Mazapmeklētās vēlēšanas

Pagājušajā nedēļas nogalē visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs notika Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Latvijā triumfēja opozīcijā esošās partijas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtie oficiālie provizoriskie rezultāti. Visvairāk balsu saņēmusi apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), kas EP ieguvusi četras vietas. Divi deputāti Eiroparlamentā darbosies no partijas “Jaunais laiks”. Pa vienai EP vietai ieguvušas apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas partija un “Latvijas ceļš”.
Pagaidām vēl nav zināms, kuri cilvēki pārstāvēs Latviju Eiropas Parlamentā. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, paziņojot vēlēšanu rezultātus, solīja, ka galīgie rezultāti un līdz ar to arī deputāti, kas strādās EP, tiks paziņoti ne vēlāk kā pēc trim nedēļām.
Vēlēšanu rezultāti ir nedaudz pārsteidzoši. Pirmkārt, pārsteigums ir TB/LNNK pārliecinošā uzvara. EP krēslu sadalījums liecina, ka TB/LNNK ieguvusi divas reizes vairāk vietu nekā “Jaunais laiks”. Otrkārt, pārsteigums ir salīdzinoši mazais vēlētāju atbalsts apvienībai PCTVL, partija bija cerējusi uz lielāku balsotāju atbalstu. Treškārt, pārsteigums ir arī vēlētāju zemā aktivitāte.
Opozīcijas partiju pārliecinošais starts EP vēlēšanās, visticamāk, būtiski ietekmēs arī politisko situāciju Latvijā. Tā kā sabiedrība pārliecinoši ar balsojumu atbalstīja opozīcijā strādājošās partijas, aizsākās runas par jaunas valdības veidošanu. Vakar, 14. jūnijā, pusdienlaikā Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzvarējušās partijas TB/LNNK un “Jaunais laiks” jau aicināja Tautas partiju pievienoties jaunai koalīcijai.
Runājot par iespēju izveidot jaunu valdību, tiek atzīmēti vairāki aspekti. Vēlētāji balsoja nevis par partiju ietekmi nacionālajā līmenī, bet gan Eiropas Parlamentā. Tiek lēsts, ka TB/LNNK uzvara ir likumsakarīga, jo kandidēja spēcīgākie un sabiedrībā labāk zināmie. Turklāt EP vēlēšanu izmantošana iekšpolitiskiem mērķiem nav īsti godīga arī balsstiesīgo zemās aktivitātes dēļ. Vēlēšanu rezultāti nereprezentē lielākās sabiedrības daļas atbalstu vienai vai otrai partijai.
Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē pie vēlēšanu urnām devās tikai 41,2% balsstiesīgo. Lai arī tika prognozēts, ka vēlētāji nebūs ļoti aktīvi, tik zema līdzdalība pārsteidza. Pasivitāte tiek skaidrota gan ar iedzīvotāju mazo interesi par EP, gan ar jauno balsošanas kārtību. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, šoreiz balsotāji varēja nobalsot tikai vienā vēlēšanu iecirknī. Jau tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas vairākas partijas pauda neapmierinātību ar jauno vēlēšanu kārtību, kas nav sekmējusi iedzīvotāju līdzdalību. Ļoti iespējams, ka jau tuvākajā laikā politiķi varētu nākt klajā ar priekšlikumiem, kā palielināt vēlētāju aktivitāti ar balsošanas kārtības maiņu.
Pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no 25 valstīm visvairāk deputātu Eiropas Parlamentā darbosies Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupā. Otra plašākā deputātu skaita ziņā varētu būt Eiropas Sociālistiskās partijas grupa. Līdzīgi kā Latvijā, arī daudzviet citur ES lielāku atbalstu ieguvušas opozīcijā strādājošās partijas.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv