienas, durvis, griesti vai jumta iekšējā virsma ir viegli tīrāma un labā tehniskā stāvoklī; logi un to rāmji ir viegli tīrāmi. Logus, kurus izmanto vēdināšanai, aprīko ar insektus necaurlaidīgiem sietiem, kurus var viegli noņemt tīrīšanai. Telpās iekļuvušo insektu likvidēšanai sietu vietā var izmantot speciālu aparatūru; ir dabiskais vai mākslīgais apgaismojums vai abi apgaismojuma veidi; ir konteiners vai tvertne atkritumiem; ir pieejams aukstais un karstais ūdens.
Aprīkojums un instrumenti, kas saskaras ar medu, ir izgatavoti no materiāla, kas ir viegli tīrāms, mazgājams un neietekmē medus sastāva īpašības. Mērīšanas līdzekļus – svarus, atsvarus un termometrus – uztur tehniskā lietošanas kārtībā un pakļauj valsts metroloģiskajai kontrolei.
Visos medus aprites posmos iesaistītais personāls valkā tīru darba apģērbu un apavus.
Medus ražotājs, kurš ražošanas procesā izmanto vienu telpu, vienlaikus drīkst veikt medus izsviešanu vai izspiešanu, medus iepakošanu un uzglabāšanu. Iepakojuma sagatavošanu nedrīkst veikt vienlaikus ar šajā punktā noteiktajām darbībām.
Mehānisko piemaisījumu atdalīšanai izmanto medus kāstuves, nostādināšanu vai centrifugēšanu.
Medu, ja tas ir kristalizējies, pirms iepakošanas atļauts sildīt siltā ūdens vai gaisa vannā (termokamerā), kas aprīkota ar temperatūras mērītāju. Siltuma nesēja nodrošinātā temperatūra nedrīkst pārsniegt 45⁰ C.
Ja tas nepieciešams iepakojuma sagatavošanai (mērcēšanai, mazgāšanai vai skalošanai), izmanto marķētas vannas.
Sagatavotais iepakojums ir tīrs un sauss, tas aizsargā fasēto medu no piesārņošanas.
Uz medus ražotāju neattiecas prasība par dzeramā ūdens monitoringa (uzraudzības) programmas izstrādāšanu.
Medus pārvadāšanai izmantojamie transportlīdzekļi ir tīri un nodrošina aizsardzību pret piesārņojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Veselības, Vides ministrijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments