Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 2004.gada 14.jūnijā
Cienījamie politiski represētie,
viņu ģimenes locekļi! Cienījamie klātesošie!
14.jūnijs ir traģiska diena Latvijas vēsturē. Pirms vairāk nekā
sešdesmit gadiem, 1941.gada 14.jūnijā, Padomju Savienības
okupācijas režīms veica nežēlīgu noziegumu Latvijā – pirmo masu
deportāciju. Vēsturnieku jaunākie pētījumi liecina, ka šī
vardarbīgā un prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā 15 tūkstošus
Latvijas iedzīvotāju – latviešus, ebrejus, vāciešus, poļus,
krievus un citu tautību cilvēkus. Tā ir šausmīga statistika, kas
apliecina, cik dārgi Latvijas iedzīvotāji samaksāja par pirmo
komunistiskā režīma okupācijas gadu. Represijas bija staļinisma
politikas būtiska sastāvdaļa. Mūs tādejādi centās iebaidīt,
centās salauzt, padarīt par padomju režīmam paklausīgām
skrūvītēm. Starptautiskajā likumdošanā šādi noziegumi tiek
kvalificēti kā genocīds, t.i., noziegums pret cilvēci, kuram nav
noilguma.
Cienījamie klātesošie! Šodien mēs esam pulcējušies šeit,
Torņakalna stacijā, pie vilciena vagona, kas ir mūžīgs liecinieks
Latvijas patriotu skaudrajiem likteņiem, kuri tika samalti
deportācijās. Mūs mēģināja iebaidīt, mūsu prātus sakropļot, bet
cauri daudziem gadu desmitiem mēs saglabājām un iznesām
neatkarīgās Latvijas valsts ideju, latviskumu. No paaudzes uz
paaudzi tika nodotas mūsu tautas vēstures un kultūras
pamatvērtības.
Šodien, kad kopš pirmās lielās padomju režīma deportācijas
Latvijā ir pagājuši jau 63 gadi, mums par to ir jārunā skaļi, par
to ir jāstāsta un jāatgādina Eiropai un visai pasaulei, lai šādas
traģēdijas neatkārtotos nākotnē. Tas jādara arī tāpēc, ka
Krievijas Federācija, kas ir Padomju Savienības tiesību
pārmantotāja, joprojām neatzīst 1940.gada okupācijas faktu un tā
radītās sekas.
Piemiņa, ko nesam savās sirdīs par režīma upuriem, ir mūsu
mīlestība pret Latviju, mīlestība pret valsti, kuras vārdā viņi
gāja bojā, pret tās brīvību un nākotni.
(Lidmašīnas aizkavēšanās dēļ Valsts prezidentes uzrunu pasākumā Torņkalna stacijā nolasīja prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda.)
Valsts prezidenta preses dienests