Šogad ērces sākušas rosīties martā, un to aktivitāte ir četras reizes lielāka nekā pirms gada. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) sabiedrisko attiecību speciālistes Agnetes Buštas sniegtajām ziņām, daudz ērču ir ne tikai mežos, bet arī plaši apdzīvotās vietās, parkos, kur netiek pļauta zāle. SVA ērču monitoringā gūtie dati liecina, ka arī Rīgā un tās apkārtnē ērču aktivitāte nav mazāka kā citur Latvijā, tādēļ pilsētnieki nav izņēmums, kam nevajadzētu rūpēties par savas veselības drošību.

Astoņkāršojies ar Laimas slimību sirgstošo skaits

Pērn ar šo bīstamo infekciju saslima gandrīz četri simti iedzīvotāju. Trīs nomira. Šogad jau apstiprināti četrpadsmit saslimšanas gadījumi.
Ik nedēļu SVA Virusoloģijas laboratorijā pārbaudēm tiek nodots desmitiem ērču. Piemēram, aizvadītajā nedēļā 51 kukainis. Astoņas no tām izrādījušās inficētas. Sešas bija piesūkušās pieaugušajiem, divas – bērniem. Zīmīgs fakts – no visiem iedzīvotājiem, kuriem noņēma ērces, pret ērču encefalītu bija vakcinējušies tikai divi pieaugušie.
Turklāt šogad, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmajiem četriem mēnešiem, ievērojami pieaugusi saslimstība ar Laimas slimību. Proti, pērn līdz maijam bija reģistrēti trīspadsmit saslimšanas gadījumi, bet šogad – jau 103. SVA speciālisti to skaidro ar jau minēto ērču aktivitātes palielināšanos, ko veicināja šiem kukaiņiem labvēlīgie pārziemo-šanas apstākļi.
Pret Laimas slimību nav iespējams vakcinēties. Vidēji katra trešā ērce ir inficēta ar borēlijām, kas izraisa šo saslimšanu. Pērn ar Laimas slimību saslima vairāk nekā 700 iedzīvotāju. Atšķirībā no ērču encefalīta, kad vīruss tiek ievadīts tieši asinīs, borēlijas no piesūkšanās vietas izplatās cilvēka organismā pēc vairākām diennaktīm, skaidro A.Bušta. Izplatītākais Laimas boreliozes simptoms ir ādas apsārtums. Retāk pirmie parādās simptomi, kas jau liecina, ka skarta nervu sistēma, locītavas un atsevišķos gadījumos arī sirds. Proti, tie ir zīme, ka borēlijas izplatījušās tālāk par ērces koduma vietu, lai gan ādas apsārtums pirms tam nav novērots. Minētie nervu sistēmas simptomi var parādīties pāris nedēļas vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Nogurums, galvassāpes, nelabums, svara zudums, neliela temperatūra, sāpes locītavās, pakausī vai mugurā – tās ir dažādas simptomu izpausmes. Pieaugušajiem iespējama arī daļēja sejas paralīze.

Vakcinācija pret ērču encefalītu tiek veikta par maksu, taču gadījumā, ja nevakcinētam cilvēkam piesūkusies inficēta ērce, lai novērstu saslimšanas risku, nepieciešamie profilaktiskie pasākumi – triju dienu laikā ievadāmais imūnglobulīns – pieaugušam cilvēkam izmaksā daudz dārgāk. Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Tādēļ arī pret ērču encefalītu vakcinētiem cilvēkiem mežā jāievēro visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai izvairītos no ērču kodiena.

Neatlikt uz citu gadu

Speciālisti min vēl vienu argumentu, kādēļ ļoti būtiski mežā valkāt apģērbu, zem kura ērces nevarētu nepamanītas nokļūt un būtu iespējams tās laikus notraukt. Proti, lai gan ērču tēviņi, kas ir mazāki par mātītēm, cilvēku asinis sūc minimāli, tieši tādēļ var izveidoties bīstama situācija. Kukainis var piesūkties cilvēkam īslaicīgi, viņu inficējot, un nepamanīts nokrist. Tātad upuris nemaz nenojauš par draudiem savai veselībai. Arī nimfas, kas ir otrā stadija kukaiņa attīstībai par pieaugušu ērci un kas ir tikai ap pusotru milimetru gara, tātad grūti pamanāma, pārnēsā ērču encefalīta un Laima boreliožu ierosinātājus. Turklāt, kā norāda SVA, pēdējos gados to piesūkšanās konstatēta tikpat bieži vai vēl biežāk nekā pieaugušo ērču piesūkšanās.
Tādēļ, lai arī vasara pilnā plaukumā, labāk potēties nekā atlikt to uz nākamo ērču krustagājiena sezonu. Speciālisti uzsver, ka pret ērču encefalītu var potēties visu gadu. Lai iegūtu imunitāti, nepieciešams vakcinēties vairākas reizes. Pēc pirmās potes atkārtota vakcinācija ir jāveic pēc mēneša, pēc tās imunitāte izveidojas 10–14 dienu laikā. Pēc gada jāveic trešā vakcinācija.