Uzstājoties Starptautiskajā sasniegumu sammitā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien, 11.jūnijā, Čikāgā kopā ar bijušajiem NATO spēku komandieriem Eiropā ģenerāli Džozefu Ralstonu (2000.-2003.), ģenerāli Vesliju Klārku (1997.-2000.) un bijušo Izraēlas premjeru un ārlietu ministru Šimonu Peresu piedalījās Starptautiskās sasniegumu akadēmijas paneļdiskusijā “Miera saglabāšana”, kas notika Starptautiskā sasniegumu sammita ietvaros.
Atbildot uz jauniešu auditorijas jautājumiem, Valsts prezidente skaidroja, kāpēc Latvija stājās NATO, sakot, ka Latvijai alianse ir brīvības garants, kas sargā drošību Eiropā. Prezidente uzsvēra, ka pasaulē mainās draudu avoti un veidi, kā arī iespējas, kā veicināt drošību līdz ar tiem, taču viņa izteica pārliecību, ka NATO arī turpmāk saglabās savu nozīmi, apkarojot gan sen zināmos draudu veidus, gan cīnoties ar jauniem. Valsts prezidente uzsvēra, ka “NATO, kaut arī radīta drošībai, šodien nav tikai militāra organizācija – tai ir arī alternatīvas lomas, piemēram, zinātnes jomā”. NATO, pēc prezidentes domām, ir daudzsološa organizācija, jo tās locekļi ir homogēni savās vērtībās.
Atbildot uz jautājumu par valsts vadības izšķiršanos nosūtīt Latvijas karavīrus miera misijā Irākā, prezidente skaidroja, ka Latvijā kā parlamentārā valstī, kur demokrātiskās vēlēšanās ir ievēlēts parlaments, tam ir dotas tiesības un pilnvaras pieņemt šādus lēmumus. “Deputātiem, izmantojot visu pieejamo informāciju, ir jāpieņem valstij nepieciešamie lēmumi – tā ir liela atbildība. Pieņemtos lēmumus vērtē gan savējie, sabiedrotie, gan ienaidnieki. Demokrātiskās valstīs šādiem deputātu, kongresmeņu vai senatoru lēmumiem nekad nevar būt simtprocentīgs atbalsts.”
Apspriežot ANO lomu krīžu risināšanā, viņa uzsvēra, ka ANO ir jārod mehānismi, kā īstenot tās pieņemtās rezolūcijas, lai rezultāti būtu acīmredzami. “ANO ir pārstāvētas daudzas valstis ar atšķirīgām vērtību sistēmām, kultūrām, arī tādas, kuras nevar raksturot kā demokrātijas, tāpēc arī grūti, sarežģīti un gari vedas nonākt pie lēmumiem un konkrētas rīcības.” Prezidente akcentēja, ka ANO vairāk būtu jādarbojas preventīvi iespējamo krīžu novēršanā, jo šobrīd miera uzturēšanas pūliņi nereti realizējas selektīvi. Prezidente uzskata, ka jautājums, uz kuru jāatbild nākotnē, ir par to, kā koordinēt ANO un NATO autoritātes.
Pēc paneļdiskusijas runāja bijušais ASV prezidents Bils Klintons, kurš, minot Latvijas prezidenti, sacīja, ka nekad neaizmirsīs 1994.gadā notikušo Latvijas apmeklējumu, kura laikā sastapis tūkstošiem cilvēku, kas aizdedza svecītes ar domām un cerībām par savu nākotni.
Sestdien Valsts prezidente turpināja dalību Sasniegumu akadēmijas sammita pasākumos Čikāgā. Šajā apspriedē, kur kopā ar šodienas līderiem diskutēt par svarīgiem pasaules attīstības jautājumiem aicināti vairāki simti “jauno līderu”, Latvijas daudzsološos jauniešus šogad pārstāv politologs Toms Rostoks.

Valsts prezidenta preses dienests